Atēnas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atēnas
Αθήνα
valsts galvaspilsēta
Dažādi objekti Atēnās
Dažādi objekti Atēnās
Emblēma: Atēnas
Emblēma
Atēnas (Greece)
Atēnas
Atēnas
Koordinātas: 37°58′N 23°43′E / 37.967°N 23.717°E / 37.967; 23.717Koordinātas: 37°58′N 23°43′E / 37.967°N 23.717°E / 37.967; 23.717
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija (περιφέρειες) Atika
Nome (νομός) Atēnas
Administrācija
 • Mērs Giorgs Kaminis
Platība
 • Kopējā 38,964 km2
Maks. augstums 338 m
Min. augstums 70 m
Iedzīvotāji (2001. gadā)
 • kopā 745 514
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi 10x xx, 11x xx, 120 xx
Tālruņu kods 21
Mājaslapa cityofathens.gr
Atēnas Vikikrātuvē

Atēnas (grieķu: Αθήνα; sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta. Viena no slavenākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas un demokrātijas šūpuli. Īpašs kultūras uzplaukums, kura nozīme rietumu kultūrā nav pārvērtējama, Atēnās bija 5. un 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Atēnās tika uzceltas vairums klasisko celtņu un darbojās Akadēmija. Tajā laikā Atēnās darbojās filozofi Sokrats, Platons un Aristotelis, dramaturgi Aishils, Aristofāns, Eiripīds un Sofokls, vēsturnieks Hērodots, tēlnieks Feidijs un citi.

Atēnu ievērojamākā vieta ir Akropole ar Partenona templi tajā.

Atēnās ir notikušas divas Vasaras Olimpiskās spēles: 1896. un 2004. gadā. 2006. gadā šeit notika 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atēnu akropole bija apdzīvota jau no neolīta. Pilsēta bija viens no Mikēnu kultūras centriem. Leģenda vēsta, ka Atēnas bijis viens no retajiem Mikēnu kultūras centriem, kas necieta doriešu iebrukumā (ap 1200. gadu p.m.ē.), ko apliecina arheoloģiskie izrakumi. Tomēr pēc doriešu iebrukuma pilsēta panīka. Pilsēta atdzima 8. gadsimtā p.m.ē. kā pilsētvalsts, viens no Senās Grieķijas politiskajiem centriem. Iesākumā Atēnās valdīja ķēniņi, bet sociālo nemieru un Solona reformu rezultātā Atēnās pamazām nostiprinājās demokrātija.

Par Atēnu "zelta laikmetu" uzskata laikmetu pēc 5. gadsimta p.m.ē. atēniešu uzvarām pār persiešiem Maratonas kaujā un Salamīnas kaujā. Šajā laikā Atēnas dominēja Senajā Grieķijā, pilsētā darbojās daudzas izcilas personības un notika lieli būvniecības darbi. 431. gadā p.m.ē. sākās Peloponēsas karš, kurā pilsēta zaudēja savam galvenajam konkurentam Spartai. Pēc laika Atēnas atguva savu ietekmi, tomēr 4. gadsimta otrajā pusē p.m.ē. par dominējošo spēku Senajā Grieķijā kļuva Maķedonija un 338. gadā p.m.ē. maķedoniešu ķēniņs Filips II Hēronejas kaujā sakāva Atēnu un Tēbu apvienoto karaspēku un Atēnas zaudēja savu neatkarību.

146. gadā p.m.ē. Atēnas iekļāva Romas lielvalsts sastāvā. Arī Romas laikos Atēnas bija svarīgs kultūras centrs, šeit vēl aizvien darbojās Platona izveidotā Akadēmija. Tomēr līdz ar kristietības izplatīšanos un kļūšanu par valsts reliģiju, Akadēmija ka pagāniskās domas centrs panīka un Bizantijas imperators Justiniāns I 529. gadā Akadēmiju slēdza.

Bizantijas laikos Atēnas kļuva par provinciālu pilsētu, daudzi mākslas darbi tika pārvietoti uz Konstantinopoli. 7. gadsimtā Peloponēsā iebruka slāvu ciltis, tomēr ap 9. gadsimtu grieķu valoda un kultūra atguva dominējošo stāvokli. Pēc Ceturtā krusta kara, kad krustneši 1204. gadā ieņēma un izlaupīja Konstantinopoli un izveidoja Latīņu impēriju, Atēnas kļuva par Atēnu grāfistes centru. Iesākumā grāfistē valdīja burgundieši, bet 1311. gadā Atēnu grāfisti sagrāba kataloņi un ieviesa kataloņu valodu par valsts valodu Atēnās.

