Uzņēmums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Publiskā uzņēmuma BP plc (Lielbritānija) valdes sēde

Uzņēmums ekonomikā ir organizatoriski saimnieciska vienība, ko dibina indivīdi (fiziskas personas, juridiskas personas, reģistrētas komercsabiedrības) vai citas juridiskas personas (komersanti) uzņēmējdarbības veikšanai un peļņas gūšanai. Uzņēmuma dibināšanas galvenā jēga ir nošķirt tajā ieguldāmo mantu vai naudu, kas nepieciešama uzņēmējdarbības veikšanai, no tā dibinātāju (komersantu, dalībnieku, akcionāru) mantas. Uzņēmuma dalībnieki var no tā izstāties, tie savas daļas var nodot, pārdot vai dāvināt citiem dalībniekiem vai trešajām personām. Dalībnieka nāves gadījumā tam piederošās daļas vai akcijas manto viņa radinieki. Neatkarīgi no minētajām izmaiņām dalībnieku sastāvā uzņēmums var turpināt funkcionēt.

Uzņēmuma juridiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Komerclikumu uzņēmuma juridiskā forma ir komercsabiedrība. Komercsabiedrības dibinātāju un dalībnieku (komersantu) uzņēmumā ieguldītā manta un naudas līdzekļi pieder uzņēmumam (komercsabiedrībai). Uzņēmums patstāvīgi uzņemas saistības, tas var sūdzēt tiesā citus uzņēmumus, indivīdus vai publiskas institūcijas. Arī pret uzņēmumu citas personas vai institūcijas var izvirzīt prasības, uzņēmumu var sūdzēt tiesā.

Katra komercsabiedrība ir jāreģistrē komercreģistrā, kurš tai izsniedz reģistrācijas apliecību. Līdzīga kārtība pastāv arī citās ekonomiski attīstītajās valstīs.

Uzņēmumu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā izplatītākais uzņēmumu (komercsabiedrību) veids ir kapitālsabiedrība, kura dalās divās formās – sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībā (AS). SIA no organizatoriskā viedokļa ir slēgta sabiedrība, jo tās daļas pieder individuāliem komersantiem. Daļu pāreja no viena komersanta citu komersantu vai trešo personu īpašumā var notikt tikai uz šo komersantu kopēja rakstiska iesnieguma pamata ar citu SIA īpašnieku piekrišanu. Attiecīgajiem dokumentiem ir jābūt reģistrētiem komercreģistrā.

AS akcijas, atšķirībā no SIA daļām, atrodas publiskā apgrozībā, parasti vērtspapīru tirgū (fondu biržā). Akcijas to īpašnieki (akcionāri) var brīvi pirkt un pārdot (tirgoties). Lai gan akciju pārdošanas un pirkšanas darījumus arī reģistrē vērtspapīru reģistrā (Latvijā – Latvijas Centrālais depozitārijs), darījumu dalībniekiem savas darbības ar citiem akcionāriem nav jāsaskaņo. Rīgas un citās ekonomiski attīstīto valstu fondu biržās akcijas parasti ir elektroniskā veidā un darījumi ar tām notiek ar datora palīdzību internetā.

  • Individuālais komersants (fiziska persona, kas ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants)
  • Personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība)
  • Kapitālsabiedrība (SIA un AS)

Uzņēmumi ārvalstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmumu (kapitālsabiedrību) dalījums privātos un publiskos ir pieņemts arī vairumā citu ekonomiski attīstīto valstu. Piemēram, Lielbritānijā Latvijas SIA analogs ir Private Limited Company (Ltd). Vācijā tas ir Gesellschaft mit beschränkter Haftung (GmbH), bet FrancijāSociété a responsabilité limitée (Sarl).

Savukārt Latvijas AS prototips Lielbritānijā ir Public Limited Company (plc), Vācijā – Aktiengesellschaft (AG), bet Francijā – Société Anonyme (SA).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]