Vecslocene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vecslocene
Vecslocene, 25.12.2013.jpg
Izteka Dūņieris
56°59′20″N 23°30′19″E / 56.98889°N 23.50528°E / 56.98889; 23.50528
Ieteka Lielupe
56°56′10″N 23°36′45″E / 56.93611°N 23.61250°E / 56.93611; 23.61250Koordinātas: 56°56′10″N 23°36′45″E / 56.93611°N 23.61250°E / 56.93611; 23.61250
Garums 14,9[1] km
Vecslocene Vikikrātuvē

Vecslocene ir upe Latvijā, senais Slocenes upes posms no Kaņiera ezera līdz tās ietekai Lielupē. Tagad par Vecsloceni dēvētā upīte savieno Siliņupi un Slokas ezeru, un pie Slokas ietek Lielupē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. Poļu-zviedru kara laikā zviedru karaspēks pie upes 1605.-1608. gadā uzcēla skansti. Pēc 1660. gada Olivas miera līguma hercogs Jēkabs pavēlēja izbūvēt kanālu, kas pa Slocenes upi savienotu Slokas ostu pie Lielupes caur Slokas ezeru līdz Lapmežciemam, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Kad 1825. gadā mežsargs Feihtners Ķemeros no ozolkoka dēļiem uzbūvēja sērūdens baseinus, pirmie peldviesi ieradās ar laivām pa Slocenes upi cauri Slokas ezeram.[2] 1840. gadā cauri purvam no Ķemeriem pāri Slocenes upei uzbūvēja ceļu uz Bigauņciemu (tagad Vecais Ķemeru ceļš).

20. gadsimta sākumā tika izrakts savienojums starp Kaņiera ezeru un Rīgas līci (Starpiņupīte) un Slocenes upes ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par objektu: Vecslocene». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2022. gada 4. oktobrī.
  2. Northern Stars of the Seaside no Inga Sarma. Resort in Time. Jūrmala Case (angliski)