Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vieglatlētika
1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Olympic rings without rims.svg
Athletics pictogram.svg
Norises vietaPanatinaiko stadions, Atēnas un Maratona, Valsts karogs: Grieķija Grieķijas Karaliste
Norises laiks6. — 10. aprīlis
Dalībnieki64 no 10 valstīm
 1900 Parīze»
Vieglatlētika 1896. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs

Athletics pictogram.svgOlympic rings without rims.svg
Sportisti
Skrejceļa disciplīnas
100 metri Vīrieši
400 metri Vīrieši
800 metri Vīrieši
1500 metri Vīrieši
110 metru barjerskrējiens Vīrieši
Šosejas disciplīnas
Maratons Vīrieši
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana Vīrieši
Tāllēkšana Vīrieši
Trīssoļlēkšana Vīrieši
Kārtslēkšana Vīrieši
Diska mešana Vīrieši
Lodes grūšana Vīrieši

Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no deviņiem sporta veidiem, kas bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Vieglatlētikas sacensības galvenokārt tika aizvadītas Panatinaiko stadionā, maratona distances sākums bija Maratonas pilsētā, bet finišs Panatinaiko stadionā. Kopumā vieglatlētikā tika aizvadītas 12 disciplīnas, no tām 5 — skrejceļa disciplīnas, 1 — šosejas disciplīna un 6 — laukuma disciplīnas. Vieglatlētikas sacensībās kopā startēja 64 sportisti no 10 valstīm.[1]

Par čempionu 100 metros kļuva ASV sportists Tomass Bērks, viņš par čempionu kļuva arī 400 metru distancē. Lielbritānijas sportists Edvīns Bleks par čempionu kļuva 800 metru un 1500 metru skriešanas distancēs. 110 metru barjerskrējienā uzvarēja ASV sportists Tomass Kērtiss. Maratona distancē uzvarēja Grieķijas sportists Spiridons Luiss. Kroņprincis Konstantīns, priecādamies par maratona uzvarētāja grieķa Spiridona Luisa panākumiem, kopā ar viņu noskrēja pēdējos metrus līdz finišam. Augstlēkšanas un tāllēkšanas disciplīnās uzvarēja ASV sportists Ellerijs Klārks. Trīssoļlēkšanā uzvarēja ASV sportists Džeimss Konolijs, viņš tiek uzskatīts arī par pirmo mūsdienu olimpisko spēļu čempionu. Kārtslēkšanā uzvarēja ASV sportists Viljams Hoits, bet lodes grūšanā un diska mešanā uzvarēja ASV sportists Roberts Garets. Vairāki no sportistiem izcīnīja vairākas medaļas. Roberts Garets bija medaļām bagātākais sportists vieglatlētikā, viņš kopumā izcīnīja divas zelta un divas sudraba medaļas. Kopumā ASV izcīnīja 17 olimpiskās medaļas vieglatlētikā.

1896. gada vasaras olimpiskās spēles bija pirmās, kur mūsdienu pasaulē starptautiskā sporta pasākumā tika aizvadītas lodes grūšanas un maratona sacensības.

Spiridona Luisa, Roberta Gareta un Džeimsa Konolija panākumi olimpiskajās spēlēs tika dokumentēti 1984. gadā NBC miniseriālāThe First Olympics: Athens, 1896.

Dienu pēc oficiālā maratona norises Stamata Reviti noskrēja 40 kilometru garo distanci 5 stundās un 30 minītēs, finišējot ārpus Panathinaiko stadiona. Viņai tika liegta dalība oficiālajās sacensībās, jo 1896. gada olimpiskās spēlēs startēja tikai vīrieši, jo sievietes olimpiskajās spēlēs nedrīkstēja piedalīties.

Kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna 6. aprīlis
(Pirmdiena)
7. aprīlis
(Otrdiena)
8. aprīlis
(Trešdiena)
9. aprīlis
(Ceturtdiena)
10. aprīlis
(Piektdiena)
Skrejceļa disciplīnas
100 metri Priekšsacīkstes Medaļu izcīņa
400 metri Priekšsacīkstes Medaļu izcīņa
800 metri Priekšsacīkstes Medaļu izcīņa
1500 metri Medaļu izcīņa
110 metru barjerskrējiens Priekšsacīkstes Medaļu izcīņa
Šosejas disciplīnas
Maratons Medaļu izcīņa
Laukuma disciplīnas
Augstlēkšana Medaļu izcīņa
Tāllēkšana Medaļu izcīņa
Trīssoļlēkšana Medaļu izcīņa
Kārtslēkšana Medaļu izcīņa
Diska mešana Medaļu izcīņa
Lodes grūšana Medaļu izcīņa

Medaļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats no 100 metru skrējiena distances.
Skats no augstlēkšanas sacensībām.
ASV trīssoļlecējs Džeimss Konolijs bija pirmais mūsdienu olimpisko spēļu čempions. Viņš kopumā vieglatlētikā izcīnīja trīs olimpiskās medaļas.

