Valsts apvērsums Sīrijā (1963)

Valsts apvērsums Sīrijā (1963) bija militārs valsts apvērsums, kas oficiāli Sīrijā tiek saukts par 8. marta Revolūciju. Izbeidza demokrātiskās, bet nestabilās Sīrijas Republikas pastāvēšanu un aizsāka Baas partijas diktatūru Sīrijas Arābu Republikā, kas, par spīti Sīrijas pilsoņu karam, turpinās līdz mūsdienām.

Apvērsumu plānoja un īstenoja Arābu Sociālistiskās Baas partijas militārā komiteja, kas darbojās atsevišķi no parlamentā pārstāvētās politiskās partijas, taču tā plānošanu un īstenošanu apstiprināja Baas partijas vadītājs Mišels Aflaks. Apvērsumu iedvesmoja Irākas Baas partijas veiksmīgi īstenotais apvērsums Irākā. Apvērsuma īstenošanai plānotāji piesaistīja arī Ēģiptes prezidenta Nāsera atbalstītājus, kuri kopš AAR izjukšanas cerēja uz Sīrijas un Ēģiptes vienotības atjaunošanu.

Lai arī bieži dēvēts par militāru apvērsumu, 8. martam ir šķiru revolūcijas iezīmes. To organizēja un vadīja radikalizētas zemākās vidusšķiras pārstāvji, jaunākie armijas virsnieki, etniskās minoritātes un zemnieki — visas šīs grupas bija neapmierinātas ar Sīrijas lielo zemes īpašnieku un turīgo šķiru tradicionālo kontroli pār valsts ekonomiku un politiku.

Situācija Baas partijā

Pēc Arābu Sociālistu partijas un Arābu Baas partijas apvienošanās 1953. gadā izveidotā Arābu Sociālistiskā Baas partija piedalījās 1954. gada Sīrijas parlamenta vēlēšanās, kļūstot par trešo lielāko partiju. No 1956. gada tā aktīvi atbalstīja un virzīja ideju par Sīrijas apvienošanos ar Ēģipti, kas tika panākts ar 1958. gada 1. februāra līguma parakstīšanu par Apvienotās Arābu Republikas izveidošanu. Baas cerības, ka jaunajā republikā Nāsers viņiem ļaus kontrolēt Sīriju, sākotnēji piepildījās, bet vēlāk Nāsers izvēlējās vainot Baasistus par visām problēmām, ko radīja sociālistisko reformu ieviešana Sīrijā. Nāsers arī aizliedza visu politisko partiju darbību un pakļāva Sīriju ciešai ēģiptiešu kontrolei. Šī politika noveda pie 1961. gada 28. septembra militārās sacelšanās, kuras rezultātā Sīrija atguva neatkarību.

Vēl pirms partiju darbības atjaunošanas notika parlamenta vēlēšanas, kurās Baas atkal ieguva trešo labāko rezultātu, taču partija bija iekšēji sašķelta. Tā bija aktīvi atbalstījusi neveiksmīgo AAR, daļa biedru vēlējās to atjaunot, citi bija pret savienību pret Ēģipti. Daļa partijas biedru, tai skaitā militārie virsnieki, nebija pakļāvušies Nāsera pavēlei par partiju darbības izbeigšanu un turpinājuši darboties. Bija nostiprinājušies arī radikālā sociālisma atbalstītāji. 1962. gada 8. maijā notika 5. Baas partijas kongress, kurš atjaunoja partijas darbību un atjaunoja Mišelu Aflaku partijas ģenerālsekretāra amatā. Armijas virsnieki informēja Aflaku par apvērsuma plānošanu, un viņš atbalstīja to. Partijai vajadzēja militāro atbalstu, lai pasargātu sevi no represijām un militārajai komitejai vajadzēja partijas atbalstu, lai tās plānotajam apvērsumam būtu plašs sabiedrības atbalsts.

Apvērsuma plānošana

Baas partijas Militārā komiteja visu 1962. gadu pavadīja plānojot militārā apvērsuma tehniskās detaļas. Tā kā Militāro komitēju veidoja jaunākie virsnieki, tiem vajadzēja iegūt atbalstu vismaz daļā Sīrijas armijas vecāko virsnieku. Pēdējo gadu apvērsumi, AAR izveidošana un sabrukums, nepārtrauktās kadru maiņas bija novājinājušas un sašķēlušas armiju. Tajā pastāvēja pieci grupējumi: Damaskas frakcija, kas atbalstīja esošo tradicionālo partiju veidoto sistēmu; komunistiskie Akrama al-Havrani atbalstītāji, Nāsera atbalstītāji (nāserīti), Baas atbalstītāji un neatkarīgie. Baas virsniekiem visizdevīgāk bija sadarboties ar nāserītu grupējumu.

