Varavīksne (grupa)
Varavīksne bija latviešu rokgrupa, kas aktīvi darbojās no 1974. līdz 1989. gadam un epizodiski turpina uzstāties arī pēc tam.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūziķis Imants Melnis izveidoja grupu 1974. gadā, kad vairāki tās dalībnieki vēl mācījās vidusskolā. Ansamblis darbojās Jelgavas rajona kolhoza "Nākotne" klubā. Grupas uzplaukums sākās, kad tai pievienojās taustiņinstrumentālists, dziesmu autors un dziedātājs Rolands Polis. "Varavīksnē" dziedāja arī Rolanda sieva Vizma Pole, kas kļuva par festivāla "Jaunības balsis" laureāti (1979), kā arī Valērija Tuliševska. Aktīva koncertdarbība sākās 1976. gadā, turpmāk grupa spēlējusi gan Latvijā, gan Igaunijā un Moldāvijā.[1]
1984. gadā "Varavīksne" veiksmīgi uzstājās republikāniskajā pašdarbības skatē Liepājā, kur tika atskaņots arī viens no grupas lielākajiem grāvējiem "Kolosāli". Šo dziesmu ar Laimoņa Vāczemnieka dzeju sarakstījusi Dobeles skolas mūzikas pedagoģe Astrīda Klāsone, un tā vairākus gadus bija palikusi bez ievērības, līdz Imants Melnis to nolēma iekļaut "Varavīksnes" repertuārā.[2] Klāss Vāvere tolaik rakstīja, ka "Varavīksne" salīdzinājumā ar citiem ansambļiem izceļas "ar košiem tērpiem, kustībām labas gaumes robežās, kā arī visai aizrautīgu muzicēšanu roka manierē.[3]
1985. gadā notika grupas koncerti Rīgā, Operetes teātrī, dziesmas rādīja Latvijas televīzijā, un tās skanēja radio. Pēc tam Rolands Polis nolēma dibināt ansambli "Anniņa" Dobeles rajona kolhozā "Zelta druva", tādēļ Imants Melnis par nākamo muzikālo vadītāju uzaicināja no Līviem aizgājušo taustiņinstrumentālistu un dziesmu autoru Modri Šternu. Viņš izveidoja citu sastāvu, kas pastāvēja līdz 1989. gadam: vokāls - Oļegs Einbergs, Valdis Indrišonoks, taustiņinstrumenti - Imants Melnis, Modris Šterns, ģitāra - Dainis Leitāns, basģitāra - Juris Vītols, sitaminstrumenti - Vitālijs Čakšs. Tapa Šterna dziesmas ar paša tekstiem ("Stacija", "Džuljeta"), kā arī Guntara Rača vārdiem ("Vētrasputns"). 1986. gadā grupa "Mikrofona" aptaujā ar dziesmu "Stacija" ieguva 16. vietu, tā tika iekļauta arī aptaujas skaņuplatē. 1988. gadā dziesma "Džuljeta" aptaujā ieguva 29. vietu.
90. gadu sākumā grupas darbība apsīka. 2008. gadā izdota grupas labāko dziesmu izlase "Cauri gadiem".
Imants Melnis turpina uzstāties joprojām. "Varavīksnes" mūziķi sapulcējās 2015. gadā, lai grupas "Dālderi" līdera Edvīna Zariņa jubilejas koncertā nodziedātu dziesmu "Kolosāli".
2016. gadā Reiks izveidoja dziesmas "Daugava" (V. Čakša mūzika, V. Rūjas teksts) hiphopa versiju ar nosaukumu "Par Latviju".[4]
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Albums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cauri gadiem (Gailītis-G, 2008)
Dziesmas izlasēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Stacija" - Mikrofons '86 (Melodija, 1987)
- "Daugava" - Melodiju stafete 6 (Melodija, 1987)
- "Miljonā meitene", "Vētrasputns" - Mūzika diskoklubos (Melodija, 1987)
- "Vētrasputns" - Dienas: dziesmas Ar Guntara Rača vārdiem (Mikrofona ieraksti, 1999)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Padomju Jaunatne, 1984, 11. jūlijā.
- ↑ Mazvērsīte, Daiga. Atceramies ansambli Varavīksne. 2016, 22. febr.
- ↑ Vāvere, Klāss. Liepāja bez Čelentāno. Liesma, 1984, Nr. 9.
- ↑ Reiks - #ParLatviju.YouTube, 2016, 10. novembrī.