Toponīmija

Toponīmija vai toponīmika^[1] (grieķu: τόπος, tópos — ‘vieta’; ὄνομα, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana. Toponīmija ir onomastikas apakšnozare. Toponīmiju var dalīt vēl sīkākās nozarēs, piemēram, hidronīmijā, kur pēta dažādu ūdenstilpju nosaukumus, vai oronīmijā, kur pēta reljefa formu nosaukumus.

Toponīmijas speciālisti ir noskaidrojuši, ka garākais vietvārds ir Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu, kas ir kalna nosaukums Jaunzēlandē.

Atsauces

↑ «Toponīmika» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2013. gada 17. augustā.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Toponīmija.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[tezaurs-1] «Toponīmika» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2013. gada 17. augustā.^{[novecojusi saite]}

[1]