Verdena

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Verdena nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Verdena
pilsēta
Verdun
Pilsēta forta fragments
Ģerbonis
Verdena
Koordinātas: 49°9′43″N 5°23′15″E
Valsts	Francija
Reģions	Lotringa
Departaments	Mēza
Platība
• Kopējā	31,03 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	16 689
• blīvums	632,4/km²
Verdena Vikikrātuvē

Verdena (franču: Verdun, no latīņu: Verodunum — ‘spēcīgs cietoksnis’) ir neliela pilsēta Lotringā, Francijas ziemeļaustrumos, kas novietojusies upes — Māsas krastos.

Pilsētas kopējā platība ir 31 km², iedzīvotāju skaits — 19 tūkstoši. Verdena ir Verdenas apgabala, kas ietilpst Mēzas departamentā, lielākā pilsēta. Ar citām pilsētām to savieno autoceļi un dzelzceļš, pilsētā atrodas dzelzceļa stacija. Verdenā ir saglabājušās cietokšņa paliekas, tomēr visa pilsētas vēsturiskā daļa gājusi bojā Pirmā pasaules kara laikā. Pilsētā un tās apkārtnē atrodas vairāki militārie memoriāli.

Vēsture

Pilsētas dibinātāji bija galli, kas šeit izveidoja cietoksni, no kā radies tās nosaukums. Vēlāk šeit bijis romiešu cietoksnis, no 4. gadsimta Verdenas bīskapa rezidence. Verdenā 843. gadā tika noslēgts Verdenas līgums, ar kuru tika sadalīta Franku impērija. Verdena iekļāvās Lotringas valstī, savukārt 880. gadā iekļauta Austrumfranku karalistē. Saskaņā ar Vestfālenes miera līgumu tā kļuva par Francijas daļu.

Verdenas kauja

Pirmā pasaules kara laikā šeit no 1916. gada februāra līdz decembrim norisinājās Verdenas kauja, kas bija viena no lielākajām kaujām šī kara vēsturē — nogalināto skaits pārsniedza ceturtdaļmiljonu un aptuveni pusmiljons tika ievainoti. Karadarbības rezultātā pilsēta lielā mērā tika sagrauta. Saistībā ar Verdenas kauju pilsēta ir apbalvota ar 26 ordeņiem, tajā skaitā Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.