Pirca aizsardzība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pirca aizsardzība
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess blt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess rlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Gājieni 1. e4 d6 2. d4 Zf6 3. Zc3 g6
ECO kods B07 —B09
Citi nosaukumi Pirca — Ufimceva aizsardzība
Izstrādātāji V. Pircs, A. Ufimcevs
Piederība Pusatklātās atklātnes.

Pirca aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 d7-d6 2. d2-d4 Zg8-f6 3. Zb1-c3 g7-g6.

To klasificē pie pusatklātām atklātnēm ar Šaha atklātņu enciklopēdijas kodiem B07 līdz B09.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā to lietoja L. Paulsens. Neatkarīgi viens no otra tās teoriju izstrādājuši V. Pircs un A. Ufimcevs. Lielu ieguldījumu atklātnes teorijā ienesuši M. Botviņņiks, I. Boļeslavskis, Dž. Nanns, T. Petrosjans, J. Seiravans, J. Timmans un citi. Bieži tiek lietota mūsdienu praksē.[1]

Stratēģiskā ideja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklātnei raksturīga spēles plānu daudzveidība. Baltie cenšas iegūt telpas pārsvaru, attīstīt iniciatīvu centrā un karaļa spārnā, melnie uzbrukt centram ar c7-c5, e7-e5 vai d6-d5.[1]

Galvenie varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. f2-f4
  • 4. Zg1-f3
  • 4. f2-f3
  • 4. g2-g3

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Фридштейн Г. С. Защита Пирца-Уфимцева. Москва, ФиС, 1980. (krieviski)
  • The Perfect Pirc-Modern by Viktor Moskalenko. Publisher: New In Chess, 2013. ISBN 978-90-5691-402-8 (angliski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 303. lpp. ISBN 5-85 270-005-3 (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]