Universālveikala "Centrs" spridzināšana

Vikipēdijas lapa
Universālveikala «Centrs» spridzināšana
Universālveikals «Centrs» 2002. gadā.
Datums 2000. gada 17. augusts
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Ievainotie 28
Mirušie 1

Universālveikala «Centrs» spridzināšana bija terorakts, kas notika 2000. gada 17. augustā. Tās rezultātā gāja bojā viens cilvēks, tika ievainoti 28.[1]

Pirmais sprādziens nogranda 2000. gada 17. augustā plkst. 17.29 universālveikala «Centrs» pirmajā stāvā. Otrais sprādziens nogranda plkst. 17.37.[1] Bumbas bija ievietotas somu novietošanas skapīšos, sprādzienu rezultātā tika iznīcināti skapīši un «Parex bankas» filiāles kiosks, bojāts aptiekas kiosks un «Rimi» veikals.[1]

Sprādzienos traumas guva 28 cilvēki, no kuriem 21 tika nogādāts slimnīcā. Trīs cilvēki bija smagā stāvoklī.[1] Starp ievainotajiem bija Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs un «Rimi Baltija» ģenerāldirektors Knuts Kviskviks, kurš bija vienīgais cietušais ārvalstu pilsonis.[2][3] 21. augustā no gūtajām traumām nomira somu glabātuves darbiniece Maija Pušmucāne. Viņa bija nogādāta Karolinskas slimnīcas klīniskajā apdegumu centrā Zviedrijā.[4]

Universālveikals «Centrs» atsāka darbu 22. augusta rītā.[5] Terorakta dēļ tika atlikta 24. augustā paredzētā «Rimi» veikala atklāšana tirdzniecības centrā «Bērnu pasaule».[6]

Par notikušo tika ierosināta krimināllieta. Tajā tika arestēti vairāki cilvēki. 2001. gada 24. oktobrī, iebraucot Latvijā, tika arestēts galvenais aizdomās turamais Leonards Butelis (vēlāk nomainīja uzvārdu uz Gromovs).[1] 2003. gadā apgabaltiesa atzina viņu par vainīgu otrā spridzekļa ievietošanā un piesprieda viņam astoņu gadu cietumsodu. 2004. gadā ar Augstākās tiesas lēmumu Gromovs tika attaisnots, lieta pret viņu pierādījumu trūkuma dēļ tika izbeigta.[7]

Šobrīd lietas izmeklēšana turpinās Valsts drošības dienesta pārraudzībā (neilgi pēc terorakta lietas izmeklēšanu no Kriminālpolicijas pārņēma Drošības policija). 2020. gadā intervijā portālam LA.lv V. Pumpurs pauda viedokli, ka ticamākā versija par spridzināšanas motīvu ir organizētās noziedzības grupējumu cīņa par ekonomisko interešu sfēru sadali, lai gan pastāv arī citas versijas.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Universālveikals ‘Centrs’, iespējams, spridzināts laupīšanas nolūkā». Delfi. 2002. gada 2. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  2. «Sprādzienos "Centrā" cietuši vismaz 20 cilvēki». Delfi. 2000. gada 17. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  3. «Sprādzienā cietuši apmēram 35 cilvēki». Delfi. 2000. gada 19. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  4. «Mirst "Centra" sprādzienā cietusī sieviete». Delfi. 2000. gada 21. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  5. «Universālveikalā "Centrs" atgriežas pircēji». Delfi. 2000. gada 22. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  6. «"Rimi Baltija" atliek veikala atklāšanu "Bērnu pasaulē"». Delfi. 2000. gada 22. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.[novecojusi saite]
  7. «Universālveikala „Centrs” spridzinātājs joprojām nav atrasts». Kas jauns?. 2011. gada 18. augustā. Skatīts: 2015. gada 25. aprīlī.
  8. «“No trieciena zaudēju dzirdi, iestājās kontūzija.” Pirms 20 gadiem sprādzieni satricināja universālveikalu “Centrs”. Izmeklēšana joprojām turpinās». LA.LV (latviešu). 2020-08-20. Skatīts: 2021-05-14.