Toross

Toross (no Kolas sāmu: tōras — ‘ledus kaudze’)^[1] ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai.^[2] Tas ir sastopams atklātajā Ziemeļu Ledus okeānā, Austrumsibīrijas un Čukču jūrā, kā arī Boforta un Baltijas jūrā. Toross aizņem līdz 30-40 % no kopējās jūras ledus platības un aptuveni pusi no kopējā jūras ledus apjoma.

Torosi, kas ir lieli ledus veidojumi, ir ar ievērojamu masu, atrodoties pastāvīgā kustībā, var sabojāt jūras inženiertehnisko infrastruktūru: zemūdens sakaru līnijas, cauruļvadus, termināļus un citus. Pārvarēt ledus vaļņus ir viens no sarežģītākajiem navigācijas uzdevumiem ledus ūdeņos.

Atsauces

↑ Этимологический словарь русского языка. Фасмер Макс
↑ «toross | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2021-04-01.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Toross.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)

Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Этимологический словарь русского языка. Фасмер Макс

[2] «toross | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2021-04-01.

[1]

[2]