Turku valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Turku valoda
Türkçe 
Izruna: IPA: [ˈt̪yɾkˌt͡ʃe]
Valodu lieto: Karogs: Turcija Turcija,
Karogs: Ziemeļu Kipras Turku Republika Ziemeļu Kipras Turku Republika,
Karogs: Bulgārija Bulgārija,
Karogs: Maķedonija Maķedonija,
Karogs: Kosova Kosova,
Karogs: Rumānija Rumānija,
Karogs: Kipra Kipra,
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
un imigrantu kopienas šādās valstīs:
Karogs: Vācija Vācija,
Karogs: Francija Francija,
Karogs: Nīderlande Nīderlande,
Karogs: Austrālija Austrālija,
Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna,
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste,
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV,
Karogs: Beļģija Beļģija,
Karogs: Šveice Šveice,
Karogs: Itālija Itālija,
u.c. 
Reģions: Anatolija, Kipra, Balkāni, Kaukāzs, Centrāleiropa, Rietumeiropa un Tuvie Austrumi
Runātāju skaits: vairāk nekā 63 miljoni[1] 
Reitings: 23 (dzimtā val.)
Valodu saime: altajiešu
 tjurku
  DR oguzu
   rietumu oguzu
    Turku valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (turku ortogrāfija
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Turcija Turcija,
Karogs: Ziemeļu Kipras Turku Republika Ziemeļu Kipras Turku Republika,
Karogs: Kipra Kipra,
Karogs: Maķedonija Maķedonija*
Karogs: Kosova Kosova**
*Pašvaldībās ar vismaz 20% turku valodā runājošiem iedz.
**Turku valoda ir viena no reģionālajām valodām.
Regulators: Turku valodas asociācija
Valodas kodi
ISO 639-1: tr
ISO 639-2: tur
ISO 639-3: tur 
MapOfTurkishSpeakers.png

Turku valoda (turku: Türkçe IPA: [ˈt̪yɾktʃe]) ir valoda, kurā runā vairāk nekā 63 miljoni cilvēku,[1] (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par vislielāko tjurku valodu pēc runājošo skaita. Turku valodā runājošie galvenokārt dzīvo Turcijā un Kiprā, kā arī neliela sabiedrības daļa Grieķijā, Bulgārijā, Maķedonijas Republikā, Kosovā, Albānijā,Uzbekistānā. Daži miljoni turku valodā runājošie dzīvo arī Rietumeiropas valstīs, it īpaši Vācijā.

Valodas saknes ir meklējamas Centrālāzijā, pirmie rakstītie avoti turku valodā ir parādījušies pirms 1200 gadiem. Rietumu virzienā tā izplatījās osmaņu turku valodas ietekmē Osmaņu impērijas laikā. 1928. gadā Turcijas Republikas pirmsākuma gados Ataturka reforu laikā turku valodas pieraksts no osmaņu raksta tika aizstāts ar latīņu alfabētu. Turku valodai ir savstarpējas saiknes ar citām oguzu valodām: azeru, turkmēņu un kaškaju valodu. Saskaitot šo valodu runātājus kopā, tās aptver gandrīz 90 miljonus runātāju.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valoda ir oguzu valodu turku apakšgrupas valoda, kurā iekļautas arī gagauzu un horasani turku valoda. Oguzu valodu grupa iekļauta tjurku valodu saimē, lai gan vairāki valodnieki uzskata, ka tjurku valodas ir viena no altajiešu valodu saimes grupām.

Turku valodai raksturīga aglutinējoša patskaņu harmonija un tās gramatikā nepastāv dzimtes. Parastā teikuma locekļu secība turku valodā — teikuma priekšmets, papildinātājs un darbības vārds. Turku valodā tāpat, kā latviešu valodā, otrās personas daudzskaitļa forma tiek lietota arī kā pieklājības forma.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valodā runā iedzīvotāji Turcijā un nacionālās minoritātes 35 valstīs. Turku valodu runā tajās valstīs vai to daļās, kas agrāk piederēja Osmaņu impērijai, piemēram Bulgārijā, Rumānijā, Serbijā, Maķedonijā, Sīrijā, Grieķijā un Izraēlā. Vācijā dzīvo vairāk kā divi miljoni turku valodā runājošo, kā arī ievērojams skaits turciski runājošo dzīvo Austrijā, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Desegregācijas ietekmē vairums turku izcelsmes imigrantu savās mītnes zemēs vairs nerunā tik labi kā Turcijā dzimis turks.

Turku valodu runā gandrīz visi Turcijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet pārējie ir pārsvarā kurdi. Vairumam Turcijas cittautiešu turku valoda ir otrā valoda un viņiem zināšanu līmenis turku valodā līdzinās dzimtajai valodai.

Valsts valodas statuss[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valoda ir oficiālā valsts valoda Turcijā un tā ir arī viena no oficiālajām valsts valodām Kiprā. Tai ir piešķirts arī oficiālās valodas statuss atsevišķās Maķedonijas pašvaldībās, atkarībā no turciski runājošo skaita attiecīgajā apvidū, kā arī oficiāls statuss Kosovas Prizrenas rajonā.

Turcijā valodas lietojumu uzrauga Turku valodas asociācija (turciski: Türk Dil Kurumu), kuru 1932. gadā dibināja Mustafa Kemals Ataturks. Iesākumā šo iestādi sauca par Turku valodas izpētes biedrību (turciski: Türk Dili Tetkik Cemiyeti). Asociācijas primārais uzdevums bija īstenot valodas tīrības politiku un tās pirmais uzdevums bija aizvietot aizguvumus no arābu un persiešu valodas ar turku valodas vārdiem, kā arī 1928. gada pāreja uz mūsdienās lietoto jauno turku valodas alfabētu. 1951. gadā asociācija kļuva pilnīgi neatkarīga, atstājot tikai priekšsēdētāja amatā izglītības ministru. Uzreiz pēc 1980. gada valsts apvērsuma, 1983. gada augustā asociāciju atkal pilnībā pārņēma valsts pārraudzībā.

Dialekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālistu pamatnostādne bija tāda, ka par oficiālo valsts valodu nosakāms Stambulas dialekts un tādēļ nenotiek citu dialektu pētniecība. Valsts valodas pamatā ir Osmaņu turku valoda, kas rakstībā līdzinās latīņu burtiem rakstītai arābu valodai, papildinot to ar jaundarinājumiem un, atmetot arābu un persiešu aizguvumus.

Turku valodu var iedalīt sekojošos dialektos:

  • Rumēliešu dialekts (runā Rumēlijā);
  • Kipriešu dialekts (runā Kiprā);
  • Edirnes dialekts (runā Edirnē un tās apkārtnē);
  • Austrumu dialekts (runā Turcijas austrumos un šis dialekts mijas ar azerbaidžānu valodu);
  • Melnās jūras dialekts (runā Melnās jūras piekrastes reģionos);
  • Egejas jūras dialekts (runā Egejas jūras piekrastes reģionos un nedaudz arī Antaljas apkārtnē);
  • Dienvidaustrumu dialekts (runā Mersinas austrumu pusē);
  • Vidusanatolijas dialekts;
  • Kastamonu dialekts;
  • Karamanlidesas dialekts (runā Grieķijā, Karamanlidesā).

Skaņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valodai raksturīga ir patskaņu harmonija, kurā platajiem patskaņiem seko tikai platie, bet šaurajiem — šaurie. Platie patskaņi ir a, ı (cietais i), o un u, bet šaurie — e, i, ö un ü. Vārdā uzsvaru parasti liek uz pirmspēdējo patskani.

Turku valodā burtus, tā pat kā latviešu valodā, izrunā tā, kā tos pieraksta un burtu izruna nav atkarīga no citiem vārdā esošajiem burtiem.

