Pāriet uz saturu

Urzulas fon der Leienas komisija (2024)

Vikipēdijas lapa
Urzulas fon der Leienas komisija (2024).

Urzulas fon der Leienas otrā komisija ir Eiropas Komisija (EK) Urzulas fon der Leienas vadībā, kuru Eiropas Parlaments apstiprināja 2024. gada 27. novembrī.[1] Komisijas pilnvaru termiņš ir no 2024. gada 1. decembra līdz 2029. gada 30. novembrim.

Komisijas sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsēdētājas izpildvietnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Rafaēle Fito no Itālijas ir EK priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos, un viņš ir atbildīgs par portfeli, kas saistīts ar kohēzijas politiku, reģionālo attīstību un pilsētām.
  • Kaja Kallasa no Igaunijas ir augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos un EK priekšsēdētājas izpildvietniece.
  • Roksana Minzatu no Rumānijas ir priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par cilvēkiem, prasmēm un sagatavotību, un viņa ir atbildīga par izglītību un kultūru, kvalitatīvām darbavietām un sociālajām tiesībām.
  • Teresa Ribera no Spānijas ir "tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārejas" izpildvietniece un ir atbildīga arī par konkurences politiku. Viņa vada darbu, lai nodrošinātu, ka Eiropa turpina īstenot Eiropas Zaļajā kursā izvirzītos mērķus un ka ES vienlaikus dekarbonizē un industrializē ekonomiku.
  • Stefāns Sežurnē no Francijas ir EK priekšsēdētājas izpildvietnieks, kas atbild par labklājību un rūpniecības stratēģiju. Viņš ir atbildīgs arī par rūpniecību, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vienoto tirgu.
  • Henna Virkunena no Somijas ir EK priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par tehnoloģiju suverenitāti, drošību un demokrātiju, un viņa ir atbildīga arī par digitālo un progresīvo tehnoloģiju portfeli.

Tieši EK priekšsēdei pakļautie komisāri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Valdis Dombrovskis no Latvijas ir ekonomikas un ražīguma komisārs, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas komisārs.
  • Marošs Šefčovičs no Slovākijas ir tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs, kā arī iestāžu attiecību un pārredzamības komisārs.
  • Pjotrs Serafins no Polijas ir budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisārs, kurš īpaši koncentrējas uz nākamā ilgtermiņa budžeta sagatavošanu.
  • Andrjus Kubiļus no Lietuvas ir Aizsardzības un kosmosa komisārs, kurš strādā pie Eiropas Aizsardzības savienības attīstības un investīciju un rūpnieciskās jaudas palielināšanas.
  • Dubravka Šuica no Horvātijas ir Vidusjūras reģiona komisāre, un viņa ir atbildīga arī par sadarbību ar ES dienvidu kaimiņvalstīm. Viņa cieši sadarbosies ar Kallasu un daudziem citiem komisāriem, lai attīstītu kopīgās intereses šajā reģionā.
  • Marta Kosa no Slovēnijas ir paplašināšanās komisāre, kas ir atbildīga arī par ES austrumu kaimiņvalstīm. Viņa strādā, lai atbalstītu Ukrainu un turpinātu darbu pie atjaunošanas, kā arī atbalsta kandidātvalstis, lai sagatavotu tās pievienošanās procesam.
  • Olivērs Vārheji no Ungārijas ir veselības un dzīvnieku labturības komisārs. Viņš ir atbildīgs par Eiropas Veselības savienības izveidi un turpina darbu pie vēža apkarošanas un veselības profilakses.
  • Vopke Hukstra no Nīderlandes ir par klimatu, klimatneitralitāti un tīru izaugsmi atbildīgais komisārs. Viņš turpina strādāt pie īstenošanas un pielāgošanās, klimata diplomātijas un dekarbonizācijas. Viņš ir atbildīgs arī par nodokļiem.
  • Jozefs Sīkela no Čehijas ir starptautisko partnerattiecību komisārs.
  • Kosts Kadis no Kipras ir zivsaimniecības un okeānu komisārs.
  • Marija Luīza Albukērke no Portugāles ir finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un ieguldījumu savienības komisāre.
  • Adža Labiba no Beļģijas ir sagatavotības un krīžu pārvarēšanas komisāre, atbildīga par izturētspējas, sagatavotības un civilās aizsardzības jomu. Viņa ir atbildīga arī par centieniem vadību krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā.
  • Magnuss Brunners no Austrijas ir iekšlietu un migrācijas komisārs. Viņš koncentrējas uz Patvēruma un migrācijas pakta īstenošanu, kā arī robežu stiprināšanu un jaunas iekšējās drošības stratēģijas izstrādi.
  • Jesika Rūsvala no Zviedrijas ir vides, ūdens izturētspējas un konkurētspējīgas aprites ekonomikas komisāre. Viņai ir uzdevums palīdzēt saglabāt vidi un iekļaut dabu bilancē. Viņa palīdz attīstīt aprites un konkurētspējīgāku ekonomiku un vada darbu ūdens noturības jomā, kas esot liela prioritāte turpmākajiem gadiem.
  • Dans Jergensens no Dānijas ir par enerģētiku un mājokļiem atbildīgais komisārs. Viņa darbs palīdzēs samazināt enerģijas cenas, ieguldīt tīrā enerģijā un nodrošināt, lai ES samazinātu atkarību. Viņš ir pirmais komisārs, kas atbild par mājokļiem, un ir pievērsies visiem aspektiem – no energoefektivitātes līdz ieguldījumiem un būvniecībai.
  • Ekaterina Zaharijeva no Bulgārijas ir pētniecības un inovāciju komisāre, un viņa palīdz nodrošināt, lai ES vairāk ieguldītu un koncentrētu savus izdevumus uz stratēģiskām prioritātēm un revolucionāriem jauninājumiem.
  • Maikls Makgrāts no Īrijas ir demokrātijas un tiesiskuma komisārs, un viņš arī vada darbu tiesiskuma, korupcijas apkarošanas un patērētāju aizsardzības jomā.
  • Apostols Dzidzikosts no Grieķijas ir ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs, atbildīgs par preču un cilvēku mobilitāti.
  • Kristofs Hanzens no Luksemburgas ir lauksaimniecības un pārtikas komisārs. Viņa uzdevums ir īstenot stratēģiskā dialoga ziņojumu un ieteikumus. Pamatojoties uz stratēģisko dialogu, viņš izstrādā lauksaimniecības un pārtikas vīziju pirmajās 100 pilnvaru dienās.
  • Glens Mikallefs no Maltas ir par paaudžu taisnīgumu, kultūru, jaunatni un sportu atbildīgais komisārs.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]