Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem
| 110 metru barjerskrējiens vīriešiem Olimpiskajās spēlēs | |||||||
 Sacensību norises vieta — Panatinaiko stadions. | |||||||
| Norises vieta | Panatinaiko stadions | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Norises laiks | 7. un 10. aprīlis | ||||||
| Dalībnieki | 8 no 6 valstīm | ||||||
| Medaļu ieguvēji | |||||||
| |||||||
 1900 Parīze» | |||||||
| Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs  
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Skrejceļa disciplīnas | ||
| 100 metri | Vīrieši | |
| 400 metri | Vīrieši | |
| 800 metri | Vīrieši | |
| 1500 metri | Vīrieši | |
| 110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| Šosejas disciplīnas | ||
| Maratons | Vīrieši | |
| Laukuma disciplīnas | ||
| Augstlēkšana | Vīrieši | |
| Tāllēkšana | Vīrieši | |
| Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
| Kārtslēkšana | Vīrieši | |
| Diska mešana | Vīrieši | |
| Lodes grūšana | Vīrieši | |
110 metru barjerskrējiens vīriešiem bija viena no vieglatlētikas disciplīnām, kas bija iekļautas 1896. gada vasaras olimpisko spēļu programmā. Šī bija viena no piecām skrejceļa disciplīnām vieglatlētikā.
Sacensības notika 7. un 10. aprīlī Panatinaiko stadionā. 7. aprīlī tika aizvadīti priekšskrējieni, bet 10. aprīlī notika fināla skrējiens. Sportisti tika sadalīti divās priekšsacīkšu grupās un finālam kvalificējās divi labākie katra skrējiena sportisti.[1]
Par pirmo olimpisko čempionu šajā disciplīnā kļuva ASV sportists Tomass Kērtiss. Sudraba medaļu ieguva Lielbritānijas sportists Grentlijs Guldings, bet bronzas medaļa netika pasniegta pat ar atpakaļejošu datumu, kā citās disciplīnās,[2] jo finālskrējienā piedalījās tikai divi dalībnieki.
Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu. Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba un bronzas medaļas.
Rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par sākotnējo olimpisko rekordu šajā disciplīnā kļuva Lielbritānijas sportista Grentlija Guldinga rezultāts 18,4 sekundes. Šo rezultātu viņš uzstādīja 1. priekšskrējienā. Taču 2. priekšskrējienā šo rezultātu uzlaboja ASV sportists Tomass Kērtiss — 18 sekundes. Arī šis rekords tika uzlabots, kad fināla skrējienā ASV sportists Tomass Kērtiss uzstādīja jaunu olimpisko rekordu — 17,6 sekundes. Šis rekords pastāvēja līdz nākamajām 1900. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm.
| Esošie rekordi līdz 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
|---|---|---|---|---|
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
| Pasaules rekords | Nav zināms | |||
| Labotie/Uzstādītie rekordi pēc 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm | ||||
| Rekords | Laiks | Sportists | Uzstādīšanas vieta | Uzstādīšanas datums |
| Olimpiskais rekords | 17.6 |  Tomass Kērtiss (ASV) |
.svg){kind=small} Atēnas, Grieķija |
1896. gada 10. aprīlis |
Kalendārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| 6. aprīlis (Pirmdiena) |
7. aprīlis (Otrdiena) |
8. aprīlis (Trešdiena) |
9. aprīlis (Ceturtdiena) |
10. aprīlis (Piektdiena) |
|---|---|---|---|---|
| Priekšsacīkstes | Medaļu izcīņa |
Medaļu ieguvēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Zelts | Sudrabs | Bronza |
 Tomass Kērtiss  Austrālija
|
Grentlijs Guldings Lielbritānija
|
Netika pasniekta |
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Priekšskrējieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Q | Kvalifikācija fināla kārtai |
| OR | Olimpiskais rekords |
- 1. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Grentlijs Guldings | Lielbritānija |
18.4 | OR; Q |
| 2 | Franss Reišels |  Francija |
Nav zināms | Q |
| 3/4 | Alajošs Sokoji |  Ungārija |
Nav zināms | |
| Anastasijs Andreu |  Grieķija |
Nav zināms |
- 2. Priekšskrējiens
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tomass Kērtiss | ASV |
18.0 | OR; Q |
| 2 | Viljams Hoits | ASV |
Nav zināms | Q |
| 3/4 | Kurts Dērijs |  Vācija |
Nav zināms | |
| Atanasijs Skalcojannis | Grieķija |
Nav zināms |
Fināls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
 |
Tomass Kērtiss | ASV |
17.6 | OR |
 |
Grentlijs Guldings | Lielbritānija |
17.7 | |
| – | Viljams Hoits | ASV |
Nestartēja | |
| – | Franss Reišels | Francija |
Nestartēja |
Pārstāvētās valstis un sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
Sportisti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskās spēles |
- ↑ «Athletics at the 1896 Athina Summer Games: Men's 110 metres Hurdles». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
- ↑ «Athens 1896 110m Hurdles Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lambros, S. P., Polites, N.G., De Coubertin, Pierre, Philemon, Timoleon J., Anninos, C. The Olympic Games: BC 776 – AD 1896. Athens and London : Charles Beck; H. Grevel, 1896–1897. OCLC 64612505. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. maijā. Skatīts: 2020. gada 25. septembrī.
- Mallon, Bill, Widlund, Ture. The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, NC : McFarland, 1998. ISBN 978-0-7864-0379-0. Excerpt available at [1] Arhivēts 2008. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē..
- Michael Llewellyn Smith. Olympics in Athens 1896: The Invention of the Modern Olympic Games. London : Profile Books, 2004. ISBN 978-1-86197-342-9.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
