Turbāns ir vīriešu un sieviešu galvassega no viegla, bieza zīda auduma, kas vairākkārtīgi apsieta ap galvu, nosedzot matus. Turbānu, kas rotāts ar grezumlietām, sauc par čalmu. Kā tradicionāla galvassega tā tiek izmantota Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, kā arī Dienvidāzijā.
Galvassegas nosaukums ‘turbāns’ ir radies no persiešu vārdadulband (دولبند), kas vienlaicīgi ir nosaukums materiālam, kuru sēja uz galvas. Turbāns agri izplatījās arī arābu pasaulē un citās mūsdienu Irānai (persiešu valstij) tuvākajās zemēs. Eiropā turbānu sāka izmantot un valkāt kopš Krusta kariem, kas aizsākās 11. gadsimtā, piemēram, turbāns bija modes lieta Burgundijas Karalistē (pastāvēja līdz 14. gadsimtam mūsdienu Francijas teritorijā). Pēc tam turbāns Eiropā “nozuda” līdz 17. gadsimtam, kad tas atkal tika plaši izmantots Osmaņu impērijas iekarotajās zemēs. Arī Napoleona Bonaparta armija izmantoja turbānus karagājienos uz Ēģipti.