Pāriet uz saturu

Vagālais tonuss

Vikipēdijas lapa

Vagālais tonuss ir klejotājnerva (10. galvas smadzeņu nerva) aktivitāte, kas ir būtiska sastāvdaļa veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātiskajā daļā. Šis nervu sistēmas zars netiek apzināti kontrolēts, un tas lielā mērā ir atbildīgs par vairāku ķermeņa daļu regulēšanu miera stāvoklī. Vagālās darbības rezultāti dažādās ietekmes, tai skaitā: sirds ritma samazināšanās, vazodilatācija / sašaurinātas asinsvados, dziedzeru aktivitāte sirds, plaušu un gremošanas trakta, aknu, imūnās sistēmas regulējums, kā arī zarnu trakta jūtības kontroli, kustīgumu un iekaisumu.[1]

Šajā kontekstā vagālais tonuss īpaši attiecas uz klejojošā nerva sākotnējās parasimpātiskās darbības nepārtraukto raksturu. Lai gan sākotnējā vagālā ieeja ir nemainīga, tās stimulācijas pakāpi regulē līdzsvars starp veģetatīvās nervu sistēmas simpātiskās un parasimpātiskās nodaļas ievadiem, parasti dominējot parasimpātiskajai aktivitātei. Vagālu tonusu bieži izmanto, lai novērtētu sirds darbību, un tas ir noderīgs arī, novērtējot emocionālo regulējumu un citus procesus, kas maina parasimpātiskās aktivitātes izmaiņas vai ko tās maina.[2][3]

Vagālā tonusa mērījumus var veikt, izmantojot invazīvas vai neinvazīvas procedūras. Invazīvās procedūras ir mazākumā, un tās ietver klejotājnervu stimulāciju ar īpašām manuālām, elpošanas vai elektriskām metodēm. Neinvazīvās metodes galvenokārt balstās uz sirdsdarbības un sirdsdarbības mainīguma izpēti.[4][5][6]

Neinvazīva klejotājnerva tonusa kvantitatīvā noteikšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairumā gadījumu vagālais tonuss netiek mērīts tieši. Tā vietā tiek izmērīti vagālā nerva ietekmētie procesi — īpaši sirdsdarbības ātrums un sirdsdarbības ātruma mainīgums — un tie tiek izmantoti kā vagāla tonusa darbības noteikšanas aizstājēji. Palielināts vagālais tonuss (un līdz ar to arī vagālā darbība) parasti ir saistīta ar zemāku sirdsdarbības ātrumu un palielinātu sirdsdarbības mainīgumu. Tomēr pakāpeniskā ortostatiskās reakcijas slīpuma laikā vagālā tonusa samazināšanās ir netiešs sirds un asinsvadu sistēmas rādītājs.[7]

Elpošanas aritmija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Respiratorā sinusa aritmija (RSA) parasti ir labdabīgas, normālas sirdsdarbības izmaiņas, kas rodas katra elpošanas cikla laikā: sirdsdarbības ātrums palielinās, ieelpojot, un samazinās, izelpojot.[1] Pirmo reizi RSA atpazina Kārlis Ludvigs 1847. gadā[8] taču to joprojām saprot nepilnīgi.[9] Tā novērota cilvēkiem no agrīna dzīves posma līdz pieauguša cilvēka vecumam,[10][1] un ir sastopama dažādās dzīvnieku sugās.[11][12][13]

Ieelpošanas laikā krūšu kurvja spiediens pazeminās diafragmas saraušanās un kustības uz leju un krūšu dobuma paplašināšanās dēļ. Tā rezultātā tiek samazināts arī priekškambaru spiediens, palielinot asins plūsmu sirdī, kas savukārt samazina baroreceptoru izšaušanas reakciju, kas samazina vagālo tonusu. Tas izraisa sirdsdarbības ātruma palielināšanos.[1]

Izelpas laikā diafragma atslābinās, virzās uz augšu un samazina krūšu dobuma izmēru, izraisot intratorakāla spiediena palielināšanos. Šis spiediena pieaugums kavē venozo atgriešanos sirdī, kā rezultātā samazinās priekškambaru paplašināšanās un palielinās baroreceptoru aktivācija. Tas atvieglo vagālā toņa nomākšanu un samazina sirdsdarbības ātrumu.[1]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 "Respiratory sinus arrhythmia: autonomic origins, physiological mechanisms, and psychophysiological implications". Psychophysiology 30 (2): 183–96. March 1993. doi:10.1111/j.1469-8986.1993.tb01731.x. PMID 8434081.
  2. ↑ Diamond, Lisa M.; Fagundes, Christopher P.; Butterworth, Molly R. (2011). "Attachment Style, Vagal Tone, and Empathy During Mother-Adolescent Interactions". Journal of Research on Adolescence 22 (1): 165–184. doi:10.1111/j.1532-7795.2011.00762.x.
  3. ↑ "Respiratory sinus arrhythmia, cardiac vagal control, and daily activity". American Journal of Physiology. Heart and Circulatory Physiology 287 (2): H728–34. August 2004. doi:10.1152/ajpheart.00825.2003. PMID 14751862.
  4. ↑ "Vagus Nerve Stimulation". Current Behavioral Neuroscience Reports 1 (2): 64–73. June 2014. doi:10.1007/s40473-014-0010-5. PMC 4017164. PMID 24834378.
  5. ↑ "Vagal tone and the physiological regulation of emotion". Monographs of the Society for Research in Child Development 59 (2–3): 167–86. 2008. doi:10.1111/j.1540-5834.1994.tb01283.x. PMID 7984159.
  6. ↑ "Cardiac vagal tone, a non-invasive measure of parasympathetic tone, is a clinically relevant tool in Type 1 diabetes mellitus". Diabetic Medicine 34 (10): 1428–1434. October 2017. doi:10.1111/dme.13421. PMID 28703868.
  7. ↑ Montano, N; Ruscone, T G; Porta, A; Lombardi, F; Pagani, M; Malliani, A (1994-10-01). "Power spectrum analysis of heart rate variability to assess the changes in sympathovagal balance during graded orthostatic tilt.". Circulation 90 (4): 1826–1831. doi:10.1161/01.CIR.90.4.1826.
  8. ↑ Ludwig, Carl (1847). "On the influence of respiratory movements on blood flow in the aortic system [in German"]. Arch Anat Physiol Leipzig 13: 242–302.
  9. ↑ Interactions Between Respiration and Circulation, , Comprehensive Physiology (John Wiley & Sons, Inc.): 529–594, 1985, doi:10.1002/cphy.cp030216, ISBN 9780470650714
  10. ↑ "Respiratory sinus arrhythmia in new-born infants". The Journal of Physiology 385: 1–12. April 1987. doi:10.1113/jphysiol.1987.sp016480. PMC 1192333. PMID 3656159.
  11. ↑ "Relationships between breathing activity and heart rate in fetal baboons". The American Journal of Physiology 258 (6 Pt 2): R1479–85. June 1990. doi:10.1152/ajpregu.1990.258.6.R1479. PMID 2360694.
  12. ↑ "Respiratory sinus arrhythmia. A phenomenon improving pulmonary gas exchange and circulatory efficiency". Circulation 94 (4): 842–7. August 1996. doi:10.1161/01.CIR.94.4.842. PMID 8772709.
  13. ↑ "Developmental changes in cardiorespiratory patterns of sleep-associated apnea in northern elephant seals". The American Journal of Physiology 267 (5 Pt 2): R1294–301. November 1994. doi:10.1152/ajpregu.1994.267.5.R1294. PMID 7977857.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vagālais_tonuss&oldid=3681461"