Šīs medaļas piešķīra Starptautiskā Olimpiskā komiteja ar atpakaļejošu datumu; Spēļu laikā uzvarētājiem tika pasniegtas sudraba medaļas un bronzas medaļas. Sportisti, kas ieņema trešo vietu, medaļas nesaņēma.

Skrejceļa disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
100 metri
sīkāk
Tomass Bērks
 ASV
Fricis Hofmans
 Vācija
Frēnsiss Leinss
 ASV
[2]
Alajošs Sokoji
 Ungārija
400 metri
sīkāk
Tomass Bērks
 ASV
Herberts Džemisons
 ASV
Čārlzs Gmelins
 ASV
[3]
800 metri
sīkāk
Edvīns Fleks
 Austrālija
Nāndors Dāni
 Ungārija
Dimitrijs Golemis
 Grieķija
[4]
1500 metri
sīkāk
Edvīns Fleks
 Austrālija
Artūrs Bleiks
 ASV
Albēns Lermuzū
 Francija
[5]
110 metru barjerskrējiens
sīkāk
Tomass Kērtiss
 ASV
Grentlijs Guldings
 Lielbritānija
Netika pasniegta [6]
Šosejas disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Maratons
sīkāk
Spiridons Luiss
 Grieķija
Harilajs Vasilaks
 Grieķija
Ģula Kellners
 Ungārija
[7]
Laukuma disciplīnas
Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
Augstlēkšana
sīkāk
Ellerijs Klārks
 ASV
Džeimss Konolijs
 ASV
Netika pasniegta [8]
Roberts Garets
 ASV
Tāllēkšana
sīkāk
Ellerijs Klārks
 ASV
Roberts Garets
 ASV
Džeimss Konolijs
 ASV
[9]
Trīssoļlēkšana
sīkāk
Džeimss Konolijs
 ASV
Aleksandrs Tifērs
 Francija
Joannis Persakis
 Grieķija
[10]
Kārtslēkšana
sīkāk
Viljams Hoits
 ASV
Alberts Tailers
 ASV
Evangels Damasks
 Grieķija
[11]
Joannis Teodoropuls
 Grieķija
Diska mešana
sīkāk
Roberts Garets
 ASV
Panagiotis Paraskevopuls
 Grieķija
Sotirijs Versis
 Grieķija
[12]
Lodes grūšana
sīkāk
Roberts Garets
 ASV
Miltiadis Gusks
 Grieķija
Georgijs Papasideris
 Grieķija
[13]

Sportisti ar vairākām medaļām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportists Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Roberts Garets  ASV 2 2 0 4
Tomass Bērks  ASV 2 0 0 2
Edvīns Fleks  Austrālija 2 0 0 2
Ellerijs Klārks  ASV 2 0 0 2
Džeimss Konolijs  ASV 1 1 1 3

Medaļu sadalījums starp valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1  ASV (USA) 9 6 2 17
2  Austrālija (AUS) 2 0 0 2
3  Grieķija (GRE) (rīkotājvalsts) 1 3 6 10
4  Ungārija (HUN) 0 1 2 3
5/6  Francija (FRA) 0 1 1 2
 Lielbritānija (GBR) 0 1 1 2
7  Vācija (GER) 0 1 0 1
Kopā (7 valstis): 12 13 12 37

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tenisa sacensībās startēja 64 sportisti no 10 valstīm. Vieglatlētika pēc sportistu skaita bija otrs pārstāvētākais sporta veids šo olimpisko spēļu programmā.

Valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Athletics at the 1896 Athina Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2020. gada 17. marts.
  2. «Athens 1896 100m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  3. «Athens 1896 400m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  4. «Athens 1896 800m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  5. «Athens 1896 1500m Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  6. «Athens 1896 110m Hurdles Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  7. «Athens 1896 Marathon Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  8. «Athens 1896 High Jump Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  9. «Athens 1896 Long Jump Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  10. «Athens 1896 Triple Jump Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  11. «Athens 1896 Pole Vault Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  12. «Athens 1896 Discus Throw Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.
  13. «Athens 1896 Shot Put Men». Starptautiskā Olimpiska komiteja.

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]