Apvērsums

1963. gada 8. februārī Irākas Baas partija īstenoja veiksmīgu valsts apvērsumu Irākā. Apvērsums mainīja Baas partijas statusu visā reģionā, kurā līdz šim par radikālākajiem arābu nacionālistiem tika uzskatīti nāserīti. Salīdzinājumā ar Irāku, Sīrijas Baas partijai bija mazāks sabiedrības atbalsts, taču arī Sīrijas politiskā sistēma bija vājāka.

Apvērsuma sākums bija plānots uz 7. martu, taču armijas slepenā dienesta aktivitātes to aizkavēja par dienu. Naktī uz 8. martu sazvērniekiem lojālās armijas un tanku vienības iegāja Damaskā, ielās tika izveidoti kontrolposteņi, ieņemtas stratēģiski svarīgās iestādes. Apvērsuma gaitā armijas vienību starpā izvērsās apšaudes, kurās gāja bojā 820 cilvēki, vēl 20 tika sodīti ar nāvi uzreiz pēc apvērsuma. Prezidents tika arestēts, Premjerministrs izsūtīts uz Libānu.

Pie varas nākušo virsnieku vidū par galvenajiem izvirzījās Muhammads Umrans, Salahs Džadids un Hāfizs al Asads. Umrans kļuva par spēcīgās 70. Bruņotās brigādes komandieri, Džadids pārņēma Virsnieku Biroja vadību, kas ļāva viņam kontrolēt visas sastāva izmaiņas, un Asadu iecēla par Gaisa spēku komandieri.

Varu pārņēma Revolucionārās Pavēlniecības Nacionālā Padome (RPNP), kuru veidoja 12 virsnieki no Baas un 8 naserīti. 9. martā RPNP uzdeva vienam no Baas partijas dibinātājiem Salaham al-Dinam al-Bitaram izveidot valdību un izpildīt RPNP pavēlēs. Lai arī RPNP sastāvā vēlāk tika iekļauti arī civilisti, tai skaitā Aflaks un al-Bitars, bija skaidrs, ka valsti kontrolē militārās padomes virsnieki, kas vispirms vienojās par lēmumiem un tad par tie informēja pārējo RPNP.

9. martā no cietuma tika atbrīvots Luajs al-Atasi, paaugstināts par ģenerālleitnantu, iecelts par ģenerālštāba priekšnieku un RPNP priekšsēdētāju, faktiski ieņemot valsts vadītāja vietu.

Tīrīšanas un 18. jūlija apvērsuma mēģinājums

Lielās nāserītu ielu demonstrācijas, RPNP iekšienē un valdībā esošo nāserītu spiediens un jaunā Baas režīma vājums spieda uzsākt sarunas par jaunas valstiskās savienības izveidošanu ar Ēģipti un Irāku, kurās vadīja līdzīgi režīmi. 17. aprīlī tika panākta vienošanās par federālas valsts izveidošanu, kuras Prezidents un virspavēlnieks būtu Nāsers. Taču, no 28. aprīļa Baas militārā komiteja uzsāka nāserītu tīrīšanu no armijas un valdības amatiem, tika slēgti arī nāserītu laikraksti. Jūnijā sekoja neatkarīgo virsnieku tīrīšana no armijas un valdības. Baas partija nostiprināja savu varu armijā.

Izjūkot savienības plāniem ar Ēģipti, Sīrijas Baas režīms sāka sarunas par apvienošanos ar Irākas Baas režīmu, taču tas tika gāzts 1963. novembrī un ideja pajuka. Nāserītiem armijā vēl bija pietiekoši liels atbalsts, lai ar Ēģiptes slepenā dienesta palīdzību 18. jūlijā tie mēģinātu veikt militāru apvērsumu. Kaujās starp dažādām armijas vienībām krita vairāki simti kareivju. Apvērsuma mēģinājums izgāzās, 27 to vadījušie virsnieki tika arestēti un sodīti ar nāvi. Sīrijā par apvērsuma organizēšanu parasti sodīja vai nu ar arestu vai trimdu, tāpēc neapmierināts ar tik nežēlīgu virsnieku sodīšanu al-Atasi atkāpās no amata. Trīs galvenie apvērsuma organizatori tika arestēti, notiesāti uz nāvi taču gadu vēlāk izsūtīti no valsts.

Nāserītu sakāve nozīmēja, ka vara pilnībā pārgājusi Baas Militārās komitejas rokās.