Tīklenes atslāņošanās
| Tīklenes atslāņošanās | |
|---|---|
| Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
 Tīklenes atslāņošanās pie acs dibena izmeklēšanas. | |
| DiseasesDB | 11417 |
| MedlinePlus | 001027 |
Tīklenes atslāņošanās ir patoloģisks process acī, kura laikā tīklene atdalās no dzīslenes asinsvadu apvalka, ar ko normālā stāvoklī tā ir cieši saistīta. Tīklenes atslāņošanās nopietni apdraud redzes funkciju un var novest pie pilnīga akluma.[1] Tā nav atsevišķa slimība, bet citu patoloģiju komplikācija: tuvredzības, tīklenes distrofijas, cukura diabēta, audzēju. Acs un galvas trauma arī var būt par tās cēloni. Šķiet, ka kataraktas operācija palielina tīklenes atslāņošanās risku.[2][3]
Epidemioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīklenes atslāņošanos konstatē 1 gadījumā uz 10 000 iedzīvotāju gadā (90% skar vienu aci, 10% — abas acis). 40% tā notiek miopās acīs. Tīklenes distrofija ir vainojama 64% gadījumu cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma. Traumatiskas izcelsmes tīklenes atslāņošanās biežāk notiek jauniem cilvēkiem.[1]
Simptomi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīklenes atslāņošanās process parasti nav sāpīgs. Apmēram 60% pacientu tas sākas ar fotopsiju jeb zibeņošanu un gar acīm peldošu stiklveida struktūru parādīšanos, tā saucamo enopsiju, ko tautā mēdz dēvēt par mušiņām. Dažos gadījumos tīklenes atslāņošanās var sākties bez redzamām mušiņām un gaismas zibšņiem. To vietā pacienti var pamanīt attēla miglošanos vai zirnekļa tīklam līdzīgu apduļķošanos. Pēc kāda laika cilvēks novēro melnam plīvuram līdzīgu aizsegu perifērajā redzeslaukā, kas progresīvi pārvietojas uz centrālo redzes daļu. Ja atslāņošanās attīstās tālāk, var iestāties izteikts redzes zudums. No rītiem tumšais plīvurs šķiet pazūdam, bet tas atkal progresīvi parādās, ķermenim ieņemot vertikālu stāvokli. Šis fenomens var ilgt vairākas nedēļas, redzes traucējumiem aizvien pastiprinoties. Dažos gadījumos atslāņošanās var parādīties pēkšņi, un pacientam pilnīgi zūd redze vienai acij. Defektu nevar ieraudzīt, vienkārši apskatot aci pie spoguļa.[4] Diagnozi uzstāda pēc acs dibena izmeklēšanas ar acu spoguli — oftalmoskopu pie acu ārsta.
Ārstēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīklenes atslāņošanos nav iespējams izārstēt ar pilieniem, kompresēm vai tautas līdzekļiem. Vienīgais veids, kā apturēt patoloģisko procesu un saglabāt redzi, ir laicīga operācija. Tīklenes atslāņošanās gadījumā bojā iet nervu audi, acs redzes šūnas. Jo ilgāk netiek meklēta kvalitatīva medicīniskā palīdzība, jo vairāk šūnu iet bojā un sliktākas ir atveseļošanās izredzes pat pēc veiksmīgas operācijas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Tīklenes atslāņošanās.». Interneta žurnāls "Acu ārsts" autors Prof. Guna Laganovska - P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. maijā. Skatīts: 2014. gada 28. jūnijā.
- ↑ «The risk of a new retinal break or detachment following cataract surgery in eyes that had undergone repair of phakic break or detachment: a hypothesis of a causal relationship to cataract surgery.». US National Library of Medicine National Institutes of Health: Trans Am Ophthalmol Soc. 2003, by M Gilbert Grand. Skatīts: 2014. gada 28. jūnijā.
- ↑ «Retinal Detachement after Neodymium: Yttrium-Aluminum-Garnet Laser Posterior Capsulotomy by Païvi Ranta». Academic dissertation to be publicly discussed, by permission of the Medical Faculty of the University of Helsinki, in the Auditorium of the Department of Ophthalmology, Haartmaninkatu 4, Helsinki, 2002. Skatīts: 2014. gada 28. jūnijā.
- ↑ Biežāk sastopamās izmaiņas tīklenes perifērajā daļā. Docente G.Krūmiņa http://www.optometrija.lv/wp-content/uploads/2013/10/retina.pdf Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
|