Līgums

Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu, vai izbeigšanu. Līgums var apzīmēt saistības un tiesiskus darījumus starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un personām uz noteiktu laikposmu. Līgums šaurākā Civillikuma nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Raksturojums Civillikumā

Līgumu kārtība ir noteikta Civillikuma Ceturtā daļa, Saistību tiesības, Otrā nodaļā - Līgumi. Civillikumā noslēgt līgumu nozīmē vienoties par līguma saistībām un noteikumiem un uzņemties ievērot un izpildīt nosacījumus. Lauzt līgumu parasti nozīmē pārtraukt līguma noteikumu izpildīšanu. Ir īpaši noteikumi par nomas un īres līgumiem, kā arī darba līgumiem. Civillikums arī nosaka izlīguma un dāvinājuma kārtību, kā arī aizdevumu, glabājuma un pirkuma līgumu noteikumus. Pastāv arī īpaši noteikumi laimes, pilnvarojuma un komisijas līgumiem. Ir īpaši papildinājumi likumos, kā piemēram, Likumā par dzīvojamo telpu īri.

Forma

Tiesisku darījumu rakstiska forma ir noteikta Civillikumā. Komentāros par līgumiem ir skaidrota "oficiāla vienošanās" un "neoficiāla noruna". Līgums arī apzīmē dokumentu, kas nostiprina divu vai vairāku juridisku vai fizisku personu vienošanos. Lai līgumam (dokumentam) būtu "juridisks spēks" jābūt līguma nosaukumam, noslēgšanas vieta, datums, nosauktām līgumslēdzēju puses un līgumu tekstam. Līgumam nepieciešams ir priekšmets, darbība, kam ir mantiska vērtība. Līguma pusēm jābūt tiesībspējīgām un rīcībspējīgām. (Civillikuma 1405.pants)

Skatīt arī

• Starptautisks līgums
• Sabiedriskais līgums
• Sadraudzības līgums
• Autortiesības (autortiesību licences līgums)
• Saistības
• Darba līgums

Ārējās saites

• [5] Arhivēts 2004. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Eiropas Savienības līgumu likumu principi (angliski)