1458. gadā Osmaņu impērijas valdnieks Mehmeds I ieņēma Atēnas. Pilsēta pamazām panīka un 17. gadsimtā tās vietā bija tikai neliels ciematiņš. 1687. gadā pilsētai uzbruka venēcieši un bombardēja Partenonu. 1822. gadā grieķu nemiernieki ieņēma pilsētu, bet 1826. gadā turki to atkaroja. Tomēr 1833. gadā turki atkāpās un Atēnas tika izvēlētas par jaunās Grieķijas valsts galvaspilsētu. Atēnu iedzīvotāju skaits lēcienveidīgi pieauga pēc Grieķu-turku kara 1921. gadā, kad vairāk kā miljons grieķu bēgļu no Mazāzijas pārvietoja uz mūsdienu Grieķijas teritoriju.

Otrā pasaules kara laikā Atēnas ieņēma vācu karaspēks. Pēc tā aiziešanas Grieķijas pilsoņu kara laikā Atēnās notika ielu cīņas. 2003. gadā Atēnās tika parakstīts Eiropas Savienības paplašināšanās līgums.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedz. skaits
1833 4 000[1]
1870 44 500[1]
1896 123 000[1]
1921 473 000[2]
1921 718 000[1]
1971 867 023[3]
1981 885 737
1991 772 072
2001 745 514[4]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atēnās dzimuši:

  • Aleksandrs I (Αλέξανδρος Α΄; 1893—1920) — Grieķijas karalis (1917—1920)
  • Alkibiads (Αλκιβιάδης; 450—404 p.m.ē.) — politiķis
  • Andokīds (Ανδοκίδης; 440—390 p.m.ē.) — orators
  • Teo Angelopuloss (Θόδωρος Αγγελόπουλος; 1936—) — kinorežisors
  • Antifāns (Antiphanes; ap 408—334 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Antistēns (Antisthenes; 444—365 p.m.ē.) — filozofs
  • Aristofāns (Αριστοφάνης; 448—385 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Stavross Dimass (Σταύρος Δήμας; 1941—) — eirokomisārs
  • Feidijs (Pheidias; ap 490—ap 430 p.m.ē.) — tēlnieks
  • Georgs II (Γεώργιος Β΄; 1890—1947) — Grieķijas karalis (1922—1924, 1935—1947)
  • Higins (Hyginus; ?—140) — pāvests
  • Irēna (Ειρήνη; ap 752—803) — imperatore
  • Izokrāts (Ισοκράτης; 436—338 p.m.ē.) — retors
  • Kostass Karamanliss (Κωνσταντίνος Καραμανλής; 1956—) — Grieķijas premjers (2004—)
  • Kimons (Κίμων; 510—450 p.m.ē.) — politiķis
  • Aleksandrijas Klemenss (Titus Flavius Clemens; II gs. vidus—211/216) — teologs
  • Konstantīns I (Κωνσταντίνος Α΄; 1868—1923) — Grieķijas karalis (1913—1917, 1920—1922)
  • Konstantīns II (Κωνσταντίνος Β΄; 1940—) — Grieķijas karalis (1964—1974)
  • Ksenofonts (Ξενοφῶν; ap 434—359 p.m.ē.) — vēsturnieks
  • Līsijs (Λυσίας; 459—ap 380 p.m.ē.) — retors
  • Spiridons Louiss (Σπυρίδων Λούης; 1873—1940) — vieglatlēts
  • Žans Moreass (Jean Moréas; 1856—1910) — dzejnieks
  • Melina Merkouri (Μελίνα Μερκούρη; 1920—1994) — aktrise un aktīviste
  • Menadrs (Μένανδρος; 342—291 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Aleksandross Panagouliss (Αλέξανδρος Παναγούλης; 1939—1976) — dzejnieks un aktīvists
  • Pauls (Παύλος; 1901—1964) — Grieķijas karalis (1947—1964)
  • Perikls (Περικλής; ap 495—429 p.m.ē.) — politiķis
  • Platons (Πλάτων; 427—ap 347 p.m.ē.) — filozofs*
  • Prāksitels (Praxiteles; 390—320 p.m.ē.) — tēlnieks
  • Sofokls (Σοφοκλής; 497/496—406 p.m.ē.) — dramaturgs
  • Sokrats (Σωκράτης; ap 470—399) — filozofs*
  • Solons (Σόλων; ap 638—558 p.m.ē.) — politiķis un dzejnieks
  • Tukidīds (Θουκυδίδης; ap 460—395 p.m.ē.) — politiķis un dzejnieks
  • Kasenofons Zolotass (Ξενοφών Ζολώτας; 1904—2004) — Grieķijas premjers (1989—1990)

*- ļoti iespējams, ka ir dzimuši Atēnās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Anthony Tung. «The City of the Gods Besieged». Preserving the World's Great Cities:The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York : Three Rivers Press, 2001. 260, 263, 265. lpp. ISBN 0-609-80815-X.
  2. Anthony Tung. «The City the Gods Besieged». Preserving the World's Great Cities: The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York : Three Rivers Press, 2001. 266. lpp. ISBN 0-609-80815-X.
  3. «World Gazetter City Pop:Athens». www.world-gazetter.com.
  4. «Population of Greece». General Secretariat Of National Statistical Service Of Greece. www.statistics.gr. 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-01. Skatīts: 2007-08-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]