Toross
Izskats
Toross (no Kolas sāmu: tōras — ‘ledus kaudze’)[1] ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai.[2] Tas ir sastopams atklātajā Ziemeļu Ledus okeānā, Austrumsibīrijas un Čukču jūrā, kā arī Boforta un Baltijas jūrā. Toross aizņem līdz 30-40 % no kopējās jūras ledus platības un aptuveni pusi no kopējā jūras ledus apjoma.
Torosi, kas ir lieli ledus veidojumi, ir ar ievērojamu masu, atrodoties pastāvīgā kustībā, var sabojāt jūras inženiertehnisko infrastruktūru: zemūdens sakaru līnijas, cauruļvadus, termināļus un citus. Pārvarēt ledus vaļņus ir viens no sarežģītākajiem navigācijas uzdevumiem ledus ūdeņos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Этимологический словарь русского языка. Фасмер Макс
- ↑ «toross | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2021-04-01.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Toross.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |