Vāverveidīgie

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vāverveidīgie
Sciuromorpha (Brandt, 1855)
Kalnu bebrs (Aplodontia rufa)
Kalnu bebrs (Aplodontia rufa)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
ApakškārtaVāverveidīgie (Sciuromorpha)

Vēverveidīgie grauzēji (Sciuromorpha) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) apakškārtām. Vāverveidīgo grauzēju grupa ir izveidota, balstoties uz anatomisku īpatnību, veidu, kā ārējais gremošanas muskulis ir pievienots pie vaiga kaula.

2005. gadā, balstoties uz morfoloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem, zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka pie vāverveidīgo apakškārtas var pieskaitīt 3 mūsdienās dzīvojošas un 3 izmirušas grauzēju dzimtas[1]. Zinātniekiem pārsteigums bija susuru dzimta. Ārēji susuri vairāk atgādina peles, un līdz 2005. gadam tie tika klasificēti pie peļveidīgajiem grauzējiem.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 6 vāverveidīgo apakškārta sugas: meža susuris (Dryomys nitedula), dārza susuris (Eliomys quercinus), lielais susuris (Glis glis), mazais susuris (Muscardinus avellanarius),[2] parastā vāvere (Sciurus vulgaris) un lidvāvere (Pteromys volans).[3]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Carleton, M. D. and G. G. Musser. 2005. Order Rodentia. Pp745-752 in Mammal Species of the World A Taxonomic and Geographic Reference (D. E. Wilson and D. M. Reeder eds.). Baltimore, Johns Hopkins University Press.
  2. Latvijas Daba: Susuru dzimta
  3. Latvijas Daba: Vāveru dzimta