Turku alfabēts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • a - A [a]
  • b - B [b]
  • c - C [dʒ] Izrunājams kā latviešu .[nepieciešama atsauce]
  • ç - Ç [tʃ] Izrunājams kā angļu ch, vācu tsch, ungāru cs, poļu cz, vācu [2] vai latviešu č.[nepieciešama atsauce]
  • d - D [d]
  • e - E [e]
  • f - F [f]
  • g - G [g]
  • ğ - Ğ [ː], [j] un retos gadījumos [ɣ] vai [γ][3] - mīkstais g (turku: yumuşak ge) ir burts, kuram pašam par sevi nav skaņas, bet pēc patskaņa tas pagarina tā skaņu. Šāds burts ir arī azeru, gruzīnu un tatāru valodās.[4]Piemēram, vārds dağ /daː/ izrunājams kā . Savukārt pēc burtiem e, i, ö un ü, burts ğ izrunājams kā j.[5]
  • h - H [h]
  • ı - I [ɯ] Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis.[6][7]
  • i - İ [i]
  • j - J [ʒ] Izrunājams kā latviešu ž.[nepieciešama atsauce]
  • k - K [k]
  • l - L [l]
  • m - M [m]
  • n - N [n]
  • o - O [ɔ] Īss vaļējs o, piem. kā vārdā stop.
  • ö - Ö [øː] Tāds pats kā ungāru Ő /øː/ - izrunā kā garu diftongu oe.[8]
  • p - P [p]
  • r - R [ɾ]
  • s - S [s]
  • ş - Ş [ʃ] Izrunājams kā itāļu sc(i), francūžu ch, angļu sh, vācu sch, galīciešu x,[9] vai kā latviešu š.[nepieciešama atsauce]
  • t - T [t]
  • u - U [u]
  • ü - Ü [yː] Tāds pats kā ungāru Ű /yː/ izrunā kā garu diftongu ue.[10]
  • v - V [v]
  • y - Y [j]
  • z - Z [z]

Papildus burti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • â - Â [ɑː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa, izņemot tad, ja tas seko līdzskaņiem L, K un G.[11]
  • î - Î [iː] Arī šo burtu turku valodas rakstībā lieto reti. Ja î viens pats veido galotni, tad to aizvieto ar mūsdienu turku galotni -sel/-sal, piem. Dinî - Dinsel; Ailevî - Ailesel.[12]
  • û - Û [uː] Mūsdienu turku valodas rakstībā nelieto, izņemot no citām valodām (arābu vai persiešu) aizgūtos vārdos. Parasti raksta bez jumtiņa.[13]

Līdzskaņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valodas līdzskaņu fonēmas
lūpenis labiodentāls dentāls alveolārs postalveolārs palatāls velārs glotāls
eksplozīvi p b c ɟ k ɡ
nāseņi m n
berzeņi f v s z ʃ ʒ ɣ h
afrikātas ʧ ʤ
troksneņi ɾ
spraudzeņi j
laterālie
papildinošie
ɫ l

Mīkstais g (yumuşak g), "ğ" turku valodā nekad nav vārda sākumā un vienmēr seko tikai patskanim. Ja tam seko cits līdzskanis vai tas ir vārda beigās, tad tas pagarina pirms tā esošo patskani.

Patskaņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turkish vowel chart.png

Turku valodas patskaņi ir a, e, i, ı, o, ö, u un ü. Valodā nepastāv diftongi un, diviem patskaņiem kopā esot, tie katrs saglabā savu skaņu.

Gramatika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku ir aglutinējoša valoda un tādēļ tajā ir daudzi viens otru papildinoši priedēkļi. Vārdā var būt daudzi priedēkļi un tos var pielietot, veidojot jaunus vārdus (no lietvārda var izveidot darbības vārdu un otrādi).

Lietvārdi un īpašības vārdi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valodā lietvārdu galotnes norāda piederības personu. Valodai ir sešas deklinācijas (galotnes pievieno saskaņā ar patskaņu harmonijas likumiem):

  • nominatīvs;
  • ģenitīvs (galotne -ın, -in, -un vai -ün);
  • datīvs (galotne -a vai -e);
  • akuzatīvs (, -i, -u vai );
  • ablatīvs (-den vai -dan);
  • lokatīvs (-de vai -da);
  • instrumentālis.

Visiem lietvārdiem galotnes tiek pievienotas vienādi, pievienojot to galotni, kas saskan ar iepriekšējo patskani, turklāt, ablatīvā un lokatīvā atšķiras galotnes līdzskanis hava (gaiss) + -da (lokatīva priedēklis) = havada (gaisā), bet, ağaç (koks) + -da (kolatīva priedēklos) = ağaçta (kokā), nevis ağaçda.

Turklāt, lietvārdiem pievieno arī piederības priedēkli, kas norāda lietvārda piederības personu.

