Valsts maksājumu bilance
 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Valsts maksājumu bilance ir statistikas pārskats par ekonomiskajiem darījumiem starp valsts rezidentiem un nerezidentiem. Bilances rādītājus iespaido tādi makroekonomiskie faktori, kā cenu līmenis, nacionālais ienākums, procentu likmes, valsts izmaksu proporcijas. Šie dati dod iespēju sekot importa un eksporta, tiešo ieguldījumu u.c. tendencēm. Uzņēmējiem datu analīze palīdz izstrādāt uzņēmuma attīstības stratēģiju. Valsts iestādēm bilances dati nepieciešami efektīvai ekonomiskās politikas veidošanai un tām uzticēto funkciju veikšanai. Maksājumu bilance tiek gatavota par noteiktu periodu (mēnesi, ceturksni, gadu).[1]
Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropas valstīs, valsts maksājumu bilances datus apkopo centrālās bankas statistikas jomas speciālisti. Lai dati būtu savstarpēji salīdzināmi, tie tiek apkopoti saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda izstrādāto metodoloģiju.[2]
Valsts maksājumu bilance ietver
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tekošo kontu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tekošais konts atspoguļo pārskata periodā veikto preču un pakalpojumu importa un eksporta datus, ienākumus un izdevumus, kārtējos pārvedumus – nodokļi, pensijas u.c., kas nav paredzēti ieguldījumiem.
Kapitāla un finanšu kontu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kapitāla konts sastāv no diviem posteņiem "Kapitāla pārvedumi" un "Neproducētie nefinanšu aktīvi". Kapitāla pārvedumos rezidents nerezidentam bez atlīdzības piešķir finanšu vai nefinanšu aktīvus, kas paredzēti ieguldījumiem. Neproducētie nefinanšu aktīvi atspoguļo darījumus, kas saistīti ar aktīviem, kuri nepieciešami ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, bet paši netiek radīti, kā arī darījumus, kas saistīti ar nemateriāliem aktīviem. Finanšu kontā uzskaita darījumus ar finanšu aktīviem un pasīviem starp rezidentiem un nerezidentiem. Šis konts ietver piecas resursu grupas: tiešās investīcijas (Latvijā un ārvalstīs), portfeļieguldījumi, atvasinātie finanšu instrumenti, citi ieguldījumi un rezerves aktīvi.[1]
Statistisko novirzi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Statistiskā novirze ir starpība starp tekošo kontu un kapitāla un finanšu kontu. Novirze var veidoties, ja datu apkopošanā izmantoti dažādi avoti, kas sniedz pretrunīgu informāciju, kā arī atsevišķas bilances pozīcijas iespējams novērtēt aptuveni.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Šenfelde, Ņikitina, Lapiņa. Makroekonomika. Kamene. 169–171. lpp. ISBN 9984-636-56-0.
- ↑ «Kas ir maksājumu bilance». Skatīts: 20.04.2018.[novecojusi saite]