Veņdžou

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Veņdžou
温州
prefektūras līmeņa pilsēta
Veņdžou
Veņdžou (Ķīna)
Veņdžou
Veņdžou
Veņdžou (Džedzjana)
Veņdžou
Veņdžou
Koordinātas: 28°00′N 120°42′E / 28.000°N 120.700°E / 28.000; 120.700Koordinātas: 28°00′N 120°42′E / 28.000°N 120.700°E / 28.000; 120.700
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Province Džedzjana
Rajoni; pilsētas; apriņķi
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 12 255,74 km2
 • pilsēta 1 243,4 km2
Iedzīvotāji (2017. gadā)
 • prefektūras līmeņa pilsēta 9 190 000
 • vieta 33
 • blīvums 749,9/km²
 • urbānā teritorija 3 039 439
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa www.wenzhou.gov.cn
Veņdžou Vikikrātuvē

Veņdžou (ķīniešu: 温州, piņjiņs: Wēnzhōu) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Džedzjanas provincē Ķīnas dienvidaustrumos. Izvietojusies provinces dienvidaustrumos pie Ou upes ietekas Austrumķīnas jūrā. Robežojas ziemeļos ar Taidžou, rietumos — ar Lušui, bet dienvidos — ar Fudzjaņas provinci.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veņdžou vēsture izsekojama aptuveni 2500 gadu senā pagātnē, kad tā bija ievērojams keramikas centrs un viena no seladona rašanās vietām.

No 191. līdz 138. gadam p.m.ē. pilsēta bija Dunou karalistes galvaspilsēta. Sākotnēji pilsēta dēvēta gan kā Dunou (東甌, Dōng'ōu), gan arī Jundzja (永嘉, Yǒngjiā). Mūsu ēras 760. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.

Tiek uzskatīts, ka pilsētas plānošanu vadījis viens no fenšui filosofijas pamatlicējiem Guo Pu.

Ilgus gadsimtus Veņdžou bija nozīmīga osta tējas audzēšanas reģionam kalnainajos Džedzjanas dienvidos. 1867. gadā osta atvērta ārzemju kuģiem.

Tradicionāli nozīmīga ir lauksaimniecība — audzē tēju, vīnogas, džutu, eksportē arī kokmateriālus, papīru, alunītu — Veņdžou dēvē par pasaules alunīta galvaspilsētu.[1] Galvenās rūpniecības nozares ir elektromašīnbūve, ādas apstrāde, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un metālapstrāde.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]