Pāriet uz saturu

Urzulas fon der Leienas komisija (2024)

Vikipēdijas lapa
Eiropas Parlamenta deputātu balsojums par Urzulas fon der Leienas komisijas apstiprināšanu 2019. gada 27. novembrī.

Urzulas fon der Leienas otrā komisija ir Eiropas Komisija (EK) Urzulas fon der Leienas vadībā, kuru Eiropas Parlaments apstiprināja 2024. gada 27. novembrī.[1] Komisijas pilnvaru termiņš ir no 2024. gada 1. decembra līdz 2029. gada 30. novembrim.

Komisijas sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsēdētājas izpildvietnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Rafaēle Fito no Itālijas būs EK priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos, un viņš būs atbildīgs par portfeli, kas saistīts ar kohēzijas politiku, reģionālo attīstību un pilsētām.
  • Kaja Kallasa no Igaunijas būs augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos un EK priekšsēdētājas izpildvietniece.
  • Roksana Minzatu no Rumānijas būs priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par cilvēkiem, prasmēm un sagatavotību, un viņa būs atbildīga par izglītību un kultūru, kvalitatīvām darbavietām un sociālajām tiesībām.
  • Teresa Ribera no Spānijas būs "tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārejas" izpildvietniece un būs atbildīga arī par konkurences politiku. Viņa vadīs darbu, lai nodrošinātu, ka Eiropa turpina īstenot Eiropas Zaļajā kursā izvirzītos mērķus un ka ES vienlaikus dekarbonizē un industrializē ekonomiku.
  • Stefāns Sežurnē no Francijas būs EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, kas atbild par labklājību un rūpniecības stratēģiju. Viņš būs atbildīgs arī par rūpniecību, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vienoto tirgu.
  • Henna Virkunena no Somijas būs EK priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par tehnoloģiju suverenitāti, drošību un demokrātiju, un viņa būs atbildīga arī par digitālo un progresīvo tehnoloģiju portfeli.

Tieši EK priekšsēdei pakļautie komisāri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Valdis Dombrovskis no Latvijas būs ekonomikas un ražīguma komisārs, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas komisārs.
  • Marošs Šefčovičs no Slovākijas būs tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs, kā arī iestāžu attiecību un pārredzamības komisārs.
  • Pjotrs Serafins no Polijas būs budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisārs, kurš īpaši koncentrēsies uz nākamā ilgtermiņa budžeta sagatavošanu.
  • Andrjus Kubiļus no Lietuvas būs Aizsardzības un kosmosa komisārs, kurš strādās pie Eiropas Aizsardzības savienības attīstības un investīciju un rūpnieciskās jaudas palielināšanas.
  • Dubravka Šuica no Horvātijas būs Vidusjūras reģiona komisāre, un viņa būs atbildīga arī par sadarbību ar ES dienvidu kaimiņvalstīm. Viņa cieši sadarbosies ar Kallasu un daudziem citiem komisāriem, lai attīstītu kopīgās intereses šajā reģionā.
  • Olivērs Vārheji no Ungārijas būs veselības un dzīvnieku labturības komisārs. Viņš būs atbildīgs par Eiropas Veselības savienības izveidi un turpinās darbu pie vēža apkarošanas un veselības profilakses.
  • Vopke Hukstra no Nīderlandes būs par klimatu, klimatneitralitāti un tīru izaugsmi atbildīgais komisārs. Viņš turpinās strādāt pie īstenošanas un pielāgošanās, klimata diplomātijas un dekarbonizācijas. Viņš būs atbildīgs arī par nodokļiem.
  • Marta Kosa no Slovēnijas būs paplašināšanās komisāre, kas būs atbildīga arī par ES austrumu kaimiņvalstīm. Viņa strādās, lai atbalstītu Ukrainu un turpinātu darbu pie atjaunošanas, kā arī atbalstīs kandidātvalstis, lai sagatavotu tās pievienošanās procesam.
  • Jozefs Sīkela no Čehijas būs starptautisko partnerattiecību komisārs.
  • Kosts Kadis no Kipras būs zivsaimniecības un okeānu komisārs.
  • Marija Luīza Albukērke no Portugāles būs finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre.
  • Adža Labiba no Beļģijas būs sagatavotības un krīžu pārvarēšanas komisāre, atbildīga par izturētspējas, sagatavotības un civilās aizsardzības jomu. Viņa būs atbildīga arī par centieniem vadību krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā.
  • Magnuss Brunners no Austrijas būs iekšlietu un migrācijas komisārs. Viņš koncentrēsies uz Patvēruma un migrācijas pakta īstenošanu, kā arī robežu stiprināšanu un jaunas iekšējās drošības stratēģijas izstrādi.
  • Jesika Rūsvala no Zviedrijas būs vides, ūdens izturētspējas un konkurētspējīgas aprites ekonomikas komisāre. Viņai būs uzdevums palīdzēt saglabāt vidi un iekļaut dabu bilancē. Viņa palīdzēs attīstīt aprites un konkurētspējīgāku ekonomiku un vadīs darbu ūdens noturības jomā, kas esot liela prioritāte turpmākajiem gadiem.
  • Dans Jergensens no Dānijas būs par enerģētiku un mājokļiem atbildīgais komisārs. Viņa darbs palīdzēšot samazināt enerģijas cenas, ieguldīt tīrā enerģijā un nodrošināt, lai ES samazinātu atkarību. Viņš būs pirmais komisārs, kas atbild par mājokļiem, un pievērsīsies visiem aspektiem – no energoefektivitātes līdz ieguldījumiem un būvniecībai.
  • Ekaterina Zaharijeva no Bulgārijas būs pētniecības un inovāciju komisāre, un viņa palīdzēšot nodrošināt, lai ES vairāk ieguldītu un koncentrētu savus izdevumus uz stratēģiskām prioritātēm un revolucionāriem jauninājumiem.
  • Maikls Makgrāts no Īrijas būs demokrātijas un tiesiskuma komisārs, un viņš arī vadīs darbu tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un patērētāju aizsardzības jomā.
  • Apostols Dzidzikosts no Grieķijas būs ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs, atbildīgs par preču un cilvēku mobilitāti.
  • Kristofs Hanzens no Luksemburgas būs lauksaimniecības un pārtikas komisārs. Viņa uzdevums būs īstenot stratēģiskā dialoga ziņojumu un ieteikumus. Pamatojoties uz stratēģisko dialogu, viņš izstrādās lauksaimniecības un pārtikas vīziju pirmajās 100 pilnvaru dienās.
  • Glens Mikallefs no Maltas būs par paaudžu taisnīgumu, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais komisārs.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]