Trauksmes cēlējs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Trauksmes cēlējs ir persona, kas atklāj jebkāda veida informāciju par darbībām, kas tiek uzskatītas par nelikumīgām, neētiskām vai nepareizām privātas vai publiskas organizācijas ietvaros.[1][2] Iespējamo pārkāpuma informāciju var klasificēt dažādos veidos: organizācijas noteikumu, likumu, regulu pārkāpumi, drauds sabiedrības vai nacionālajai drošībai, kā arī krāpniecība vai korupcija.[3] Personas, kas kļūst par trauksmes cēlējiem, informāciju par apsūdzībām var publiskot iekšēji vai ārēji. Iekšēji publiskojot informāciju, trauksmes cēlējs informāciju nodod tādiem cilvēkiem kā savs tiešais vadītājs. Ārēji trauksmes cēlējs informāciju var nodot trešajai pusei ārpus iesaistītās organizācijas, tādai kā plašsaziņas līdzekļi, valdības, tiesībsargājošās iestādes vai iespējami iesaistītās organizācijas. Tomēr trauksmes cēlēji riskē saskarties ar spēcīgām represijām no tiem, ko viņi apsūdz pārkāpumos.

Šī iemesla dēļ daudzās valstīs pastāv likumi trauksmes cēlēju aizsardzībai. Pastāv arī trešās puses organizācijas, kas iespēju robežās piedāvā trauksmes cēlēju aizsardzību. Trauksmes cēlēji var saskarties ar tiesisku pretdarbību, kriminālapsūdzību, sociālo stigmu vai atbrīvošanu no amata vai darba.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Wim Vandekerckhove. Whistleblowing and Organizational Social Responsibility : A Global Assessment. Ashgate, 2006.
  2. American Heritage Dictionary
  3. Near, Janet P (Feb 1, 1985). "Organizational dissidence: The case of whistle-blowing". Journal of Business Ethics.