Vikipēdija:Konferences/Northern Europe Meeting 2018/Turaids

Līdztekus Papuasam, Edgaram2007, GreenZeb, Biafram biju viens no pieciem Wikimedians of Latvia User Group pārstāvjiem, kam bija iespēja doties uz Stokholmā, Zviedrijā no 5. līdz 7. oktobrim notiekošo Northern Europe Meeting 2018. Pieteicos, jo gribēju redzēt, kā visa šī kustība izskatās lielākā mērogā un nojautu, ka visas piecas mums atvēlētās vietas tāpat diez vai aizpildīsies.

Kaut arī Vikipēdijā vairāk vai mazāk darbojos kopš 2007. gada biju nosacīti grupas jauniņais, jo neesmu īpaši piedalījies Vikipēdijas bezsaistes pasākumos, kur nu vēl apgrozījies starptautiskajā vikisabiedrībā (tikšanos ar trim igauņiem neskaitu). Gandrīz nedēļu pirms tam ar braucējiem un vēl vienu interesentu satikāmies, lai sagatavotu mūsu organizācijas profilu. Bija zināmas grūtības izdomāt ko rakstīt, jo, atskaitot atsevišķu administratoru darbību, manuprāt, mums nav bijis daudz konkrētu darbības virzienu.

1. diena

Braucot uz lidostu jau satiku Edgaru. Tiku pievienots kopējai Whatsapp sarakstei un citā starpā pastāstīju par divām atklātajām nepilnībām konkursa „Latvijai un Igaunijai 100” devuma pievienošanas rīkā. Pie iekāpšanas vārtiem mums pakāpeniski pievienojās arī GreenZeb, Papuass un Biafra. Ar lētāko iespēju (autobuss+vilciens) veiksmīgi nokļuvām līdz Stokholmas centram, no kurienes atlikušo ceļu līdz viesnīcai mērojām kājām. Nezinu, vai kāds kādu atpazina vai vikimēdieši jau pa gabalu pamanāmi, bet ieejot viesnīcas priekštelpā mūs jau sveicināja citi dalībnieki.

Atstājuši mantas istabiņās, kopīgi devāmies uz netālu esošo konferences norises vietu kopstrādes telpās Goto10. No visiem pārējiem konferences dalībniekiem atpazinu tikai igauni Ivo, ar ko jau bijām tikušies pirms diviem gadiem). Pēc rīkotāja ievada sekoja iepazīšanās uzdevums, kurā bija jāizvēlas viena no vidū esošajām fotogrāfijām un izvēle jāpamato iepazītajam blakus sēdētājam. Manā gadījumā tas bija norvēģis Jons Haralds. Pēc tam pārējiem grupas dalībniekiem bija jāiepazīstina blakus sēdētājs un jāpaskaidro viņa fotogrāfijas izvēle. Es izvēlējos fotogrāfiju ar sievieti un suni, ko pamatoju ar to, ka tieši zināšanu uzkrāšana ir tas, kas cilvēkus šķir no pārējiem dzīvniekiem, bet Jons izvēlējās attēlu ar cilvēku, kurš viens pats stāv pie jūras. Viņaprāt, tas simbolizē brīvību un atvērtību un raksturo daudzus vikimēdiešus, kas pēc rakstura ir introverti un vienlaikus savā ziņā ataino darbošanos Vikipēdijā kā tādu. Pēc vakariņām neformālu daļu turpinājām bārā.

No igauņa Ivo uzzināju par viņa nesekmīgajiem mēģinājumiem latviešu un igauņu vikipēdiešu kopīgajos pasākumos iesaistīt arī lietuviešus un atšķirību starp savas Wikimedia nodaļas esamību un neesamību, jo mums tika apmaksāts viss ceļš un naktsmājas trīszvaigžņu viesnīcā 5 minūšu attālumā no norises vietas, bet igauņu Wikimedia Eesti tas viss bija jāsedz no savas kabatas (vai precīzāk, jāprasa finansējums galvenajai Wikimedia) un naudas taupīšanas nolūkā jāpaliek patālāka hosteļa pagrabstāvā. Tas vismaz man lika nedaudz apsvērt Wikimedia Latvia dibināšanu un varbūt dot priekšroku biedrībai vai kam tādam.

