Veidnes diskusija:Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Alfabēta secība[labot pirmkodu]

Kas tieši nav alfabēta secībā? --Digital1 [uzrunāt] 20:31, 21 aprīlī, 2010 (UTC)

Bišu-Bīskapa man izskatās --Biafra 20:36, 21 aprīlī, 2010 (UTC)
i taču ir pirms ī ... vismaz man tā skolā mācīja. --Digital1 [uzrunāt] 20:50, 21 aprīlī, 2010 (UTC)
itkā jau ne: i-ī ir līdzvērtīgi, kamēr s-š nav. --Biafra 20:51, 21 aprīlī, 2010 (UTC)
Tam ir kaut kāds sakars ar līdzskaņiem un paskaņiem - laikam. Latviešu valodas enciklopēdijās šie burti ir nodalīti un man liekas, ka mēs arī esam "Brīvā enciklopēdija". Latviešu alfabētā ir 33 burti un neesmu dzirdējis, ka vieni burti būtu nozīmīgāki par citiem.
P.S. Kikos, vai nu izlabo vai paskaidro, lai es pats varu izlabot. --Digital1 [uzrunāt] 21:02, 21 aprīlī, 2010 (UTC)

Sapratu, kur ir problēma. --Digital1 [uzrunāt] 21:20, 21 aprīlī, 2010 (UTC)

Kāds varētu pateikt, kur to likumu var izlasīt? Ticu, ka tā var būt, visādi murgi var būt, bet būtu interesanti apskatīties. --GreenZeb (diskusija) 21:29, 21 aprīlī, 2010 (UTC)
Es meklēju, bet bez rezultātiem. Es tagad sēžu un domāju, vai tiešām tam likuma burtam tā ir jāpieķeras? --Digital1 [uzrunāt] 21:45, 21 aprīlī, 2010 (UTC)
Manuprāt, ja prasītājs nevar uzrādīt nekādu likumu vai jēdzīgi pats pamatot, kāpēc daži burti ir augstvērtīgāki par citiem, tad vari droši atstāt kā ir. --GreenZeb (diskusija) 21:59, 21 aprīlī, 2010 (UTC)

Kas tas būs par čakaru, jo tas pats Excel-is kārto neņemot vērā patskaņus. --Digital1 [uzrunāt] 21:24, 21 aprīlī, 2010 (UTC)

Vismaz vārdnīcās patskaņus tiešām neizšķir, paņem jebkuru (latviešu-) un apskaties. Un vispār kāpēc tāds satraukums par mīkstinājuma zīmēm, ja vidnē ir ielikts alfabēts bez tām ? ~~Xil (saruna) 03:49, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Mēs taču nesen jau runājām par to, tepat blakus veidnē. --ScAvenger 04:36, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
kungi un dāmas, to māca sākumskolā, otrajā klasē :) --Biafra 05:59, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Nav satraukums, ir bažas par to, ka dēļ šīs muļķībās latviešu valodas normas būs manuāli jāpārstrādā visas tās veidnes, kuras būs automātiski alfabetizētas. Cik noprotu, tad nedalāmie patskaņi ir a/ā, e/ē, i/ī, u/ū. Jā, veidnes titullīnijā mīkstie nav, bet tie ir izdalīti pašā veidnē. --Digital1 [uzrunāt] 07:38, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Īsti nesapratu, kas ir visas tās veidnes, kuras būs automātiski alfabetizētas? Visu laiku taču arī DEFAULTSORT veidnēs līdzskaņiem karina krāt "z", bet patskaņus atstāj plikus. --Kikos 08:23, 22 aprīlī, 2010 (UTC)

Ja Kikos nezināmu iemeslu dēļ kategoriski atsakās skaidrot, tad es mēģināšu. Vienīgā iespēja, kādēļ šāda neloģiska alfabētiskā sistēma tiek lietota ir tā, ka, piemēram, citu valodu vārdi diakritiskās zīmes patskaņos tiem [patskaņiem] nepiešķir atsevišķa burta statusu kā latviešu valodā, bet ir tikai kā uzsvara zīmes, tāpēc tie tiek likti kopā ir pamatburtiem (piemēram, franču É pie E). Latviešu valodā šī sistēma "standartizācijas" nolūkos ir pārņemta, piemēram, lai nelatviešiem daudz vieglāk būtu orientēties vārdnīcās un ģeogrāfiskos atlantos vai arī lai [piemēram, angļu valodas] sarakstos, kur latviešu valodas personvārdi būtu lietoti līdz ar citu valodu personvārdiem, alfabētiskie principi nejuktu kopā un būtu vienādi.

Otrais variants, ka vienkārši Latvijai nav vēl savas alfabētisko rādītāju sistēmas, tāpēc tā izmanto starptautisku sistēmu. --GreenZeb (diskusija) 09:10, 22 aprīlī, 2010 (UTC)

Ja GreenZeb ļoti grib zināt un lai viņam nevajadzētu mocīties, izsakot bērnišķīgus un indīgus minējumus, skaidroju: līdzkaņu burti ar diakritiskajām zīmēm attēlo no burtu pamatnozīmes atšķirīgas fonēmas. Piemēram: burts "n" apzīmē fonēmu [n], bet burts "ņ" apzīmē fonēmu [ɲ]. Patskaņu burti ar un bez garumzīmes apzīmē vienu un to pašu fonēmu, tikai variējas fonēmas garums. Tas arī ir iemesls, kāpēc alfabētiskajā sarakstā līdzskaņus apzīmējošie burti tiek šķirti, bet patskaņus - nē. Šeit neiet runa par situācijām, kad viens un tas pats burts apzīmē dažādas fonēmas ("e" priekš [ɛ], [ɛː], [æ], [æː] utt). --Kikos 09:32, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Paldies! Tomēr bez praktiska pielietojuma tam nav jēgas, vai tur [i] vai [i:], 99%, lai atrastu vajadzīgo, alfabētiskos rādītājus pēc fonēmām neanalizēs un reti kurš vispār tās zin. Joprojām uzskatu, ka pēc [starptautiskajām] fonēmām visdrīzāk klasificē, lai atvieglinātu meklēšanu alfabētiskajos sarakstos, kuri sastāv no vairāku valodu vārdiem. --GreenZeb (diskusija) 09:56, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Lūdzu! Tomēr taviem uzskatiem nav absolūti nekādas nozīmes, jo latviešu valodniecībā un grāmatniecībā ir vispārpieņemta kārtība, pie kuras mums ir jāpieturas (vari iekļaut mani savā melnajā sarakstā). Punkts. --Kikos 10:17, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Man taču ir vienalga par to, kas kam seko alfabētā. Mēģināju izskaidrot Digital1, kāpēc būtu nepieciešams Tavs piedāvātais variants. Sanāk, ka Tu tagad iestājies pret sevi? :o Nu gan. --GreenZeb (diskusija) 10:35, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Cienītās dāmas un godātais kungs - vai nu jau nepietiks naininčneilot arī šo veidni? --Krishjaanis 10:38, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Pietiks gan, bet vajadzētu iegaumēt, ka likumi nav ieviesti un izveidoti tāpat vien. --GreenZeb (diskusija) 10:42, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
Un ko gan tev centās paskaidrot Kikoss? --Krishjaanis 10:45, 22 aprīlī, 2010 (UTC)
To, ka likumi ir un nav svarīgi, kāpēc tie ir. --GreenZeb (diskusija) 10:46, 22 aprīlī, 2010 (UTC)