Trāķieši (sengrieķu: Θρᾷκες, latīņu: Thraci) bija sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes - Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.[1]
Grieķu filozofs Ksenofans ir aprakstījis trāķiešus ārēji atšķirīgus no grieķiem, jo tiem ir bijuši gaiši mati un zilas acis. Tomēr antropologi uzskata, ka trāķiešiem tomēr vairāk ir atbildis Vidusjūras atzars ar nelielu dināru piejaukumu, iespējams gaišās ādas pigmentācijas dēļ, sabiedrībā viņus uzskatīja par pontīdiem. Mūsdienu tautās trāķiešu līdzību var saskatīt moldāvos, rumāņos un bulgāros. Trāķiešu vīrieši pārsvarā nēsāja bārdas un ūsas.