2. diena

Nākamajā dienā sākām ar tikšanās nolūka un vadītāja svarīgāko īpašību atlasi. Ar Sofiju no Zviedrijas sanāca diskusija par vadītāja galvenajām īpašībām, jo uzskatu, ka vienai no vadītāja pamatīpašībām būtu jābūt kompetencei, jo vadītājs var visiem likt justies novērtētiem, sadzirdētiem, motivētiem un tā tālāk, taču, ja viņš pats visādi citādi nebūs kompetents, tad viņš visai komandai būs kā kājai piesiets akmens. Viņa iebilda, ka pārējās izvēlētās īpašības kompetenci lielākoties jau ietver un trūkstošo vadītājs var mierīgi apgūt. Beigās katrs palikām pie sava viedokļa. Līdzīgi šķita, ka vadītāja svarīgāko īpašību atlase ievilkusies un nokļuvusi strupceļā arī kopumā, jo dalībnieki nespēja rast kopsaucēju, vismaz iekams neiejaucās par konferences veicinātāju piesaistītā Ulrika. Apvienojot vairāku dalībnieku uzrakstītos tikšanās nolūkus, ieguvām, manuprāt, daiļrunīgu, bet vienlaikus vispārēju un neko īsti nepasakošu saukli.

Pēc kopfoto un pusdienām pievērsāmies konferences galvenajai daļai — darba grupu izveidei dalībnieku ieteikto tēmu risināšanai. Aplūkojot ieteiktās tēmas, šķita, ka tās ir pietiekoši daudzveidīgas un visaptverošas, tāpēc pats nekādas tēmas neieteicu. Iesaistījos darba grupās par mazākumtautību un iezemiešu valodu atbalstu, finansējuma iespējām Ziemeļos, Wikimedia publiskajām attiecībām un GLAM partnerību.

Mazākumtautību un iezemiešu valodu atbalsts

Darba grupā par mazākumtautību un iezemiešu valodu atbalstu uzreiz ķērāmies vērsim pie ragiem un sākām ar šo valodu apkopošanu. Kā vienīgais baltu valodu pārstāvis, minēju ne vien Latvijā esošo lībiešu un latgaliešu valodu, bet arī žemaišu un prūšu valodu. Lībiešu valodas gadījumā uzsvēru, ka bez sadarbības ar igauņiem neiztikt, jo lībiešu valodai ar igauņu valodu tai ir daudzkārt vairāk radniecīga kā ar latviešu valodu. Kimberlija un Jons Haralds no Norvēģijas pastāstīja par savu praktisko pieredzi ar sāmu valodām, tostarp sadarbību ar Sāmu parlamentu, kas ir vēl viens gadījums, kur vajadzīga starpvalstu sadarbība, jo dažādas sāmu valodas izplatītas ne vien Norvēģijā, bet arī Zviedrijā, Somijā un pat Krievijā. Vienubrīd ieminējos, ka arī zviedru valoda, piemēram, Latvijā ir mazākumtautības valoda, bet latviešu valoda — Zviedrijā un tā tālāk, tomēr plašāk to neiztirzājām, jo tomēr atzinām, ka tad tēmas mērogs kļūs par plašu. Vēl tika pieminētas zīmju valodas un čigānu valoda, tomēr arī tās lielākoties atdūrās pret mēroga ierobežojumiem. Beigās vienojāmies katrs apkopot ziņas par savu mazākumtautību un iezemiešu valodu statusu, izglītības iestādēm, kur tās māca, un citas ar tām saistītās organizācijas (t.i. iespējamajiem sadarbības partneriem), kā arī izveidot valodai nozīmīgo rakstu uzskaitījumu, bet tehniskie cilvēki apsolīja izveidot paraugveidnes, ko pēc tam pārtulkot visās valodās. Tika sarunāts satikties Wikimania un kā nākamo atskaites punktu noteikt 2020. gada Celtic Knot konferenci.