Turku Latviešu
ev māja
evler mājas
evin tava māja
eviniz Jūsu māja
evim mana māja
evimde manā mājā
evinde tavā mājā
evinizde Jūsu mājā
evimizde mūsu māja
Evindeyim es tavā mājā
Evinizdeyim es Jūsu mājā
Evindeyiz mēs tavā mājā
Evinizdeyiz mēs Jūsu mājā
Evimizdeyiz mēs mūsu mājā
Turku Latviešu
üzüm vīnoga
üzümüm mana vīnoga
üzümün tava vīnoga
üzümü viņa/viņas/tā vīnoga
üzümümüz mūsu vīnoga
üzümünüz Jūsu vīnoga
üzümleri viņu vīnoga
üzümümüzün no mūsu vīnogas-

Turku valodā īpašības vārdi nav deklinējami, bet tie ļoti bieži ir arī lietvārdi un tad tie ir deklinējami. Ja tie ir apzīmētāji, tad tie ir pirms apzīmējamā lietvārda.

Piederība turku valodā tiek izteikta ar tādām gramatiskajām formām, kas izteiktas pēc principa „būt” un „nebūt”. Lai arī var un yok nozīmē „ir” un „nav”, vārdi vardı un yoktu ir to tagadnes preteriti, bet olacak un olmayacak ir — nākotnes. Tādēļ turku valodā ir neparasta teikuma uzbūve un teikums: „Manam kaķim nebija kurpju” turku valodā skanētu šādi:

kedi + -m + -in ayak + kab(ı) + -lar + -ı yok + -tu
(kedimin ayakkabıları yoktu)

Latviski tas skanētu šādi: kaķ-a-man-a kāj-apseg-u nav-bija.

Personu vietniekvārdi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turciski Latviski
Ben es
Sen tu
O viņš, viņa, tas
Biz mēs
Siz jūs, Jūs
Onlar viņi, viņas, tie

Darbības vārdi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valodā darbības vārds, tāpat kā latviešu valodā, norāda darītāju. Tie var būt nolieguma un arī pasīvi. Turku valodā darbības vārds var norādīt laiku, izteiksmi un darbības veidu. Tas var būt progresīvs, vajadzības, aorists, nākotnes, tagadnes, pagātnes, kondicionālis, pavēles vai vēlējuma.

Turciski Latviski
gel- nākt
gelmi- nenākt
geleme- nevar nākt
gelebil- var nākt
Gelememiş Viņš/viņa acīmredzot nevarēja nākt.
Gelememişti Viņš/viņa nevarēja nākt.
Gelememiştiniz Jūs nevarējāt nākt.
Gelememiş miydiniz? Vai jūs nevarējāt nākt?

Visiem turku vārdiem konjugācijas ir vienādas, izņemot nekārtnos darbības vārdus un nepietiekamo vārdu i-.

Patskaņu harmonija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valodā patskaņu harmonija tiek panākta, nosakot, ka turku valodas pamata vārdā līdztekus ir tikai platie (a, ı, o, u) patskaņi vai šaurie (e, i, ö, ü). Piemēram, turku valodā priedēkļa apzīmējums -den nozīmē gan -dan, gan -den (atbilstoši patskaņu harmonijas likumam) un apzīmējums -iniz nozīmē: -ınız, -iniz, -unuz, vai -ünüz.

platie šaurie
neapaļie apaļie neapaļie apaļie
augstie i ü ı u
zemie e ö a o

Turku valodā patskaņus iedala divējādi: pēc tā vai tie ir plati vai šauri un pēc tā, vai tie ir apaļie vai neapaļie.

Vārdu kārtība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārdu kārtība turku valodā: teikuma priekšmets — izteicējs — darbības vārds. Šāda vārdu kārtība ir arī japāņu valodā un latīņu valodā. Vārdu kārtība var būt arī savādāka, atkarībā no tā, kurš ir svarīgākais. Gramatika nosaka, ka „jebkurš vārds, kas ir pirms darbības vārda ir svarīgākais. Piemēram, teikumā: „Ali aizgāja uz skolu” likts uzsvars uz vārdu „skola” un turciski ir: „Ali okula gitti”. Ja likts uzsvars uz Ali: „Uz skolu aizgāja Ali”, tad turciski ir: „Okula Ali gitti” un nozīmētu tas ir Ali, kas aizgāja uz skolu.

Vārdu krājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turku valodā ļoti izteikta ir tās aglutinējošā daba un tajā brīvi no esošajām vārdu saknēm var kombinēt jaunus vārdus. Vairums turku vārdu radušies no neliela vārdu krājuma, pievienojot priedēkļus.

