Austrumķīnas jūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Austrumķīnas jūra
East China Sea.PNG
Austrumķīnas jūra (Klusais okeāns)
Austrumķīnas jūra
Austrumķīnas jūra
Koordinātas 30°N 125°E / 30°N 125°E / 30; 125Koordinātas: 30°N 125°E / 30°N 125°E / 30; 125
Okeāns Klusais okeāns
Platība 1 249 000 km2
Vid. dziļums 275 m
Maks. dziļums 2719 m
Valstis un teritorijas Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
Karogs: Japāna Japāna
Karogs: Ķīna Ķīna
Karogs: Ķīnas Republika Taivāna
Lielākās pilsētas Fudžou
Handžou
Šanhaja
Austrumķīnas jūra Vikikrātuvē

Austrumķīnas jūra (ķīniešu: 東海, Dōng Hǎi — ‘Austrumu jūra’; korejiešu: 동중국해, Dong Jungguk Hae; japāņu: 東シナ海, Higashi Shina Kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, apskalo Ķīnu, Korejas pussalas dienvidus un Japānas arhipelāga dienvidaustrumus. Ķīnā dēvē par Austrumu jūru, bet Korejā dažkārt — par Dienvidu jūru — vairāk gan attiecinot uz Korejas piekrastes ūdeņiem.

Austrumķīnas jūra ir salīdzinoši sekla, to ar nogulumiem aizpilda no Ķīnas plūstošās lielās upes. Ūdens virsējā slāņa temperatūra februārī 7 līdz 16 °C, augustā 27 līdz 28 °C, sāļums 30—34,5 ‰, pie upju ietekām — 5—10 ‰. Plūdmaiņas sasniedz 7,5 metru augstumu. Rietumu piekraste nelīdzena, sekla, gar piekrasti daudz sēkļu, klinšu, ūdens duļķains.

Lielākā ietekošā upe ir Jandzi. Lielākās salas jūras akvatorijā ir Dienvidkorejai piederošā Čedžudo sala, Nadžu arhipelāgs un Hiksanas salas. Pie Kjusju salas atrodas Goto salas un Amakusas salas. Ķīnas piekrastē virkne mazāku saliņu.

Jūra bagāta ar bioloģiskajiem resursiem, notiek aktīva zvejniecība.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos — Dzeltenā jūra, Korejas pussala, Korejas šaurums, Cusimas salas. Austrumos — Kjusju sala, Nansei salas. Dienvidos — Taivāna, Taivānas šaurums. Rietumos — Ķīnas kontinentālā daļa.

Teritoriālie strīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja nav vienojušās par jūras robežām Austrumķīnas jūrā.

Strīds starp Ķīnu un Japānu ir par 1980. gadā atklātajām dabasgāzes iegulām, uz kurām pretendē abas valstis. Ķīna un Dienvidkoreja nav atrisinājušas jautājumu par Sokotras klinti — nogrimuša rifa palieku, kur Dienvidkoreja uzbūvējusi zinātniskās pētniecības staciju. Neviena no abām valstīm nepretendē uz šo klinti kā uz savu teritoriju, taču Ķīna uzskata to par savu ekskluzīvo ekonomisko zonu.