Terēze Broka
| ||||||||||||||
Terēze Broka (dzimusi Šadurska 1925. gada 30. septembrī, mirusi 2018. gada 22. oktobrī),[1] pazīstama arī kā Terezija Broka,[2] bija latviešu diriģente un mūzikas pedagoģe.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mācījusies Vītolu pamatskolā, Rēzeknes 1. vidusskolā. Vēlējusies stāties Lauksaimniecības akadēmijā, tomēr iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā, pēc kuras pabeigšanas iestājusies Latvijas Valsts Konservatorijā.[3] 1954. gadā absolvējusi Latvijas Valsts Konservatorijas Kordiriģentu klasi.[2] Pēc tam sākusi strādāt Daugavpils mūzikas koledžā par Kordiriģēšanas nodaļas pedagoģi.[2] Viņa ir bijusi vairāku koru diriģente, tai skaitā Daugavpils rajona kora "Latgale", Daugavpils Centrālā kultūras nama kora "Daugava". Latgalē dibinājusi, kā arī vadījusi vairākus muzikālos kolektīvus. Bijusi Radiokomitejas bērnu kora dibināšanas iniciatore, bijusi arī tā vadītāja.[2] 1990. gada 26. un 27. maijā Daugavpilī notika Latgales novada dziesmu svētki T. Brokas vadībā. Viņa bija arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģente.[2] Vīrs — diriģents un mūzikas pedagogs Staņislavs Broks.[3]
T. Brokas audzēkņi: E. Znutiņš, Z. Semčuka, J. Ustinskovs, I. Lūse un citi.
2018. gadā izdota Annas Rancānes grāmata "Aiz azara bolti bārzi…", kas veltīta Terēzai Brokai.[4][5]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977)
- Latvijas PSR Tautas māksliniece (1986)
- Triju Zvaigžņu ordenis, ceturtā šķira (1995)[2]
- Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par mūža ieguldījumu Latvijas kultūrā (1998)[6]
- Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu (2003)[7]
- Latgaliešu kultūras balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā (2013)[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Mūžībā devusies Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģente Terēzija Broka». delfi.lv. 2018. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 22. oktobrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 796.—797. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ 3,0 3,1 Jānis Paukšte. Latgales mūzikas kultūra. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2002. 137.–140. lpp.
- ↑ Anna Rancāne. Aiz azara bolti bārzi... Daugavpils : Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvalde, 2018. ISBN 9789934196980.
- ↑ Renāte Lazdiņa. «Stāsts par stipru un špetnu latgalieti: Daugavpilī svinīgi atvērta Terēzei Brokai veltīta grāmata». lsm.lv, 2019. gada 29. janvārī. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.
- ↑ Aina Rozeniece. «Mēs savā zemē un laikā: Ar Spīdolas gaismu un gara možumu - Daugavpilī». vestnesis.lv, 1998.gada 16.decembris. Skatīts: 2021.gada 29.janvārī.
- ↑ Aina Rozeniece. «Tiek nosaukti Lielās mūzikas balvas laureāti». vestnesis.lv, 2004.gada 9.janvāris. Skatīts: 2021.gada 29.janvārī.
- ↑ Aija Eriņa. «Pasniegtas Boņuks 2013 balvas». latgalesgors.lv, 2013. Skatīts: 2021.gada 29.janvāŗī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|