Kaņieris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaņieris
Kaņiera ezers pie Lapmežciema.jpg
Kaņiera ezers pie Lapmežciema
Koordinātas 57°0′11″N 23°28′9″E / 57.00306°N 23.46917°E / 57.00306; 23.46917Koordinātas: 57°0′11″N 23°28′9″E / 57.00306°N 23.46917°E / 57.00306; 23.46917
Platība 11,28 km2
Lielākais garums 5,2 km
Vidējais dziļums 0,6 m
Lielākais dziļums 1,8 m
Tilpums 0,0067 km3
Augstums v.j.l. 2,2 m
Izteka Starpiņupīte
Sateces baseins 330 km2
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Salas 14
Apdz. vietas krastos
Kaņieris (Latvija)
Kaņieris
Kaņieris
Iekļauts 1995. gada 25. jūlijs
Aizsardzības nr. 739
Kaņieris Vikikrātuvē

Kaņieris ir ezers Engures novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.

Lagūnas tipa ezers, stipri aizaudzis. Krasti zemi, ar senāka jūras baseina terasēm. Gultne klāta ar dolomīta šķembām, dūņām. Lielākā pieteka — Slocene. Sākotnēji ezers piederēja Lielupes baseinam, pa tagadējo Vecsloceni pie Slokas ieplūstot Lielupē. 1905. gadā izrakta aptuveni 1 km garā Starpiņupīte, kas savieno ezeru ar Rīgas jūras līci. 14 salas ar kopējo platību — 15,9 ha, tai skaitā 5 mākslīgi veidotas salas ūdensputnu ligzdošanas veicināšanai.

Ūdensputniem izcili bagātais Kaņieris ir putniem nozīmīga vieta, tiek aizsargāts jau no 1964. gada. Iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā, arī Ķemeru kūrorta sanitārās aizsardzības 1. zonā. Rietumu daļa — Slocenes grīvas rajons — dabas rezervāta zona.

Laivu noma Andrejsalā, putnu vērošanas tornis Riekstu salā. Dienvidrietumu krastā Kaņiera pilskalns — viens no jūrai tuvākajiem pilskalniem Latvijā, kurā izbūvēts otrs putnu vērošanas tornis un dabas taka.

Kaņiera putnu vērošanas tornis

Ezera līmeņa maiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezera ūdens līmenis vairākkārt mainīts. 20. gadsimta sākumā bija 2—2,3 m vjl, pēc tam vairākkārt tika pazemināts, 1940. sākumā — pacelts. No 1945. līdz 1965. gadam ezera virsmas līmenis bija aptuveni 1,3 metrus virs jūras līmeņa — šajā laikā ezers bija sadalījies vairākās mazās lāmās. Ezera paliene pārpurvojās. 1965. gadā uz notekas Starpiņupītes tika uzbūvēta divu slūžu sistēma. Pēc kārtas atverot šīs slūžas, tika nodrošināta caurceļojošo ūdens iemītnieku kustība starp jūru un ezera baseinu. 2006. gada nogalē slūžas atjaunotas un automatizētas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]