Čerņihivas kņazi

Čerņigovas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.).

Čerņigovas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta).

Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā. Kņazi zināmi no 1024. gada, kad Kijivas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča dēls Mstislavs Vladimirovičs pēc uzvaras pār savu brāli Kijivas lielkņazu Jaroslavu Vladimiroviču (Gudro) sadalīja Seno Krievzemi divās daļās un apmetās valdīt pār Dņepras kreisā krasta zemēm Čerņigovā. Vēlāk katrs nākamais Kijivas lielkņazs savu dēlu iecēla par Čerņigovas kņazu.

13. gadsimtā viņu valdījumos tika nodibinātas Brjanskas, Novosiļskas, Karačevskas un Tarusas dalienu kņazistes, kurās valdīja savi kņazi. Pēc nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā par galveno pilsētu kļuva Brjanska.

Lietuvas valdnieks Aļģirds ap 1355. gadu pakļāva Brjansku un sadalīja bijušo Čerņihivas-Severskas zemi trīs dalienās. Čerņihivā un Trubačevskā valdīja viņa dēls Dmitrijs (Dmitrijus Algirdaitis, 1356.–1379. gadā un 1388–1399. gadā), Brjanskā un Novgorodā-Severskā 1386.-1392./93. gadā valdīja viņa dēls Kaributs (Kaributas), kristīgais vārds Dmitrijs, bet Severskas Starodubā valdīja viņa radinieks Patrikejs Narimanta dēls. Pēc 1401. gada Vītauts Dižais šīs kņazistes iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā, bet 1503. gadā pēc Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara tās pakļāva Maskavas lielkņazs Joans III.

Kijivas Krievzemes sastāvā (1024-1132)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mstislavs Vladimirovičs (Мстислав Владимирович Храбрый, 1024—1036) - Kijivas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča dēls. Valdīja Tmutarkanā, Čerņigovā un Perejaslavā.
Svjatoslavs Jaroslavičs (Святослав Ярославич, 1054—1073) - Kijivas lielkņaza Jaroslava Vladimiroviča (Gudrā) dēls, vēlāk pats kļuva par Kijivas lielkņazu (1073 — 1076)
Vsevolods Jaroslavičs (Всеволод Ярославич, 1073—1076) - Kijivas lielkņaza Jaroslava Vladimiroviča (Gudrā) dēls. 1076. — 1077. gadā bija Kijivas lielkņazs.
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (Владимир Всеволодович Мономах, 1076—1077) - Kijivas lielkņaza Vsevoloda Jaroslaviča dēls.
Boriss Vjačeslavičs (Борис Вячеславич, (1077)
Vsevolods Jaroslavičs (atkārtoti 1077—1078), pēc tam 1078. — 1093. gadā atkal bija Kijivas lielkņazs.
Oļegs Svjatoslavičs (Олег Святославич, (1078) - Kijivas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls.
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (atkārtoti, 1078—1094), vēlāk Perejaslavas kņazs (1094—1113) un Kijivas lielkņazs (1113—1125).
Oļegs Svjatoslavičs (atkārtoti, 1094—1097), pēc tam Severskas Novgorodas kņazs (1097—1115).
Dāvids Svjatoslavičs (Давыд Святославич, 1097—1123) - Kijivas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls.
Jaroslavs Svjatoslavičs (Ярослав Святославич, 1123—1126) - Kijivas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls.

