Atēnas

Atēnas
Atēnas;
	valsts galvaspilsēta
Αθήνα; Athína
	Dažādi objekti Atēnās
	; Emblēma
	; Emblēma
	Atēnas
	Koordinātas: 37°58′N 23°43′E / 37.967°N 23.717°EKoordinātas: 37°58′N 23°43′E / 37.967°N 23.717°E
Valsts	Grieķija
Perifērija (περιφέρειες)	Atika
Nome (νομός)	Atēnas
Administrācija
• Mērs	Giorgs Kaminis
Platība
• Kopējā	38,964 km2
Maks. augstums	338 m
Min. augstums	70 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	643 452
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	10x xx, 11x xx, 120 xx
Tālruņu kods	21
Mājaslapa	cityofathens.gr
	Atēnas Vikikrātuvē

Atēnas (grieķu: Αθήνα; sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta. Viena no slavenākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas un demokrātijas šūpuli. Īpašs kultūras uzplaukums, kura nozīme rietumu kultūrā nav pārvērtējama, Atēnās bija 5. un 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad Atēnās tika uzceltas vairums klasisko celtņu un darbojās Akadēmija. Tajā laikā Atēnās darbojās filozofi Sokrats, Platons un Aristotelis, dramaturgi Aishils, Aristofans, Eiripīds un Sofokls, vēsturnieks Hērodots, tēlnieks Feidijs un citi.

Atēnu ievērojamākā vieta ir Akropole ar Partenona templi tajā.

Atēnās ir notikušas divas vasaras olimpiskās spēles: 1896. un 2004. gadā. 2006. gadā šeit notika 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Vēsture

Atēnu akropole bija apdzīvota jau no neolīta. Pilsēta bija viens no Mikēnu kultūras centriem. Leģenda vēsta, ka Atēnas bijis viens no retajiem Mikēnu kultūras centriem, kas necieta doriešu iebrukumā (ap 1200. gadu p.m.ē.), ko apliecina arheoloģiskie izrakumi. Tomēr pēc doriešu iebrukuma pilsēta panīka. Pilsēta atdzima 8. gadsimtā p.m.ē. kā pilsētvalsts, viens no Senās Grieķijas politiskajiem centriem. Iesākumā Atēnās valdīja ķēniņi, bet sociālo nemieru un Solona reformu rezultātā Atēnās pamazām nostiprinājās demokrātija.

Par Atēnu "zelta laikmetu" uzskata laikmetu pēc 5. gadsimta p.m.ē. atēniešu uzvarām pār persiešiem Maratonas kaujā un Salaminas kaujā. Šajā laikā Atēnas dominēja Senajā Grieķijā, pilsētā darbojās daudzas izcilas personības un notika lieli būvniecības darbi. 431. gadā p.m.ē. sākās Peloponēsas karš, kurā pilsēta zaudēja savam galvenajam konkurentam Spartai. Pēc laika Atēnas atguva savu ietekmi, tomēr 4. gadsimta otrajā pusē p.m.ē. par dominējošo spēku Senajā Grieķijā kļuva Maķedonija un 338. gadā p.m.ē. maķedoniešu ķēniņs Filips II Hēronejas kaujā sakāva Atēnu un Tēbu apvienoto karaspēku un Atēnas zaudēja savu neatkarību.

146. gadā p.m.ē. Atēnas iekļāva Romas lielvalsts sastāvā. Arī Romas laikos Atēnas bija svarīgs kultūras centrs, šeit vēl aizvien darbojās Platona izveidotā Akadēmija. Tomēr līdz ar kristietības izplatīšanos un kļūšanu par valsts reliģiju, Akadēmija ka pagāniskās domas centrs panīka un Bizantijas imperators Justiniāns I 529. gadā Akadēmiju slēdza.

Bizantijas laikos Atēnas kļuva par provinciālu pilsētu, daudzi mākslas darbi tika pārvietoti uz Konstantinopoli. 7. gadsimtā Peloponēsā iebruka slāvu ciltis, tomēr ap 9. gadsimtu grieķu valoda un kultūra atguva dominējošo stāvokli. Pēc Ceturtā krusta kara, kad krustneši 1204. gadā ieņēma un izlaupīja Konstantinopoli un izveidoja Latīņu impēriju, Atēnas kļuva par Atēnu grāfistes centru. Iesākumā grāfistē valdīja burgundieši, bet 1311. gadā Atēnu grāfisti sagrāba katalāņi un ieviesa katalāņu valodu par valsts valodu Atēnās.

1458. gadā Osmaņu impērijas valdnieks Mehmeds I ieņēma Atēnas. Pilsēta pamazām panīka, un 17. gadsimtā tās vietā bija tikai neliels ciematiņš. 1687. gadā pilsētai uzbruka venēcieši un bombardēja Partenonu. 1822. gadā grieķu nemiernieki ieņēma pilsētu, bet 1826. gadā turki to atkaroja. Tomēr 1833. gadā turki atkāpās un Atēnas tika izvēlētas par jaunās Grieķijas valsts galvaspilsētu. Atēnu iedzīvotāju skaits lēcienveidīgi pieauga pēc Grieķu-turku kara 1921. gadā, kad vairāk nekā miljons grieķu bēgļu no Mazāzijas pārvietoja uz mūsdienu Grieķijas teritoriju.

Otrā pasaules kara laikā Atēnas ieņēma vācu karaspēks. Pēc tā aiziešanas Grieķijas pilsoņu kara laikā Atēnās notika ielu cīņas. 2003. gadā Atēnās tika parakstīts Eiropas Savienības paplašināšanās līgums.

