Vīrusķeršana
Vīrusķeršana[nepieciešama atsauce] (angļu: bugchasing, no bug — 'kukainis', chasing — 'ķeršana') ir aktivitāte, kas parasti notiek starp gejiem vai vīriešiem, kuri nodarbojas ar seksu ar citiem vīriešiem, veicot seksuālas aktivitātes ar HIV pozitīviem cilvēkiem, lai iegūtu HIV. Personas, kas iesaistītas šajā darbībā tiek sauktas par vīrusķērājiem jeb bagčeiseriem (angļu: bugchasers). Tas ir sava veida paškaitējuma veids. Vīrusķerāji meklē seksuālos partnerus, kam ir HIV, lai nodarbotos ar neaizsargātu seksu un paši iegūtu HIV; dāvanu devēji[nepieciešama atsauce] (gitftgivers) ir cilvēki ar HIV, kuri ievēro vīrusķērāju centienus inficēties ar HIV.
Vīrusķērāji norāda dažādus šīs darbības iemeslus. Daži vīrusķērāji nodarbojas satraukuma un intimitātes dēļ, kas raksturīga šādas bīstamas aktivitātes veikšanai, taču netieši nevēlas inficēties ar HIV.[1][2] Daži pētnieki norāda, ka uzvedība var izrietēt no "pretošanās dominējošajām heteroseksuālajām normām un vairākām vispārpieņemtajām normām" sakarā ar geju aizstāvības reakciju, lai noraidītu sabiedrības stigmatizāciju un nosodījumu.
Daži cilvēki vīrusķeršanu uzskata par "intensīvi erotisku" un inficēšanās aktu par "nāves drāzienu" (fuck of death) kā "galīgo tabu, ekstrēmāko seksa aktu, kas palicis".[3] Cilvēki, kuriem ir HIV negatīvs un kuri ir attiecībās ar kādu, kas ir HIV pozitīvs, var meklēt infekciju kā veidu, kā palikt attiecībās, it īpaši gadījumos, kad HIV pozitīvais partneris var vēlēties šķirties, lai izvairītos no HIV negatīvā partnera inficēšanas.
Citi ir ieteikuši, ka daži cilvēki, kuri jūtas vientuļi, vēlas kopt kopienu un sociālos pakalpojumus, kas atbalsta cilvēkus ar HIV/AIDS.[2] Citi pētījumi liecina, ka spermai ir bagātīga nozīme tiem, kas nodarbojas ar vīrusķeršanu un dāvanu došanu, un ka “ar HIV inficēta sperma, kas satur vīriešu DNS, ir veids, kā pārvarēt izolācijas sajūtu, kas rodas no 'aukstā, sterilā', aizsargātā seksa”[4]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Gregory A. Freeman, "In Search of Death," Rolling Stone, January 23, 2003 https://web.archive.org/web/20061116220955/http://www.rollingstone.com/news/story/5939950/bug_chas/print
- ↑ 2,0 2,1 Crossley Michelle (2004). "'Resistance' and health promotion". British Journal of Social Psychology 43 (2): 225–244. doi:10.1348/0144666041501679. PMID 15285832.
- ↑ Gregory A. Freeman. «Rolling Stone : Bug Chasers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-11-16. Skatīts: 2015-02-17.
- ↑ Ellie Reynolds (2007) ‘Pass the Cream, Hold the Butter’: Meanings of HIV Positive Semen for Bugchasers and Giftgivers, Anthropology & Medicine, 14:3, 259-266, DOI: 10.1080/13648470701694693
Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Butts, M. (2002). "Chasing The Bug". GLBT Press 1 (5): 4.
- Crossley, M. L. (2004). "Making sense of 'barebacking': Gay men's narratives, unsafe sex and the 'resistance habitus'". British Journal of Social Psychology 43 (Pt 2): 225–244. doi:10.1348/0144666041501679. PMID 15285832.
- Gauthier, D. K.; Forsyth, C. J. (1999). "Bareback sex, bug chasing, and the gift of death". Deviant Behavior 20: 85–100. doi:10.1080/016396299266605.
- Gonzalez, Octavio R. (2010). "Tracking the Bugchaser: Giving the Gift of HIV/AIDS". Cultural Critique 75: 82–113. doi:10.1353/cul.2010.0010.
- Grov, C. (2004). ""Make Me Your Death Slave": Men who have sex with men and use the Internet to intentionally spread HIV". Deviant Behavior 25 (4): 329–349. doi:10.1080/01639620490427683.
- Grov, C. (2006). "Barebacking websites: Electronic environments for reducing or inducing HIV risk". AIDS Care 18 (8): 990–997. doi:10.1080/09540120500521137. PMID 17012090.
- Grov, C.; Parsons, J. T. (2006). "Bugchasing and Giftgiving: The potential for HIV transmission among barebackers on the Internet". AIDS Education and Prevention 18 (6): 490–503. doi:10.1521/aeap.2006.18.6.490. PMID 17166076.
- Hatfīlds, K. (2004). Piederības meklējumi: izpēte par pakaļdzīšanās fenomenu. Raksts prezentēts Nacionālās komunikāciju asociācijas konferencē Čikāgā, Ilinoisā.
- LeBlanc, B. (2007). "An Exploratory Study of 'Bug Chasers'". Sociological Imagination 43 (2): 13–20.
- Moskowitz, D. A.; Roloff, M. E. (2007). "The ultimate high: Sexual addiction and the bug chasing phenomenon". Sexual Addiction and Compulsivity 14 (1): 21–40. doi:10.1080/10720160601150121.
- Moskowitz, D. A.; Roloff, M. E. (2007). "The existence of a bug chasing subculture". Culture, Health & Sexuality 9 (4): 347–358. doi:10.1080/13691050600976296. PMID 17612955.
- Tewksbury, R. (2003). "Bareback sex and the quest for HIV: assessing the relationship in internet personal advertisements of men who have sex with men". Deviant Behavior 25 (5): 467–482. doi:10.1080/713840245.
- Tewksbury, R. (2006). ""Click here for HIV": An analysis of internet-based bug chasers and bug givers". Deviant Behavior 27 (4): 379–395. doi:10.1080/01639620600721346.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Times Online article: HIV sex parties 'spread disease', September 29, 2005
- Bug Chasers: The men who long to be HIV+ — the Rolling Stone article
- Media Life magazine on the Rolling Stone article, January 24, 2003
- Salon.com article on the Rolling Stone article Arhivēts 2010. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē., by Andrew Sullivan
- "The Gift", 2003. gada dokumentalā filma par apzinātu HIV inficēšanos (arhīva saite)
- "The Gift", 2003. gada dokumentalā filma par apzinātu HIV inficēšanos
- BBC News story: HIV 'bug chasers': Fantasy or fact?, 10 April 2006