Pāriet uz saturu

Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai

Vikipēdijas lapa

Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai (KOLA) bija pret padomju okupāciju vērsta nacionālās pretestības pagrīdes grupa, kas izveidojās 1940. gada maijā un pastāvēja līdz 1941. gada sākumam, kad to sagrāva padomju drošības iestādes. Tajā apvienojās ap 200 patriotu, kuri darbojās Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Saldū, Tukumā un Daugavpilī. Viņiem bija sakari ar Igaunijas un Lietuvas pretestības kustībām.[1]

Pēc Otrā pasaules kara sākuma un Sarkanās armijas militāro bāzu izveides Latvijā 1940. gada maijā Saldus Kalnsētas parkā satikās politiskās policijas darbinieks Oto Lēģers un Saldus Lauksaimniecības tehnikuma audzēknis Teodors Jūlijs Gulbis. Viņi izstrādāja KOLA struktūru un uzdevumus un pēc Latvijas okupācijas saistījās ar Latviešu Nacionālo leģionu, Tēvijas sargu, Dzelzs gvardi. Organizācijā iesaistījās jaunietes no Rīgas Sarkanā Krusta medicīnas skolas. Jelgavas grupu vadīja Spodris Rozentāls, Saldus grupu Ādolfs Burkevics, Tukuma grupu Eduards Vītols, Dobeles grupu Herberts Traumanis. 1940. gada 7. oktobrī NKVD aģenti Kuldīgā apcietināja Oto Lēģeri. 1941. gada martā apcietināja Teodoru Gulbi un viņa dzīvoklī Kalnciema ielā 2a Rīgā arestēja Hariju Veisu, kuru pratināja Simons Šustins. Lietā ierakstīja šādu apsūdzību: "Harijs Veiss zinājis, ka ir tāda Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai, bet par to nav ziņojis orgāniem". Pēc Vācijas iebrukuma 1941. gada jūnijā apcietinātos KOLA biedrus no Centrālcietuma aizveda uz trim dažādiem Krievijas cietumiem. Viņus tiesāja Pievolgas kara apgabala, Astrahaņas un Staļingradas kara apgabala kara tribunāli. Hariju Veisu tiesāja Čkalovas apgabala "troika".[1]

Astrahaņā notiesātie

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astrahaņas cietumā slēgtās tiesas sēdēs no 1941. gada 4. novembra līdz 6. novembrim notiesāja deviņus KOLA grupas dalībniekus, septiņus nošāva 1941. gada 27. novembrī: Jelgavas izpildu komitejas kontrolieri Voldi Utkinu (1921—1941), Rīgas jūrskolas studentu Jurģi Gribovski (1911—1941), Saldus ģimnāzijas audzēkņus Voldemāru Veisu (1920—1941) un Imantu Lagzdiņu (1922—1941), zemnieku Kārli Pilēģi (1912—1941), Kursīšu sargu Jāni Rāceni (1909—1941), LU studentu Visvaldi Bērziņu (1919—1941). Gulaga nometnēs ieslodzīja Saldus ģimnāzijas skolnieku Juri Rumbenieku (1923-) un Daugavpils elektrometinātāju Frici Hugo Golkānu (1908-).[1]

Soļiļeckā notiesātie

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pievolgas kara apgabala Kara tribunāla slēgtās sēdēs notiesāja 17 KOLA biedrus, Teodors Jūlijs Gulbis Soļiļeckas cietumā nomira pirms tiesas ar tuberkulozi 1941. gada 2. decembrī. 1942. gada 28. aprīlī nošāva 11 Latvijas patriotus: LU studentus Voldemāru Mellupu (1919—1942), Olafu Ozolu (1919—1942), Voldemāru Golkanu (1920—1942), strādniekus Kirilu Iļjinu (1919—1942) un Juri Aleksandru Šteinu (1920—1942), Saldus ģimnāzijas audzēkņus Juri Steinātu (1921—1942), Oskaru Kankāli (1922—1942), Ernestu Voldemāru Zužu-Farnestu (1920—1942), Imantu Pētersonu (1922—1942), Edgaru Kravinski (1922—1942), Jelgavas tehnikuma pasniedzēju Spodri Jūliju Rozentālu (1918—1942), policistu Jāni Vārpiņu (1900—1942). Gulaga nometnēs ieslodzīja trīs Rīgas medmāsu skolas audzēknes Irmu Krūmiņu (1919-), Annu Andersoni (1919-), Ainu Baltiņu (1920-), strādnieku Ēriku Golkanu (1911-), saimnieku Nikolaju Ziedoni Veitleru (1913-).[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 PRETOŠANĀS KUSTĪBA “KOLA” no Ata Skalberga grāmatas "Ar ticību Latvijas saulei"