Lielpilsēta (Turcija)
Lielpilsēta Turcijā (turku: Büyükşehir) kopš 1984. gada ir pilsēta, kurai saskaņā ar Turcijas 1982. gada konstitūcijas 127. pantu[1] izveidota lielpilsētas pašvaldība (turku: Büyükşehir Belediyesi). Sākotnēji lielpilsētas pašpārvalde tika noteikta kā pirmā līmeņa pašvaldība (ilčes, jeb pagasta līmenī). Lielpilsētu un ilu (provinču) pašvaldību funkcijas nosaka Turcijas likums par pašvaldībām.[2]
Pirmās trīs lielpilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar 1984. gada janvāra likumu Nr. 3306 un 1987. gada marta noteikumiem Nr. 195 tika noteiktas pirmās trīs lielpilsētu pašvaldības. Līdz ar to Stambula (15 ilčes), Ankara (5 ilčes) un Izmira (3 ilčes) tika nosauktas par lielpilsētām. Savukārt, saskaņā ar 1987. gada jūlija likumu Nr. 3030 tika skaidri noteiktas lielpilsētas un ila pašpārvalžu funkcijas.[2]
Nākamās piecas lielpilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikā no 1986. līdz 1988. gadam, par lielpilsētām tika noteiktas Adana (1986), Bursa, Gaziantepa, Konja (1987) un Kajseri (1988). Bursa un Konja sastāvēja no trīs ilčēm, bet Adana, gaziantepa un Kajseri — no divām ilčēm.[2]
Pārējās lielpilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā Turcijas iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums ir diezgan straujš un ir izteikts urbanizēšanās process, veidojas vairākas citas lielas pilsētas. Līdz ar to, 1993. gadā tika noteiktas jaunas lielpilsētu pašvaldības: Antalja, Dijarbakira, Eskišehira, Erzuruma, Mersina, Izmita un Samsuna. Tajā pašā gadā tika pieņemti noteikumi Nr. 505, kas noteica, ka šo lielpilsētas pašpārvaldes reformējamas vairākās ilčēs līdz 2008. gadam. Antalja, Dijarbakira, Mersina un Izmita tika iedalītas trijās ilčēs, bet Eskišehira, Erzuruma un Samsuna — divās.
Pēc 1999. gada Izmitas zemestrīces Marmora jūras piekrastē, 2000. gadā šīm septiņām lielpilsētām pievienojās arī Adapazari ar trijām ilčēm.[2]
Lielpilsētas robežas noteikšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar 2004. gada likumu Nr. 5216 noteikta jauna lielpilsētas robežu noteikšanas kārtība. Apdzīvotā vietā, lai saņemtu lielpilsētas statusu, jābūt vismaz 750 tūkstošiem iedzīvotāju. Līdz ar to, par lielpilsētu kļuva arī Stambulas metropolitēna zonā esošā Izmita. Ar likumu reglamentēta arī metropolitēna zonas robežas noteikšanas kārtība. Ila pašvaldības vadītājs (vali) nosaka centru, ap kuru noteiktā teritorijā jābūt noteiktam minimālajam iedzīvotāju skaitam:
- 50 km rādiusā — vismaz 2.000.000 iedzīvotāji;
- 30 km — 1.000.000 līdz 2.000.000;
- 20 km — 750.000 līdz 1.000.000.[2]
Lielpilsētu saraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]01 Adana
06 Ankara
07 Antalja
16 Bursa
21 Dijarbakira
25 Erzuruma
26 Eskišehira
27 Gaziantepa
33 Mersina
34 Stambula
35 Izmira
38 Kajseri
41 Izmita
42 Konja
54 Adapazari
55 Samsuna
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Turcijas konstitūcijas 127. pants: „Lielākajās apdzīvotajās vietās veidojamas neatkarīgas pašpārvaldes.”
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 tr:Büyükşehir Belediyeleri - informācija turku valodas Vikipēdijā.