Izjaslavas kņazi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zaslavļas ģerbonis.
Polockas kņaziste 11. gadsimtā.

Izjaslavas kņazs bija Izjaslavas kņazistes (vēlāk - Zaslavļas kņazistes) valdnieka tituls 11.-13. gadsimtā. Izjaslavas kņazi piederēja Polockas Rurikoviču dinastijas atzaram, kas 12. gadsimtā iznīka. Izjaslavas kņaziste bija cīņas objekts starp Vitebskas un Minskas kņaziem. No 13. gadsimta vidus Izjaslavas kņazi bija Lietuvas dižkunigaišu vasaļi.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Izjaslavas kņazs no aptuveni 987. līdz 1001. gadam bija Kijevas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča un Polockas varjagu ķēniņa Ragnvalda meitas Rognedas dēls Izjaslavs Vladimirovičs (ap 9781001), kas bija Polockas kņazu dinastijas izveidotājs. Pēc viņa mazdēla Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča nāves Polockas zemē izveidoja Druckas, Minskas un Vitebskas dalienu kņazistes. Lai iekarotu visu Daugavas ūdensceļu 1106. gadā brāļi Vseslaviči devās karagājienā pret zemgaļiem, bet viņu karaspēks tika pilnībā sakauts.

Jādomā, ka Izjaslavā par kņazu 1101. gadā iecēla kņaza Vseslava dēlu Dāvidu, kas savam dēlam Bračislavam savos valdījumos izdalīja Lagožas kņazisti 1116. vai 1127. gadā. Senkrievu hronikās Izjaslava pirmo reizi pieminēta tikai 1127. gadā. Pēc viņa brāļa Rogvoloda-Borisa nāves 1128. gadā Dāvids kļuva par Polockas kņazu.

1129. gadā Kijevas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs Lielais anektēja Polockas zemes un aizsūtīja Polockas Rurikovičus trimdā. Izjaslavas kņaziste nokļuva Vitebskas kņaza pakļautībā. Pēc 1150. gada Izjaslavas kņaziste jau bija iekļauta Minskas kņazistes sastāvā un tās vietā kā dalienas kņaziste pieminēta Lagožas kņaziste. 1249. un 1258. gadā gadā Minskas kņazistē iebruka Zelta Ordas sirotāji, kurus atvairīja Lietuvas dižkunigaiša Mindauga vadītais karaspēks. Kopš tā laika Minskas kņazi bija Lietuvas dižkunigaišu vasaļi.

Pēc 1345. gada Aļģirda un Ķestuta līguma viņi par Zaslavas (bijušās Izjaslavas) kņazu iecēla gāzto dižkunigaiti Jaunuti, ko mantoja arī viņa pēcnācēji kņazi Zaslavski.

1565. gadā tās teritorijā izveidoja Minskas vaivadiju. [2]

Zināmie Izjaslavas kņazi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izjaslavs Vladimirovičs (ap 978—1001), Rognedas un Vladimira dēls, Izjaslavas kņazs (ap 987-1001), Polockas kņazs (ap 989—1001)
  • Dāvids Vseslavičs (1047/57-pēc 1129), Polockas kņazs (pirms 1128)
  • Bračislavs Davidovičs, Lagožas kņazs (1116/27-1129)
  • Bračislavs Vasiļkovičs, Izjaslavas kņazs 1158-1159, Vitebskas kņazs (1168-līdz 1175, 1178-pēc 1181)
  • Vsevolods Gļebovičs, Izjaslavas kņazs 1151-1159, Streževas kņazs (1159-pirms 1162)
  • Andrejs Volodšičs, Lagožas kņazs (ap 1180)
  • Izjaslavs Mikuličs, Borisovas kņazs (ap 1180)
  • Vseslavs Mikuličs, Lagožas kņazs (pēc 1180)

...

  • Jaunutis (1345 - ap 1366)
  • Nikolajs Zaslavskis, 1366 - 1399
  • Jurijs Zaslavskis, no 1399
  • Ivans Zaslavskis, XV gs.
  • Nikolajs Zaslavskis XV gs.
  • Fjodors Zaslavskis līdz 1508. gadam

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Iziaslavo kunigaikštystė. Visuotinė lietuvių enciklopedija, T. VI (Fau-Goris). V.: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2004, 427 psl. (lietuviski)
  2. Minsko kunigaikštystė. Visuotinė lietuvių enciklopedija, T. XV (Mezas-Nagurskiai). V.: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2009. - 188 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Войтович Л. КНЯЗІВСЬКІ ДИНАСТІЇ СХІДНОЇ ЄВРОПИ (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль (ukrainiski)