Urbšana

Urbšana ir materiālu apstrādes ar griešanu veids, kurā ar urbi tiek izveidots urbums. Jau esoša urbuma diametra palielināšanu ar lielāka diametra urbi sauc par pārurbšanu.

Urbšanas mērķi

Urbšana var tikt veikta, lai

urbumā izveidotu vītni vai veiktu cita veida urbuma apstrādi,
urbumā ievilktu vadus,
urbumā ievietotu enkurskrūvi, dībeli vai citus stiprinājuma elementus,
urbumā ievietotu sprāgstvielas (kalnrūpniecībā),
atvieglotu konstrukciju nojaukšanu,
iegūtu koksnes paraugus.

Urbšanas veidi

Urbšanu var iedalīt pēc materiāla, kurš tiek urbts, atbilstoši tam tiek izmantoti noteikta veida urbji.

Urbšanu var veikt uz virpas, urbšanas darbgaldiem vai izmantojot urbjmašīnas, kuras var būt ar rokas, elektrisko, hidraulisko vai pneimatisko piedziņu.

Veicot urbšanu detaļām, tās nostiprina (piemēram, skrūvspīlēs), masīvus objektus nenostiprina.

Vēl nošķir caurejošu un necaurejošu (noteiktā dziļumā) urbumu urbšanu, atsevišķi var izšķirt urbšanu slīpās plaknēs, cilindriskās virsmās, loksnēs, dobās detaļās, sevišķi dziļu urbumu urbšanu.

Darba režīms

Galvenie urbšanas operācijas raksturlielumi ir griešanas ātrums (ceļš, kādu laika vienībā noiet tas urbja griezējšķautnes punkts, kurš atrodas vistālāk no urbja ass), padeve (urbja vai detaļas pārvietojums rotācijas ass virzienā vienā apgriezienā), skaidas biezums un tās platums.

Atkarībā no materiāla, kurā tiek veikta urbšana, var būt nepieciešams izmantot katrai materiālu grupai (piemēram, tērauds) atbilstošu dzesēšanas šķidrumu. Urbšanas laikā urbis periodiski jāizņem no urbuma dzesēšanai un skaidas aizvadīšanai.

Izvēloties ar urbšanu iegūstamā urbuma diametru, jāparedz, vai urbumu pēc tam paredzēts apstrādāt, — katrai apstrādes operācijai nepieciešama sava uzlaide.