Vairākus gadu desmitus bijis viens no labākajiem Dienvidslāvijas šahistiem. Uzvarējis savas valsts čempionātos 1935., 1936., 1937., 1948. un 1953. gados. Sekmīgi piedalījies daudzos starptautiskajos turnīros. 1938. gadā uzvarējis turnīrā Polijas pilsētā Lodzā, apsteidzot Saveliju Tartakoveru un Latvijas šahistu Vladimiru Petrovu.[1] 1948. gadā ierindojies 11. vietā pirmajā Pasaules čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā.[2] 1949. gadā nospēlējis neizšķirti 5:5 (+2, =6, -2) maču ar Pasaules šaha eksčempionu Maksu Eivi.[3] Pārstāvējis Dienvidslāvijas izlasi dažādos šaha komandu turnīros. Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies sešas reizes (1931, 1935-1937, 1950-1954). Kļuvis par uzvarētāju komandu vērtējumā 1950. gadā, kā arī komandas sastāvā izcīnījis 2 bronzas medaļas (1952, 1954). 1931. gadā ieguvis arī sudraba medaļu individuālajā vērtējumā. 1936. gada neoficiālajā šaha olimpiādē izcīnījis sudraba medaļu individuālajā vērtējumā. 1946. gadā Belgradā palīdzējis savas valsts izlasei uzvarēt šaha Balkaniādē,[4] bet 1947. gadā Sofijā kopā ar komandu šajās sacensībās ierindojies otrajā vietā.[5]FIDE 1950. gadā piešķīrusi Pircam starptautiskā meistara (IM), bet 1953. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumus.
Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Viņa vārdā ir nosaukta viena no mūsdienās popularākajām atklātnēm - Pirca aizsardzība: 1. e4 d6 2. d4 Zf6 3. Zc3 g6.