Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2017/Treisijs

Polijas ebreju vēstures muzejs, kurā norisinājās vairums no viktikšanās sesijām

2017. gadā no 22. līdz 25. septembrim Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās Centrālās un Austrumeiropas 2017 vikitikšanās (skatīt: Wikimedia CEE Meeting 2017). Tajā no Vikipēdijas latviešu valodā piedalījās divi dalībnieki: Papuass un Treisijs (Aivars Jurševskis).

Treisija ziņojums

Pārskats

Vikitikšanās laikā tās dalībniekiem tika sniegta ļoti plaša un dažāda informācija. Šajā informācijas plūsmā bija ļoti daudz jaunu ideju, ierosinājumi, diskusiju, komentāru, analīzes un tamlīdzīgi. Lai gan atsevišķās sesijās līdz galam nevarēju uztvert stāstītāja domu, tomēr tas vienalga bija lietderīgi, kaut vai lai mēģinātu saprast konkrētā dalībnieka skatījumu uz Vikipēdiju, uz kopienu, galu galā uz šo Vikitikšanos. Visi dalībnieki bija draudzīgi, smaidīgi, komunikabli. Angļu valoda bija galvenā saziņas valoda. Nevērtēju sevi augsti angļu valodas lietošanā, tomēr tas man neliedza sazināties ar citu valstu dalībniekiem. Ja arī viņi nesaprata, tad centos vienmēr meklēt citus vārdus, frāzes, un saprašanās savā starpā tika panākta (galu galā bija pat vairāki momenti, kad jau ar Papuasu sarunu sāku angļu valodā). Bija protams arī pārpratumi, bet tas jau tikai padarīja šo pasākumu jautrāku, krāšņāku. Katrā ziņā šī tikšanās ne tikai angļu valodas lietošanā, bet arī iegūtās informācijas rezultātā ir ļoti laba pieredze man. Manuprāt tā būtu laba pieredze ikvienam Vikipēdijas dalībniekam. Domāju, ka mans skatiens uz Vikipēdiju un ar to saistītajiem projektiem pat ir mainījies, un noteikti pozitīvajā virzienā. Noteikti iesaku ikvienam Vikipēdijas dalībniekam doties uz nākamajām CEE vikitikšanām.

Pirmā diena (22. septembris)

Viesnīca, kurā apmetās lielākā daļa vikitikšanās dalībnieku

Pirmā diena jau uzreiz sākās ar piedzīvojumu, jo nekad iepriekš nebiju lidojis. Pirmās sajūtas bija interesantas. Nelielu diskomfortu radīja, kad, nolaižoties Varšavā, aizkrita ausis. Viena no tām atnāca agri vaļā, bet otra ne par ko negribēja padoties. Tikai jau viesnīcā Papuass ierādīja vienu paņēmienu (aizspiežot degunu, pūst gaisu ārā) pēc kura arī otra auss atnāca vaļā. Ja nekad neesi lidojis, šīs vikitikšanās var būt lieliska iespēja arī Tev to izdarīt.

Gaidot sabiedrisko transportu lidostas pieturā, Papuasu atpazina azerbaidžānis no Irānas un ungāriete. Jau tur radās pirmie pozitīvie iespaidi par sagaidāmo pasākumu. Abi draudzīgi sasveicinājās ne tikai ar Papuasu, kas ir bijis šādās sanāksmēs iepriekš, bet arī ar mani, cilvēku, kas pirmo reizi ir ieradies uz šādu pasākumu. Man kā atturīgajam latvietim bija interesantas sajūtas, ka svešinieks jau uzreiz tik draudzīgi sasveicinās un pat apskaujas. Pārbrauciens ar autobusu no lidostas uz viesnīcu bija diez gan ilgtošs (interesanti, ka tieši šajā dienā sabiedriskais transports visā pilsētā bija par velti). Izkāpjot aptuveni 500 metrus pirms viesnīcas, izrādījās kā ar šo autobusu brauca arī austrietis. Arī ar viņu pirmā saziņa bija ļoti pozitīva. Tā nu draudzīgi devāmies uz viesnīcu.

Viesnīcā ieradāmies ap to laiku, kad konferenču zālē teju tūlīt sākās poļu Vikipēdijas svinīgais 16 gadu dzimšanas dienas pasākums. Pēc iekārtošanās viesnīcas numuriņā šis svinīgais pasākums arī sākās. Vislielāko interesi radīja mīkstās rotaļlietas, kuras pēkšņi vienā brīdī masveidā saradās redzamā vietā, kad klātesošos uzrunāja Wikimedia Foundation izpilddirektore Ketrīna Māhere no Sanfrancisko. Tikai vēlāk uzzināju, ka ir ieviesusies tradīcija, ka arī mīkstās mantiņas no dažādām valstīm apmeklē šo pasākumu. Pēc svinīgās daļas sākās runas, diskusijas, sasveicināšanās, kā arī uzkodas un dzērienu malkošana. Lielu interesi no manas puses saistīja iespēja izgatavot katram pašam savu nozīmīti vai pat vairākas nozīmītes ar Vikipēdijas simboliem, kuras piespraust pie krekla.

Arī ārpusē, pie viesnīcas ieejas, kur cilvēki smēķēja, bija interesantas sarunas. Vienu sarunu aizsāku arī es personisku iemeslu vadīts. Zinot to, ka mans uzvārds (Jurševskis) ir poļu izcelsmes, izmantoju iespēju un poļiem pajautāju, ko tas nozīmē. Rezultātā ieguvu ne tikai izsmeļošu atbildi par savu uzvārdu, bet arī ļoti interesantu sarunu par Varšavu (izrādījās, ka šis cilvēks ir ļoti liels vēstures entuziasts).

Pēc tam sekoja vakariņas viesnīcas restorānā, kur pasniedza ļoti garšīgu ķirbju (?) zupu, kā arī otro ēdienu. Vēlāk nolēmu, ka noteikti vajag arī kādu poļu aliņu noprovēt. Devos vienpersoniski nelielā apgaitā pa kvartālu. Veikalā nopirku trīs poļu aliņus, bet tiklīdz atgriezos viesnīcā, tā arī nolūzu, nemaz nenoprovējot kādu no tiem (Polijā tāpat kā Latvijā uz ielas nedrīkst dzert).

Otrā diena (23. septembris)

Polijas ebreju vēstures muzeja galvenā halle

Otrā diena iesākās ar kārtīgām brokastīm. Man kā kārtīgam latvietim (100+ kg) nebija mazuma piegarša. Tas bija pats galvenais :) Biju mazliet par to satraucies pirms konferences, bet visas konferences laikā tikai vienu reizi biju izsalcis, kad nopirku papildus kaut ko (aptuveni pēc pusstundas pēc šī pirkuma atkal bija kārtīga ēdienreize :).

Pēc brokastīm no viesnīcas uz Polijas ebreju vēstures muzeju, kur notika vairums sesiju, aizveda autobuss (pēc neoficiālas informācijas, no viesnīcas līdz muzejam bija 4 km). Par muzeju pirmais iespaids nebija nekas īpašs, bet kad iegāja iekšā, tad gan tas mazliet mainījās. Sienas bija mazliet sagāzušās (skatīt attēlu).

Pirmajā sesijā bija jautājumi Ketrīnai Māherei un vēl divām personām no Wikimedia Foundation un viņas uz tiem atbildēja. Es sākumā centos iedziļināties, bet tajā pašā laikā nemitīgi vēroju procesu apkārt, personas. Vienvārdsakot, mēģināju saprast, kas ir kas. Par galveno jautājumu izvērtās, kāpēc no dažām Vikipēdijām ir deleģētas vairākas personas uz Wikimania (ja pareizi sapratu), bet no dažām Vikipēdijām vispār nav neviena (autora piezīme: no latgaļu Vikipēdijas arī nebija pārstāvja), kā arī pēc kāda principa izvēlas šīs personas. Visvairāk palika atmiņā tas, ka Māhere teica "Jūsu veikto izmaiņu skaits NAV Jūsu devuma rādītājs" (your edit count is NOT your contribution).

Turpmāk mēs ar Papuasu nolēmām apmeklēt atšķirīgas sesijas. Nav jau lielas jēgas, ja abi klausāmies vienu un to pašu. Nākamā sesija, kuru apmeklēju, bija Eilīnas Heršenovas (Eileen Hershenov) vadītā Q&A with the WMF General Counsel. Tur tika apspriesti jautājumi par Vikipēdijas cenzūru, autortiesībām, privātumu, zināšanu pieeju un intermediary liability protection. Tika iztirzāts jautājums par Vikipēdijas cenzūru Turcijā. Tika uzsvērts, ka Wikimedia Foundation organizācijā strādā tikai septiņi juristi, kas aizstāv Wikimedia intereses (sīkāk skatīt etherpad par ceem2017_counsel).

Pēc šīs sesijas sekoja pusdienas turpat pie konferenču ieejas durvīm. Viesmīļi visu laiku rūpējās, lai nekas netrūktu, lai kaut kur nepaliktu atstāti netīrie trauki, uzpildīja sulu traukus, un vaktēja kafijas automātus. Pēc kārtīgām pusdienām sekoja dienas otrā daļa. Es izvēlējos iet klausīties daļu par izglītības programmām, projektiem un nometnēm (Wikipedia & Education – 1). Vispirms uzstājās Vahīds Masrūrs (Vahid Masrour). Viņa domu, ja godīgi nespēju uztvert, bet pēc viņa sekoja cienījama vecuma armēniete Suzanna Mkrtčjana (Susanna Mkrtchyan), kas stāstīja par Vikinometnēm un Vikiklubiem, kas tiek organizēti Armēnijā. Tajās skolēni satiekas, komunicē savā starpā un galu galā arī veido un papildina rakstus Vikipēdijā. Starp citu, nosaukumi WikiCamp un WikiClub ir reģistrētas prečzīmes Armēnijā, par ko mazliet neapmierinātību izrādīja klātesošie. Viņi izrādīja nepatiku pret to, ka nometnes ar šādu nosaukumu nemaz nedrīkst rīkot citās valstīs bez saskaņošanas ar armēņu valodas Vikipēdiju.

Visinteresantākā daļa manuprāt no šīs sesijas bija serbu vikidalībnieka Nebojšas Ratkoviča (Nebojša Ratković) stāstījums par to, kā veiksmīgi viņiem Serbijā izdodas apmācīt mācībspēkus Vikipēdijas uzlabošanā. Savukārt šie mācībspēki — skolotāji un pasniedzēji — izmanto Vikipēdiju kā rīku savās stundās un lekcijās, dodot darbu saviem skolēniem un studentiem. Vienīgi, kā pats serbu vikidalībnieks atzina, lielākais trūkums ir tas, ka Vikipēdijā pēc šo mācībspēku doto obligāto darbu veikšanas, ka tikai ļoti neliela daļa (tika minēti 3%) arī pēc tam vēl kaut ko uzraksta Vikipēdijā. Vēlāk mazāk esot to, kas paliek Vikipēdijā ilgstoši.

Turpinājumā es vairs nevarēju nosēdēt, tāpēc izgāju no konferenču telpas, lai izstaipītu kājas. Tur priekštelpā bija iekārtots atsevišķs stūrītis, kur arī epizodiski notika sesijas. Tobrīd tur vienu no sesijām vadīja harizmātiskais Asafs Bartovs (Asaf Bartov). Viņš uzstājās ar ievadu Vikidatos pilnīgam iesācējam (A gentle introduction to Wikidata for complete beginners). Šī sesija jau kādu brīdi bija norisinājusies, tāpēc nepaspēju tā īsti līdz galam "iebraukt" stāstījumā, kad tā jau beidzās. Katrā ziņā beigu daļa ieinteresēja tieši šo sesiju.

Pēc kafijas pauzes sākās pēdējais cēliens. Es devos uz sesiju, kas saucās Management practices in Wikimedia affiliates. Vispirms uzstājās slovāku kopienas pārstāvis User:KuboF Hromoslav ar prezentāciju Software for organisational work. Šī bija laikam vienīgā prezentācija pa visu konferenci, kurā neko nesapratu. Es neuztvēru viņa domu. Pēc viņa sekoja austriešu kopienas pārstāvju stāsts par Wikimedia Austria izveidi. Viņi izklāstīja savas kopienas vēsturi, ar kādām problēmām saskārās, kā sadalīja pienākumus un tamlīdzīgi. Mans secinājums, ka pašlaik mēs vēl noteikti neesam gatavi izveidot Wikimedia Latvia.

Vakara noslēgumā sekoja eksursija par Polijas ebreju vēstures muzeju. Tur hronoloģiskā secībā tika stāstīts par ebreju dzīvi Polijā sākot ar viduslaikiem. Lēnām virzoties cauri muzejam, no ekspozīcijas uz ekspozīciju, tika attēlota ebreju dzīve. Sākotnēji šis muzejs neuzrunāja. Nonākot līdz ekspozīcijai, kurā tika attēloti 20. gadsimta notikumi, parādījās arī interese. Interesanti, ka Papuass muzeja apskates laikā vienam no igauņu kolēģiem bija iemācījis jau vairākas frāzes latviešu valodā, piemēram, "šīs ir īstais brīdis bezalkoholiskajiem dzērieniem". Muzeja apskate bija ieplānota trīs stundu garumā, bet daudzi (un es tajā skaitā) izgāja no muzeja jau pēc divām stundām. Tā kā bija vēl stunda jāgaida autobuss, nolēmu ceļu līdz viesnīcai vienatnē veikt kājām. Pusceļā jau nodomāju, uz ko gan esmu parakstījies, jo likās, ka viesnīca vēl tālu. Mazliet apmaldījos vienā pazemes gājēju tunelī, bet veiksmīgi arī tam tiku cauri. Tiklīdz biju ieradies viesnīcā, tā arī burtiski pēc 20 sekundēm piebrauca autobuss ar pārējiem konferences dalībniekiem.

Vakara izskaņā biju tik ļoti noguris, ka aizgāju gulēt ļoti agri, lai gan viesnīcas konferenču telpā vēl tika organizēta pēdējā dienas aktivitāte. Pulksten 22:00 man skaitās agri.

Trešā diena (24. septembris)

Trešā diena sākās līdzi kā otrā diena. Šoreiz es devos agrāk uz autobusu. Autobusā sapazinos ar vienu ukraini, armēnieti un grieķi. Interesanti, ka autobusā mūsu četrotne sāka runāt krieviski, lai gan bija sajūta, ka grieķis šo valoda tomēr nezina. Viņš neizteica nevienu vārdu krieviski.

Nonākot atkal Polijas ebreju vēstures muzejā, varēja jau uzreiz tikt pie tases kafijas, un tad doties uz kārtējām sesijām. Es devos uz sesiju GLAM and photo contest tools. Liels uzsvars tika likts uz Vikidatiem. Patiesībā arī nākamā sesija, kuru vadīja vācietis Tobiass Šēnbergs (Tobias Schönberg), bija saistīta ar Vikidatiem. Tās nosaukums bija SPARQL for absolute beginners. Pirmajā brīdī likās, kur es pie velna esmu iekūlies. Bet viņš tik tiešām tik forši to stāstīja un pie reizes lika arī pašiem darboties, ka ātri vien kļuva skaidrs, kas ir SPARQL. Vispār viena interesanta lieta. Vienīgais, kas man personīgi nepatika, ka izmantojot šo rīku, noteikti nevar iegūt visus nepieciešamos datus, jo Vikidatos jau nav savadīta vienmēr visa informācija par katru no ierakstiem. Katrā ziņā, tie, kas nav darbojušies ar SPARQL, pamēģiniet. Interesanta lietiņa.

Pēc šīs sesijas sekoja kārtīgas pusdienas, pēc kurām nudien prasījās neliela pastaiga. