Vīnes E tramvaju sērija

E2 tips
	; E2 tramvajs Josefstädter Straße
Ekspluatācijas periods	1978-pašlaik
Ražotājs	SGP un Bombardier
Sērija	Mannheim
Ražošanas periods	1977-1990
Pasažieru vietu skaits	102
Vagona garums	19 100 mm
Platums	2175 mm
Izejošā jauda	2 x 150 kW

E1 tips
	; E1 tips ar piekarināmo vagonu c4
Ekspluatācijas periods	1966-2022
Ražotājs	SGP un Lohner, Rotax-Bombardier
Sērija	Duewag
Ražošanas periods	1966-1976
Uzbūvēti sastāvi	443
Pasažieru vietu skaits	105
Vagona garums	20335 mm
Platums	2200 mm
Svars	22500 kg
Izejošā jauda	2 x 150 kW

E tips
	; E tips Simonygasse, 1974. gada 28. janvāris
Ekspluatācijas periods	1959-2007
Ražotājs	SGP un Lohner
Sērija	Duewag
Uzbūvēti sastāvi	89
Vagona garums	20335 mm
Platums	2200 mm
Svars	22500 kg
Sliežu platums	1435 mm
Spriegums	600 V
Izejošā jauda	2 x 95 kW (GBw 199/21a), 2 x 110 kW (BG 75 dmff)

E tramvaju sērija sastāv no vairākām Vīnes tramvaja modeļu sērijām.

E tramvaju sērija sastāv no 3 tramvaju tipiem — E (1959—1962), E₁ (1966—1976) un E₂ (1978—1990), kuru no 1959. gada līdz 1990. gadam izgatavoja Simmering-Graz-Pauker (SGP) un Lohner. Šīs sērijas tramvaji tika būvēti saskaņā ar Duewag licenci posmainajiem tramvajiem un tiek izmantoti vēl mūsdienās.

E tips (1959—2007)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipa vēsture

E tipa vagoni bija pirmie Duewag modeļi Vīnē, to ražošanai nepieciešamo licenci ieguva Lohnera rūpnīca Floridsdorfā.

Pirmajiem diviem prototipiem ar elektroiekārtām no ELIN/Kiepe (E 4401) un Siemens (E 4402) Lohner rūpnīcas darbinieki piešķīra iesaukas "Emil" un "Edi", tāpēc iesauka Emīls kļuva par ierastu E tipa tramvajiem Vīnē.

E 4401 prototips tika piegādāts 1959. gada 6. jūlijā un prezentēts sabiedrībai 6. oktobrī pēc plašiem un veiksmīgiem testa braucieniem, kamēr prototipam E 4402 bija dažādas problēmas ar elektroiekārtām un tā kalpošanas laikā tas bieži piedzīvoja dažādas uzticamības problēmas. Lai iegūtu trīsdurvju ieeju aizmugurē, kas bija nepieciešama sagaidāmajai pasažieru plūsmai, to nācās ievērojami pārveidot no oriģinālā dizaina — šāda konfigurācija ieguva iesauku "vīniešu aizmugure".

No 1959. līdz 1962. gadam sērijveidā tika saražoti 30 SGP un 59 Lohner E sērijas sastāvi, taču to dzinēja jauda bija pārāk zema piekarināmā vagona izmantošanai, tāpēc vēlāk tika nolemts veidot atjauninātu E₁ tipu ar lielāku motora jaudu.

E tipa sastāvu izmantošana beidzās 2007. gada 25. oktobrī 62. līnijā. Abi transportlīdzekļu prototipi tagad atrodas Vīnes Tramvaju muzeja kolekcijā.

E₁ tips (1966—2022)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipa vēsture

No 1966. līdz 1976. gadam SGP un Lohner, Rotax-Bombardier saražoja 448 E₁ sastāvus un 1967. gada 30. janvārī tie pirmo reizi tika izmantoti 38. maršrutā. Atšķirībā no E, E₁ bija divi dzinēji (katrs ar 150 kW), kas atļāva E₁ motorvagoniem vilkt piekarināmos vagonus. No 1971. gada, pēc konduktoru likvidēšanas Vīnes transportlīdzekļos, E₁ tramvajus ražoja bez vietas konduktoram un vecākiem modeļiem šīs vietas tika pakāpeniski izņemtas. Tāpat kā E tipa gadījumā, GEAMATIC vēlāk tika uzstādīts arī visos E₁ transportlīdzekļos.

2009. gadā pēc vairākiem incidentiem ar durvīs iesprostotiem cilvēkiem vagoni ieguva atpakaļskata spoguļus un elektroniskos durvju sensorus.

E1 konfigurācija un izmantošana

E₁ motorvagonos ir 40 sēdvietas un 65 stāvvietas. Tie tika izmantoti atsevišķi vai ar piekarināmajiem vagoniem c₃ un c₄.

1966. gadā, ražošanas sākumā, tika plānots, ka E₁ paliks ekspluatācijā līdz 2000. gadiem, bet ULF un Flexity piegādes kavēšanās dēļ pakāpeniska darbības pārtraukšana tika atlikta par 13 līdz 22 gadiem. 2013. gadā bija plānots, ka E₁ tips tiks lietots līdz 2017. gadam.

Ar vasaras brīvlaika sākumu 2022. gada jūlijā E₁ motorvagoni un to piekabes pārtrauca savu darbību 30. līnijā un Vīnes tramvaja tīklā. Pēc pēdējā regulārā reisa sekoja svinīgs atvadu brauciens. Pēdējais E₁ atrodas Vīnes transporta muzejā.

E₂ tips (1978.—pašlaik)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipa vēsture

Pēc E₁ tipa motorvagona ražošanas beigām jau bija pabeigti plāni nākamajai E₂ paaudzei, kas tika balstīta uz Manheimas tipu un saturēja vairākas izmaiņas dizainā un tehnoloģijās, taču saturēja tādus pašus vilces motorus kā E₁ (WD 785).

Īsi pēc E₁ ražošanas beigām uzsākās E₂ sērijas ražošana — 98 sastāvus izgatavoja SGP, 24 — Bombardier un 1978. gada augustā uz Vīnes sliedēm jau nonāca pirmais E₂ sastāvs.^[1]

No 2009. gada visi motorvagoni tika aprīkoti ar atpakaļskata spoguļiem, lai novērstu turpmākus negadījumus.

No 2006. gada decembra E₂ motorvagoni un C₅ piekarināmie (bezmotora) pakāpeniski ieguva LED displejus galamērķu un līnijas numuru attēlošanai.

E2 konfigurācija un izmantošana

E₂ motorvagonos ir 44 sēdvietas un 58 stāvvietas. Lielākajā daļā gadījumu tie darbojas ar c₅ piekarināmajiem vagoniem, bet reizēm tiek izmantoti arī atsevišķi.

Šobrīd ekspluatācijā joprojām ir 116 E₂ sastāvi un no 2022. gada oktobra E₂ un C₅ darbojas uz līnijām D, 1, 2, 5, 6, 11, 18, 25, 26, 30, 31, 33 (neregulāri), 38, 40, 41, 43, 46, 49, 60, 62 un 71 (no pirmdienas līdz piektdienai, bet dažreiz tiek izmantots arī nedēļas nogalēs). Plānots, ka E₂ tips tiks izmantots līdz 2025. gadam.

E₆ sērijas saistība ar E₂

Darbībai Vīnes Stadtbahn līnijā jaunās E₆ sērijas vilcieni tika plānoti balstoties uz E ₂ un c ₅ tipiem. Atšķirībā no E, E ₁ un E ₂ tipa sastāviem E ₆ un c ₆ ir divvirzienu vagoni, un c ₆ ir arī sešasu šarnīrsavienojumi, tāpat kā motorvagoniem.

E₆ vilcieni no 1989. gada oktobra arī tika izmantoti jaunajā U6 metro līnijā, kad Stadtbahn tīkls kļuva par daļu no Vīnes metro.

Pēc zemās grīdas T tipa motorvagonu piegādes E₆ un c ₆ tika izmantoti kopā ar piegādātajiem vagoniem līdz 2008. gada decembrim, kad U6 līnija pārgāja uz darbību ar T un T₁ veida sastāviem.