Teodors Lakšēvics

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Teodors Lakšēvics
Dzimis 1911. gada 12. augustā
Rīga, Latvija
Miris 1989. gada 25. februārī (77 gadu vecumā)
Rīga, Latvija
Nozares glezniecība, grafika

Teodors Lakšēvics (1911. gada 12. augusts1989. gada 25. februāris) bija latviešu gleznotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1911. gada 12. augustā Rīgā, bet bērnību pavadījis Sibīrijā, Petropavlovskā, kur darba gaitu un politiskās pārliecības dēļ bija devies viņa tēvs, kurš bija tiltu inženieris. Ģimenē bija daudz bērnu, bet kad Teodoram bija 7 gadi, viņš zaudēja tēvu. 20. gadu sākumā māte ar bērniem atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Kuldīgā.[1]

Kuldīgā sācis nodarboties ar mākslu, īpaši ar grafiku. No 1936. līdz 1939. gadam mācījies Rīgas mākslas un daiļamatniecības vidusskolā, kā arī glezniecību pie Jēkaba Bīnes. Piedaloties izstādē Jelgavā, guvis pirmo atzinību.

Bijis aktīvi iesaistījies padomju dzīves organizēšanā, Otrā Pasaules kara laikā iestājies Latviešu strēlnieku gvardes divīzijā. Pēc kara bijis Kuldīgas kultūras dzīves organizators, turpinājis māksliniecisko darbību, strādājot linogriezuma un oforta tehnikā, ilustrējis grāmatas.

1960. gadā uzņemts LPSR Mākslinieku savienībā, 1965. gadā rīko pirmo izstādi, 1971. gadā otro. Darbojies īpašā paša izveidotā temperas-vaska tehnikā radot melnbaltus darbus.

Darbos galvenokārt ainavas, Kurzemes daba, zvejnieku ciemi. 1968. gadā apceļojis Vidusāziju.

Miris 1989. gada 25. februārī, apglabāts Rīgas Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rasma Lāce. Teodors Lakšēvics: reprodukciju albums. Rīga : Liesma, 1973. gadā. 5–7. lpp.