Turciski Daļas Latviski Vārdšķira
göz göz acs lietvārds
gözlük göz + -lük brilles lietvārds
gözlükçü göz + -lük + -çü briļļu pārdevējs lietvārds
gözlükçülük göz + -lük + -çü + -lük briļļu tirdzniecība lietvārds
gözlüklenmek göz + -lük + -len + -mek kļūt par briļļu īpašnieku darbības vārds
gözlem göz + -lem skatījums lietvārds
gözlemek göz + -le + -mek skatīties darbības vārds
gözlemci göz + -lem + -ci skatītājs lietvārds
Turciski Daļas Latviski Vārdšķira
yat- yat- gulēt darbības vārds
yatık yat- + -(ı)k gulošs īpašības vārds
yatak yat- + -ak guļvieta, gulta lietvārds
yatay yat- + -ay guļus (horizontāli) lietvārds
yatkın yat- + -gın pieslējies lietvārds
yatır- yat- + -(ı)r- guldīt darbības vārds
yatırım yat- + -(ı)r- + -(ı)m guldīts, noguldījums lietvārds
yatırımsız yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -sız bez noguldījuma īpašības vārds
yatırımcı yat- + -(ı)r- + -(ı)m + -cı noguldītājs lietvārds

Tāpat kā vācu valodā, arī turku valodā no diviem vārdiem tiek izveidoti savienojumi, kas veido patstāvīgus vārdus.

Turciski Latviski Pamatvārdi Nozīme
Pazartesi pirmdiena Pazar (svētdiena) un ertesi (pēc) pēc svētdienas
bilgisayar dators bilgi (informācija) un say- (skaitīt) informācijas skaitītājs
gökdelen debesskrāpis gök (debesis) un del- (caurdurt) Debesu dūrējs
başparmak īkšķis baş (galvenais) un parmak (pirms) galvenais pirksts

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Katzner, Kenneth (2002) [1977]. The Languages of the World (3rd edition izd.). Routledge. pg 153. lpp. ISBN 0-415-25004-8. Atjaunināts: 2008-09-11. "...language of Turkey, spoken by about 60 million...also some 750,000 speakers in Bulgaria, 150,000 in Cyprus, and 100,000 in Greece…in Germany, numbering over 2 million people..."
  2. tr:Ç: Ch (İngilizce), Tsch (Almanca), Cs (Macarca), Cz (Polonyaca) Τς (Yunanca) gibi.
  3. en:Ğ#Turkish use: For example, dağ (mountain) is pronounced like [da:], yağ (oil) is pronounced like [ja:]. The ğ must be located after a vowel and can therefore not be the initial letter of a word. When found after the vowels e, i, ö or ü, the ğ is pronounced like—but not same as—[j]. Also when found between two vowels, it is sometimes pronounced like -but not same as- [j]'. Sometimes g is used incorrectly. In rare cases, the phonetic ɣ (gamma) or the Greek letter γ is used.
  4. tr:Türk alfabesi#Batı dillerinde bulunmayan Türk harfleri: Ğ/ğ (yumuşak ge) harfinin kendine ait bir sesi yoktur, yalnızca kendisinden önce gelen ünlü harfi uzatmakta kullanılır. Bu harf Türkçe sözcüklerin başında yeralmaz. Türkçenin dışında Azeri Türkçesi, Gürcüce ve Tatarca dillerinde kullanılmaktadır.
  5. tr:Ğ: Belli bir sesi yoktur, kendisinden önce ya da sonra gelen ünlü harflere göre kullanılır. Örnek olarak, dağ sözcüğü daa gibi okunur. Eğer e, i, ö veya ü harflerinden sonra gelirse y gibi okunur. İki ünlünün arasında yer alıyorsa bazen yine de y olarak okunur (eğri vb.).
  6. Starptautiskais fonētiskais alfabēts#Patskaņi
  7. en:Close back unrounded vowel
  8. tr:Ö: Macarcada kullanılan Ő harfi ise Ö sesini uzun okutur. en:Hungarian alphabet: Ő ő /øː/ Not used in English; a longer, more closed variant of Ö.
  9. tr:Türk alfabesi#Batı dillerinde bulunmayan Türk harfleri: Ş/ş harfinin sesi, İtalyancada sc(i), Fransızcada ch, İngilizcede sh, Almancada sch ve Galiçyacada x harfleriyle elde edilir.
  10. tr:Ü: Macarcada kullanılan Ű harfi ise Ü sesini uzun okutur. en:Hungarian alphabet: Ű ű /yː/.
  11. tr:Â
  12. tr:Î
  13. tr:Û