Toross

Vikipēdijas lapa
Cilvēks torosā

Toross (no Kolas sāmu: tōras — ‘ledus kaudze’)[1] ir ledus krāvumi jūrās, upēs un ezeros, kas veidojas vēja un viļņu darbības rezultātā saraujoties ledus segai.[2] Tas ir sastopams atklātajā Ziemeļu Ledus okeānā, Austrumsibīrijas un Čukču jūrā, kā arī Boforta un Baltijas jūrā. Toross aizņem līdz 30-40 % no kopējās jūras ledus platības un aptuveni pusi no kopējā jūras ledus apjoma.

Torosi, kas ir lieli ledus veidojumi, ir ar ievērojamu masu, atrodoties pastāvīgā kustībā, var sabojāt jūras inženiertehnisko infrastruktūru: zemūdens sakaru līnijas, cauruļvadus, termināļus un citus. Pārvarēt ledus vaļņus ir viens no sarežģītākajiem navigācijas uzdevumiem ledus ūdeņos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]