Vidējā izglītība

Vidējā izglītība ir nosaukums izglītības pakāpei starp pamatizglītību un augstāko izglītību.

Vispārējā vidējā izglītība ir mērķtiecīgs process sistemātisku zināšanu apguvei par dabu, cilvēku, sabiedrību un kultūru, kura rezultātā notiek indivīda intelektuālā, sociālā un fiziskā attīstība, kas veido pamatu turpmākai izglītībai.

Vidējā izglītība Latvijā

Latvijas valsts nodrošina bezmaksas vidējo pilna laika izglītību. Pēc pamatizglītības apguves var turpināt mācības skolā (kā arī tehnikumā vai koledžā), lai iegūtu vidējās izglītības atestātu.

Izglītības līmeņi Latvijā:

Vēsture

Vidējās izglītības aizsākumi Latvijā ir saistāmi ar baznīcas skolām, kuras sākotnēji tika izveidotas bīskapiju un klosteru ietvaros. Šo skolu galvenais uzdevums bija izglītot baznīcas amatpersonas un garīdzniekus. Izglītība bija pieejama tikai izredzētajiem, un mācības notika latīņu valodā. Mācību programmas galvenokārt koncentrējās uz teoloģiju, filozofiju un klasiskajām valodām.

Reformācijas laikā (16. gs.) Latvijā ienāca luterānisms, kas veicināja izglītības pieejamību arī plašākām sabiedrības slāņiem. Parādījās pirmās draudžu skolas, un mācības pamazām kļuva pieejamākas arī sekulārām personām.

Zviedru valdīšanas laikā (17. gs. vidus) īpaši tika attīstīta izglītība Vidzemē. Šajā periodā tika dibinātas vairākas skolas, un Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs centās veicināt arī latviešu zemnieku izglītošanu. 1631. gadā tika izveidota Rīgas ģimnāzija, kas kļuva par vienu no svarīgākajām vidējās izglītības iestādēm reģionā.

Latvijas teritorijai nonācot Krievijas Impērijas sastāvā (18. gs. sākums), izglītības sistēma tika pielāgota Krievijas administratīvajām prasībām. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Latvijā sākās straujāka izglītības attīstība. Tika izveidotas vairākas ģimnāzijas, tostarp pirmās sieviešu ģimnāzijas.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā tika izveidota nacionālā izglītības sistēma. 1920. gadā tika pieņemts izglītības likums, kas noteica obligāto pamatizglītību un izstrādāja strukturētu vidējo izglītību. Tika izveidotas ģimnāzijas un tehnikumi, kur varēja iegūt plašāku profesionālo vai akadēmisko izglītību.

Padomju laiku izglītības sistēma būtiski atšķīrās no pirmskara perioda. Vidējās izglītības saturs tika standartizēts, un tajā dominēja komunisma ideoloģija. Mācību iestādes tika pārveidotas pēc padomju modeļa, un skolēni vidējās izglītības posmā iegāja 8.-12. klasēs. Daudz uzsvars tika likts uz tehniskām un praktiskām prasmēm, kā arī uz lojalitāti padomju režīmam.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā izglītības sistēma tika reformēta, pielāgojot to Rietumu izglītības standartiem. Vidējā izglītība tika pārveidota, ieviešot dažādus izglītības virzienus: vispārējā vidējā izglītība (ģimnāzijās, vidusskolās) un profesionālā vidējā izglītība (tehnikumos, profesionālajās skolās).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vidējā izglītība.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)