Turovas-Pinskas kņazi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Turovas-Pinskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Turovas, vēlāk Pinskas valdnieki tagadējās Baltkrievijas teritorijas dienvidu daļā. Turovas kņazi pārvaldīja stratēģiski svarīgo Pripetes upes ūdensceļu no Kijevas uz Polijas zemēm, tādēļ Kijevas lielkņazi tradicionāli par kņaziem centās iecelt savus dēlus. Sākotnēji kņazi valdīja Turovas pilī, bet no 12. gadsimta Pinskas pilī.

Pēc Kijevas lielkņazu varas novājināšanās 12. gs. vidū izveidojās suverēna Jurjeviču dinastija, kas valdīja pār Turovas un Pinskas zemēm. Šajā laikā izveidojās Kļeckas, Sluckas-Kopiļas, Dubrovicas dalienu kņazistes, kurās valdīja savi kņazi.

1239. gadā Turovas-Pinskas kņazisti pakļāva Galīcijas-Volīnijas kņazs Daniels Romanovičs, bet 1320. gadā Lietuvas valdnieks Ģedimins to iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.

1556. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts pārveidoja Pinskas kņazisti par Pinskas stārastiju.

Kijevas lielkņazu vietvalži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā.


Izjaslaviči[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1078.-1087.: Jaropolks Izjaslavičs (Ярополк Изяславич) - Kijevas lielkņaza Izjaslava Jaroslaviča dēls. Valdīja Volīnijā un Turovā.
  • 1088.-1093.: Svjatopolks Izjaslavičs (Святополк Изяславич) - Kijevas lielkņaza Izjaslava Jaroslaviča dēls. 1093.—1113. gadā atradās Kijevas lielkņaza tronī.
  • 1094.-1104.: Vjačeslavs Jaropolkovičs (Вячеслав Ярополкович) - Turovas kņaza Jaropolka Izjaslaviča dēls.
  • ap 1104. — 1118.: Jaroslavs Svjatopolkovičs (Ярослав Святополчич) - Turovas kņaza Svjatopolka Izjaslaviča dēls, Volīnijas kņazs (1100—1118).
  • ap 1118. — 1123.: Bračislavs Svjatopolkovičs (Брячислав Святополкович) - Turovas kņaza Svjatopolka Izjaslaviča dēls.

Vladimira Vsevolodoviča (Monomaha) pēcnācēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ap 1125.—1132., 1134.—1142., 1143.—1146.: Vjačeslavs Vladimirovičs (Вячеслав Владимирович) - Kijevas lielkņaza Vladimira Vsevolodoviča (Monomaha) dēls. 1139. gadā un 1150.-1154. gadā atradās Kijevas lielkņaza tronī.
  • 1132.: Vsevolods Mstislavičs (Всеволод Мстиславич) - Novgorodas kņazs, Kijevas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča dēls.
  • 1132.-1134.: Izjaslavs Vladimirovičs (Изяслав Владимирович)
  • 1142. un 1154.: Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович) - Kijevas lielkņaza Vsevoloda Oļgoviča dēls. Vēlāk viņš 1174., 1176.—1181., 1181.—1194. gadā pats atradās Kijevas lielkņaza tronī.
  • 1146.: Jaroslavs Izjaslavičs (Ярослав Изяславич) - Kijevas lielkņaza Izjaslava Mstislaviča dēls. 1174.—1175. gadā atradās Kijevas lielkņaza tronī.
  • 1150.-1151. gadā Andrejs Jurjevičs (Bogoļubskis) (Андрей Юрьевич Боголюбский) - Kijevas lielkņaza Jurija Vladimiroviča (Dolgorukija) dēls.
  • 1155.-1157.: Boriss Jurjevičs (Борис Юрьевич) - Kijevas lielkņaza Jurija Vladimiroviča (Dolgorukija) dēls.

Suverēnie Turovas-Pinskas kņazi (Jurjeviči)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1157.-1166.: Jurijs Jaroslavičs (Юрий Ярославич) - Pinskas kņazs, agrākā Turovas un Volīnijas kņaza Jaroslava Svjatopolkoviča dēls, kuru Kijevas lielkņazs Jurijs Vladimirovičs (Dolgorukijs) iecēla par Turovas kņazu. Pēc 1158. gada nepakļāvās Kijevas lielkņaziem.
  • 1167. - pēc 1170.: Ivans Jurjevičs (Иван Юрьевич) - kņaza Jurija Jaroslaviča dēls.
  • pēc 1170.-1190.: Svjatopolks Jurjevičs (Святополк Юрьевич) - kņaza Jurija Jaroslaviča dēls.
  • 1190.-1195.: Gļebs Jurjevičs (Глеб Юрьевич) - kņaza Jurija Jaroslaviča dēls.
  • 1195.—1223.: Andrejs Ivanovičs (Андрей Иванович) - kņaza Ivana Jurjeviča dēls, 1195.-1207. gadā valdījis kopā ar tēvu. Nogalināts pēc krievu sakāves Kalkas kaujā.
  • pēc 1223.: Vladimirs Svjatopolčičs (Владимир Святополчич) - kņaza Svjatopolka Jurjeviča dēls
  • līdz 1228.: Rostislavs Gļebovičs (Ростислав Глебович Пинский) - kņaza Gļeba Jurjeviča dēls
  • 1228.-1235. Mstislavs Fjodors Gļebovičs (Михаил Глебович Пинский) - kņaza Gļeba Jurjeviča dēls

Zelta Ordas vasaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ap 1262.: Fjodors Vladimirovičs (Феодор Владимирович)
  • līdz 1292.: Jurijs Vladimirovičs (Юрий Владимирович)
  • ap 1292.: Demids Vladimirovičs (Демид Владимирович)
  • pēc 1292.: Dmitrijs Jurjevičs

Lietuvas dižkunigaišu vasaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Narimanta dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ap 1346.-1348.: Narimants (Narimantas), kristītais vārds - Gļebs, Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls.
  • pēc 1348.: Mihails Narimanta dēls (Mikalojus Narimantaitis, Михаил Наримунтович)
  • Vasīlijs Mihaila dēls (Василий Наримунтович)
  • pirms 1398. - pēc 1410.: Jurijs Vasīlija dēls (Юрий Наримунтович, Jerzy Nos Wasylewicz Narymuntowicz)
  • pirms 1440. - 1471.: Jurijs Semjona dēls (Юрий Семёнович Пинский, Jerzy Semenowicz)

Pēdējie kņazi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1471.–1501.: Marija Oļelkoviča, dzimusi Gastolda (Марыя Алелькавіч, Мария Гаштольд, Maria Olelkowicz)
  • 1501.–1521.: Fjodors Jaroslavičs (Фёдор Иванович Ярославич, Fiodor Iwanowicz Jarosławicz)