Vecais režīms

Vikipēdijas lapa
Francijas karalis Luijs XIV, kura valdīšanas laikā Vecais režīms ieguva absolūtisma pārvaldes formu

Vecais režīms (franču: Ancien Régime) bija politiskais un sociālekonomiskais režīms, kas pastāvēja Francijas Karalistē aptuveni no 16. gadsimta beigām un 17. gadsimta sākuma līdz Franču revolūcijai. Vecajam režīmam bija raksturīga stingra sociālā struktūra:

  1. Pirmā kārta. To veidoja garīdzniecība, kurai bija ievērojama reliģiskā un politiskā vara. Viņi nemaksāja nodokļus un bija atbrīvoti no daudziem uzliktajiem pienākumiem;
  2. Otrā kārta. Muižniecība, kurā ietilpa aristokrāti, lordi un citas priviliģētas personas. Tie ieņēma svarīgus amatus valdībā un armijā, kā arī bija atbrīvoti no nodokļiem;
  3. Trešā kārta. Šī kārta pārstāvēja lielāko daļu iedzīvotāju, tostarp zemniekus, amatniekus, tirgotājus un pilsētniekus. Viņi bija spiesti maksāt lielākus nodokļus.

Francijas ekonomika šajā periodā saskārās ar ievērojamām problēmām ─ karu izraisītas finanšu krīzes, monarhijas pārmērīgi lieli izdevumi un neefektīva nodokļu sistēma, kas apgrūtināja iedzīvotājus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]