Teodors Gulbis

Vikipēdijas lapa
Teodors Gulbis
Gulbis Teodors.PNG
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1904. gada 14. decembrī
Dikļu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1992. gada 13. februārī (87 gadu vecumā)

Teodors Gulbis (1904—1992) bija latviešu lauksaimnieks un 1940. gada Tautas Saeimas deputāts.

Dzimis 1904. gada 14. decembrī Dikļu pagastā.[1][2]

Beidzis krejotavu vadītāju sagatavošanas kursus Smiltenē 1939. gadā.[3] Bijis Dikļu piensaimnieku sabiedrības Ozolu krejotavas vadītājs.

Pēc Latvijas okupācijas ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu no Vidzemes vēlēšanu apgabala. Pārcelts uz Valmieru, kur piedalījies banku un krdītiestāžu nacionalizācijā.[4] No 1940.g. jūlija Valmieras lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības un Valmieras patērētāju biedrības pārvaldnieks.[5][6]

1941. gada vasarā iestājās Sarkanās armijas Valmieras brīvprātīgo bataljonā. Piedalījās kaujās Igaunijā, l. latviešu strēlnieku pulka rindās. Ievainots un evakuēts uz Ļeņingradu. Pēc tam Latvijas PSR Tautas komisāru padomes pilnvarotais Sverdlovskas apgabalā.[7]

Pēc kara kļuva par PSKP biedru.[4] un Piena un sviesta rūpniecības tresta Valmieras apriņķa kantora pārvaldnieku[8]

1970. gadā apbalvots ar PSRS medaļu "Par drošsirdību".[1]

Māsa - Auguste Junge (1911 - 1988) - Pociema pagasta partijas organizācijas sekretāre no 1944. gada, līdz 1970. gadam strādāja partijas Limbažu rajona komitejā.[9][10]

Miris 1992. gada 13. februārī. Apglabāts Valmieras pilsētas kapos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]