Čerņihivas suverēno kņazu dinastija (1132 - ap 1240)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vsevolods Oļgovičs (Всеволод Ольгович, 1126—1139) - Čerņigovas kņaza Oļega Svjatoslaviča dēls, vēlāk kļuva par Kijivas lielkņazu (1139—1146).
Vladimirs Davidovičs (Владимир Давыдович, 1139—1151) - Čerņigovas kņaza Dāvida Svjatoslaviča dēls.
Izjaslavs Davidovičs (Изяслав Давыдович, 1151—1154) - Čerņigovas kņaza Dāvida Svjatoslaviča dēls, vēlāk kļuva par Kijivas lielkņazu (1155).
Svjatoslavs Oļgovičs (Святослав Ольгович, 1154—1155) - Čerņigovas kņaza Oļega Svjatoslaviča dēls.
Izjaslavs Davidovičs (atkārtoti) (1155—1157), vēlāk atkārtoti kļuva par Kijivas lielkņazu (1157-1158, 1161).
Svjatoslavs Oļgovičs (atkārtoti) (1157—1164) - Čerņigovas kņaza Oļega Svjatoslaviča dēls.
Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович, 1164—1180) - Čerņigovas kņaza Vsevoloda Oļgoviča dēls, atkārtoti kļuva par Kijivas lielkņazu (1174, 1176—1181, 1181—1194).
Jaroslavs Vsevolodovičs (Ярослав Всеволодович, 1180—1198) - Čerņigovas kņaza Vsevoloda Oļgoviča dēls.
Igors Svjatoslavičs (Игорь Святославич, 1198—1202) - Čerņigovas kņaza Svjatoslava Oļgoviča dēls.
Vsevolods Svjatoslavičs (Всеволод Святославич Чермный, 1202-1206) - Čerņigovas kņaza Svjatoslava Vsevolodoviča dēls, vēlāk atkārtoti kļuva par Kijivas lielkņazu (1206—1207, 1210—1214), pēc citas versijas šajā laikā Čerņigovā valdīja viņa brālis Oļegs Svjatoslavičs (Олег Святославич, 1202—1204).
Gļebs Svjatoslavičs (Глеб Святославич, 1206—ap 1217) - Čerņigovas kņaza Vsevoloda Svjatoslaviča dēls. Pēc citas versijas šajā laikā Čerņigovā valdīja arī bijušais Kijivas lielkņazs Rūriks Rostislavičs (Рюрик Ростиславич, 1210/12—1214), bijušais Kijivas lielkņazs Vsevolods Svjatoslavičs (atkārtoti, 1214—1215) un Čerņigovas kņaza Vsevoloda Svjatoslaviča dēls Gļebs Svjatoslavičs (atkārtoti, 1215—1217).
Mstislavs Svjatoslavičs (Мстислав Святославич, ap 1217—1223) - Čerņigovas kņaza Vsevoloda Svjatoslaviča dēls, kritis kaujā pie Kalkas (1223).
Mihails Vsevolodovičs (Михаил Всеволодович, 1223 — ap 1235) - Čerņigovas kņaza Vsevoloda Svjatoslaviča dēls, kas vēlāk atkārtoti kļuva par Kijivas lielkņazu (1238—1239, 1241—1243). Pēc citas versijas šajā laikā Čerņigovā īslaicīgi valdīja arī Kurskas kņazs Oļegs (Олег Курский, 1226).
Mstislavs Gļebovičs (Мстислав Глебович, 1235 - 1238/1241) - Čerņigovas kņaza Gļeba Svjatoslaviča dēls. Mongoļi 1238. gadā ieņēma Čerņigovu.
Rostislavs Mihailovičs (Ростислав Михайлович, 1241 — 1242/1243) - Čerņigovas kņaza Mihaila Vsevolodoviča dēls, 1243. gadā apprecēja Ungārijas karaļa meitu Annu un kļuva par Slavonijas banu.
Mihails Vsevolodovičs (atkārtoti, 1242/1243 – 1245/1246)

Zelta Ordas hanu vasaļi (ap 1240 - 1356)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāns Mihailovičs Vecais (Роман Михайлович Старый, 1246— pēc 1288)- Čerņigovas kņaza Mihaila Vsevolodoviča dēls. Pēc citas versijas šajā laikā Čerņigovā valdīja Andrejs Mstislavičs (Андрей Мстиславич, 1245—1246) - Čerņigovas kņaza Mstislava Svjatoslaviča vai Mstislava Gļeboviča dēls, kā arī Andrejs Vsevolodovičs (Андрей Всеволодович, 1246—1263) - Čerņigovas kņaza Vsevoloda Svjatoslaviča vai Vsevoloda Jaropolkoviča dēls.
Oļegs Romanovičs (Олег Романович, pēc 1288 - 13.gs.beigas) - Čerņigovas kņaza Romāna Mihailoviča dēls.
Mihails Romanovičs (Михаил Романович, 13.gs. beigas — 14.gs. sākums) - Čerņigovas kņaza Romāna Mihailoviča dēls.
Aleksandrs Romanovičs (Александр Романович, 14.gs.) - Čerņigovas kņaza Romāna Mihailoviča dēls.
Mihails Aleksandrovičs (Михаил Александрович, 14.gs.)- Čerņigovas kņaza Aleksandra Romanoviča dēls

Brjanskas kņazi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vasīlijs Aleksandrovičs (Василий Александрович, līdz 1309) - Čerņigovas kņaza Aleksandra Romanoviča dēls.
Svjatoslavs Gļebovičs (Святослав Глебович, 1309—1310) - Smoļenskas kņaza Gļeba Rostislaviča dēls.
Vasīlijs Aleksandrovičs (atkārtoti, 1310—1314)
Dmitrijs Aleksandrovičs (Дмитрий Александрович, 1314—1333) vai Dmitrijs Romanovičs (Дмитрий Романович)
Gļebs Svjatoslavičs (Глеб Святославич, 1333—1340) - kņaza Svjatoslava Gļeboviča dēls.
Dmitrijs Romanovičs (Дмитрий Романович, 1340—1356)
Vasīlijs Ivanovičs (Василий Иванович, 1356) vai Vasīlijs Romanovičs (Василий Романович)

Čerņihiva un Brjanska pēc inkorporācijas Lietuvas sastāvā 1389. gada kartē.

Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi (1356 - 1401)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāns Mihailovičs (Роман Михайлович, no 1356) - Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda ieceltais Čerņigovas lielkņazs, vēlāk Smoļenskas vietvaldis.
Dmitrijs Aļģirda dēls (Dmitrijus Algirdaitis, Дмитрий Ольгердович, ap 1372- ap 1380) - Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda dēls, pēc pāriešanas Maskavas lielkņaza pakļautībā Pereslavļas-Zaļeskas kņazs.
Kaributs Dmitrijs (Dmitrijus Kaributas, Корибут (Дмитрий) Ольгердович, ap 1380 - 1393) - Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda dēls.
Romāns Mihailovičs (atkārtoti, 1393—1401).