Iedzīvotāji

Gads	Iedz. skaits
1833	4 000^[2]
1870	44 500^[2]
1896	123 000^[2]
1921	473 000^[3]
1921	718 000^[2]
1971	867 023^[4]
1981	885 737
1991	772 072
2001	745 514^[5]
2011	664 000^[6]

Cilvēki

Atēnās dzimuši:

Aleksandrs I (Αλέξανδρος Α΄; 1893—1920) — Grieķijas karalis (1917—1920)
Alkibiads (Αλκιβιάδης; 450—404 p.m.ē.) — politiķis
Andokīds (Ανδοκίδης; 440—390 p.m.ē.) — orators
Teo Angelopuls (Θόδωρος Αγγελόπουλος; 1936—) — kinorežisors
Antifans (Antiphanes; ap 408—334 p.m.ē.) — dramaturgs
Antistens (Antisthenes; 444—365 p.m.ē.) — filozofs
Aristofans (Αριστοφάνης; 448—385 p.m.ē.) — dramaturgs
Stavrs Dims (Σταύρος Δήμας; 1941—) — eirokomisārs
Feidijs (Pheidias; ap 490—ap 430 p.m.ē.) — tēlnieks
Georgs II (Γεώργιος Β΄; 1890—1947) — Grieķijas karalis (1922—1924, 1935—1947)
Higins (Hyginus; ?—140) — pāvests
Irēna (Ειρήνη; ap 752—803) — imperatore
Isokrats (Ισοκράτης; 436—338 p.m.ē.) — retors
Kosts Karamanlis (Κωνσταντίνος Καραμανλής; 1956—) — Grieķijas premjers (2004—)
Kimons (Κίμων; 510—450 p.m.ē.) — politiķis
Aleksandrijas Klēments (Titus Flavius Clemens; II gs. vidus—211/216) — teologs
Konstantīns I (Κωνσταντίνος Α΄; 1868—1923) — Grieķijas karalis (1913—1917, 1920—1922)
Konstantīns II (Κωνσταντίνος Β΄; 1940—) — Grieķijas karalis (1964—1974)
Ksenofonts (Ξενοφῶν; ap 434—359 p.m.ē.) — vēsturnieks
Līsijs (Λυσίας; 459—ap 380 p.m.ē.) — retors
Spiridons Louiss (Σπυρίδων Λούης; 1873—1940) — vieglatlēts
Žans Moreass (Jean Moréas; 1856—1910) — dzejnieks
Melina Merkuri (Μελίνα Μερκούρη; 1920—1994) — aktrise un aktīviste
Menandrs (Μένανδρος; 342—291 p.m.ē.) — dramaturgs
Aleksandrs Panagulis (Αλέξανδρος Παναγούλης; 1939—1976) — dzejnieks un aktīvists
Pauls (Παύλος; 1901—1964) — Grieķijas karalis (1947—1964)
Perikls (Περικλής; ap 495—429 p.m.ē.) — politiķis
Platons (Πλάτων; 427—ap 347 p.m.ē.) — filozofs^*
Prāksitels (Praxiteles; 390—320 p.m.ē.) — tēlnieks
Sofokls (Σοφοκλής; 497/496—406 p.m.ē.) — dramaturgs
Sokrats (Σωκράτης; ap 470—399) — filozofs^*
Solons (Σόλων; ap 638—558 p.m.ē.) — politiķis un dzejnieks
Tukidīds (Θουκυδίδης; ap 460—395 p.m.ē.) — politiķis un dzejnieks
Ksenofonts Zolots (Ξενοφών Ζολώτας; 1904—2004) — Grieķijas premjers (1989—1990)

^*- ļoti iespējams, ka ir dzimuši Atēnās.

Atsauces

↑ «Αποτελέσματα Μόνιμου Πληθυσμού κατά Δημοτική Κοινότητα» (jaungrieķu valoda). Q1275124. 21 aprīlis 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Anthony Tung. «The City of the Gods Besieged». Preserving the World's Great Cities:The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York : Three Rivers Press, 2001. 260, 263, 265. lpp. ISBN 0-609-80815-X.
↑ Anthony Tung. «The City the Gods Besieged». Preserving the World's Great Cities: The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York : Three Rivers Press, 2001. 266. lpp. ISBN 0-609-80815-X.
↑ «World Gazetter City Pop:Athens». www.world-gazetter.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 11. novembrī.
↑ «Population of Greece». General Secretariat Of National Statistical Service Of Greece. www.statistics.gr. 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-01. Skatīts: 2007-08-02.
↑ https://worldpopulationreview.com/world-cities/athens-population

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atēnas.

Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Pilsētas oficiālā mājaslapa (angliski)

[wikidata-ce7c386345222df63ecb1b9854bd07f8a7cd93f2-1] «Αποτελέσματα Μόνιμου Πληθυσμού κατά Δημοτική Κοινότητα» (jaungrieķu valoda). Q1275124. 21 aprīlis 2023.

[tung2-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Anthony Tung. «The City of the Gods Besieged». Preserving the World's Great Cities:The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York : Three Rivers Press, 2001. 260, 263, 265. lpp. ISBN 0-609-80815-X.

[tung-3] Anthony Tung. «The City the Gods Besieged». Preserving the World's Great Cities: The Destruction and Renewal of the Historic Metropolis. New York : Three Rivers Press, 2001. 266. lpp. ISBN 0-609-80815-X.

[4] «World Gazetter City Pop:Athens». www.world-gazetter.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 11. novembrī.

[pop-5] «Population of Greece». General Secretariat Of National Statistical Service Of Greece. www.statistics.gr. 2001. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-01. Skatīts: 2007-08-02.

[6] ttps://worldpopulationreview.com/world-cities/athens-population

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]