Finansējuma iespējas Ziemeļos

Samērā maz apmeklētajā darba grupā par finansējuma iespējām Ziemeļos vairāk biju kā interesents. Sākām apkopot iespējamos finansētājus, un kā viens no galvenajiem finansējuma nolūkiem tika izcelts GLAM. Vienīgais, ko pie esošajiem sadarbības projektiem Latvijā varēju nosaukt, bija 2016. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sadarbībā ar Europeana Sounds, notikusī vikidarbnīca un vēsturisko skaņu ierakstu augšupielāde Vikikrātuvē. Pats tur nepiedalījos, tāpēc kā kontaktpersonu sīkākai informācijai norādīju Papuasu. Norādīju arī, ka ne visas finansējuma iespējas var būt pieejamas visām valstīm, piemēram, Nordic Council Baltijas valstīm ir tikai novērotāju statuss, bet Norvēģijai, kas nav Eiropas Savienībā, varētu, piemēram, nederēt Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Noslēgumā Wikimedia Norge izpilddirektore Astrida izteicās, ka lielākās nodaļas varētu palīdzēt mazākajām nodaļām un aicināja sazināties ar viņu, ja ir kādas jaunas idejas vai iespējama sadarbība.

Wikimedia publiskās attiecības

Darba grupā par Wikimedia sabiedriskajām attiecībām katrs dalījāmies ar savu pieredzi. Latvijas gadījumā minēju Vikimaratona reklāmas uz ielas, gan tramvaja. No citu pieredzes visaizgūstamākais šķita zviedru vikipēdiešu piedalīšanās grāmatu izstādēs, ko Ķīpsalas hallē varētu atkārtot pārstāvji no Vikipēdijas latviešu valodā. Visi pārējie varianti (piemēram, grāmatiņas, reklāmas televīzijā un laikrakstos) mums galīgi nebūtu pa kabatai.

GLAM partnerība

Arī darba grupā par GLAM diemžēl piedalījos tikai kā interesents, jo GLAM atšifrējumu (galleries, libraries, archives, and museums — 'galerijas, bibliotēkas, arhīvi un muzeji') uzzināju tikai iepriekšējā dienā, bet jautājums noteikti īpaši aktualizējies pirms aptuveni mēneša gandrīz pilnībā nodegot Brazīlijas Nacionālajam muzejam. Te nācās atzīt, ka uz kopējā fona izskatāmies slikti un virzība GLAM jomā mums ir apmēram tāda pati kā islandiešiem jeb gandrīz nekāda. Pastāstīju par savu pieredzi apmeklējot Lietuvas Nacionālās mākslas muzeja, kur atskārtu, ka tikpat kā neviens no tā eksponātiem nebija nofotografēts un augšuplādēts Vikikrātuvē. Kā, manuprāt, interesanta sadarbības doma izskanēja dalīšanās ar ziņām par vienā valstī esošiem ar citām tautām saistītiem eksponātiem.

Organizāciju profilu izstāde

Beigās notika organizāciju profilu izstāde, kurā varēja sīkāk uzzināt par citu vikipēdiju darbību un aktualitātēm. Pamanīju, ka mums kā pēdējo 2 gadu sasniegums minētais Gender Gap bija uzsvērts arī gandrīz visu pārējo vikipēdiju profilos. Līdzīgi bija ar GLAM, kas igauņiem bija kā sasniegums, bet dāņiem arī kā izaicinājums. Vēl viena atziņa bija, ka mēs savā profilā bijām uzsvēruši sadarbību ar igauņiem, bet igauņi jau tikmēr raudzījās uz lielākām lietām (piemēram, miljons rakstiem Vikipēdijā igauņu valodā).

3. diena

Dienas sākumā ar īsrunām uzstājās septiņi dalībnieki, tostarp mūsu pašu Papuass, kurš stāstīja par CEE Spring konkursa rīkošanu. Visvairāk atmiņā iespiedusies somu Heiki runa par vēsturiskajās fotogrāfijās redzamu vietu pārfotografēšanu mūsdienās, kas ir būt vēl viens labs veids, kā uz Vikikrātuves attēlu papildināšanu varētu arī pavilkties cilvēki no malas.

