Dzimis skolotāja un pārdevējas ģimenē. Studējis Ļeņingradas Universitātē, Latvijas Universitātē. 1993. gadā absolvējis Daugavpils Pedagoģisko universitāti, pēc tam tur arī sācis strādāt par lektoru.[1] 2008. gadā ieguvis filoloģijas doktora grādu par promocijas darbu "Latgaliešu 20. gadsimta proza Latgales literārajā telpā". No 2002. līdz 2018. gadam vairākkārt bijis vieslektors Vītauta Dižā universitātē Kauņā, Lietuvā.
Literāras publikācijas kopš 1989. gada. Viens no nozīmīgākajiem latgaliešu rakstu valodā rakstošajiem Latvijas dzejniekiem, kura dzeja iekļauj gan sadzīviskus vērojumus, gan humoristisku un ironisku pasaules skatījumu, gan poētisku vispārinājumu un refleksiju par latgalisko identitāti spilgtā lokālā kolorītā. No 2005. līdz 2020. gadam izdevis dzejas tetraloģiju "Ceļš".[2] Kopā ar Oskaru Seikstu sarakstījis 1996. gadā izdoto asociatīvo romānu "Valerjana dzeive i redzīni", kas tiek uzskatīts par pirmo postmodernisma romānu latgaliešu literatūrā.[1] Sastādījis "Latgaliešu-latviešu vārdnīcu" (2011), līdzautors izdevumam "Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca" (2012), ceļveža "Ebreju Latgola" latgaliešu teksta autors (2016). Veidojis radio un televīzijas raidījumus galvenokārt par Latgali, latgaliešu rakstu valodu un literatūru, piedalījies videofilmu veidošanā, sadarbojies ar vairākiem preses izdevumiem. Vairāku grupu "Dabasu duravys", "Sovvaļnīks" un "Borowa MC" dziesmu tekstu autors.
Saņēmis Literatūras gada balvas speciālo balvu par krājumu "Bolti burti" (2011)[3] un latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2013” nominācijā "Gada sasniegums audiovizuālajā mākslā” par televīzijas raidījumiem "Cytaidi latviskais”, kā arī vairākus citus apbalvojumus.