Tālāk turpinājām darbu jau iepriekš izveidotajās un jaunās darba grupās. Turpināju darbu grupā par atbalstu mazākumtautību un iezemiešu valodām, kur jau konkrēti noteicām darāmo darbu termiņus: Wikimedia Northern Europe izveidot īpašu projekta apakšlapu, izveidot tematu apkopojumu (līdz 31. decembrim), sākt plānot rakstu konkursu un domāt par tā balvām (līdz 30. novembrim). Pats līdz 31. decembrim apsolījos apkopot nozīmīgos ar latgaliešu, līvu, žemaišu un prūšu valodu saistītos tematus. Papildus tam, iesaistījos arī darba grupās par Wiki zinātnes konkursiem un Northern Europe Meeting 2019 iespējamajām norises vietām.

Zinātnes konkursu darba grupu aizsāka Ivo ar plašu runu par savu pieredzi kā šī konkursa rīkotājam. Šajā sakarā padalījos par savu pieredzi, kad ar savu universitātes laikā uzņemto ogu šķērsgriezuma mikroskopijas attēlu iekļuvu Latvijas finālistos, kas ne tik daudz liecina par manu talantu, cik nelielo dalībnieku skaitu Latvijā. Vēl uzsvēru, ka pēc konkursa ir svarīgi attēlus nominēt kvalitatīva attēla (Quality Image) un izcelta attēla (Featured Image) statusam un sākt tos lietot rakstos, kas pēc manas pieredzes ne vienmēr tiek darīts.

Tad pēc izslēgšanas principa aizgāju paklausīties par nākamā gada Northern Europe Meeting 2019 iespējamajām norises vietām, jo apņemšanos to rīkot jau bija izteikuši igauņi. Uzzināju, cik daudz pūļu veltīts šīs konferences rīkošanā (pēc pašu zviedru aplēsēm aptuveni 3500 cilvēkstundu) un, ka arī norvēģi ir ieinteresēti to rīkot. Cik noprotu, igauņiem palīdzēt pieteicās arī latvieši.

Pēc tam atvadījāmies un kopā ar igauņiem devāmies vilciena stacijas virzienā, lai pēc tam ar autobusu nokļūtu lidostā.

Secinājumi

Wikimedia kustība ar Vikidatiem un Vikikrātuvi un daudziem citiem papildprojektiem sen jau ir pāraugusi vienu pašu brīvo enciklopēdiju, un tiek meklēti arvien jauni veidi, kā to likt lietā arī ārpus Vikipēdijas (citiem varbūt tas šķiet pašsaprotami, taču pats nebiju aizdomājies par kustības lielo mērogu). Kaut arī daudzās darba grupās varēju piedalīties vairāk kā tikai klausītājs, kurš labākajā gadījumā var pastāstīt par Latvijas situāciju attiecīgajā jomā, atradu arī virzienu, kurā varētu sniegt zināmu pieredzi un ieguldījumu arī no sevis, proti atbalstu mazākumtautību un iezemiešu valodām. Dalībnieki galvenokārt bija vecāki par mani, apgāžot iesīkstējušo mītu, ka Vikipēdijā lielāko tiesu darbojas informāciju tehnoloģiju speciālisti no tūkstošgades paaudzes.

Praktiski bija novērojama arī GenderGap problēma, jo dalībnieku vidū vīriešu bija krietni vairāk nekā sieviešu, bet Latvija bija vienīgā valsts, no kuras visi dalībnieki bija vīrieši. Vienubrīd man par to pat pajautāja, proti, cik daudz Vikipēdijā latviešu valodā ir aktīvas dalībnieces, uz ko atbildēju, ka viņas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Kopumā, manuprāt, diezgan noderīga gan pirmā konference man, gan pirmā Ziemeļeiropas vikimēdiešu tikšanās, kas ļāva izprast kopīgo un arī atšķirīgo (piemēram, dažādu projektu progresā).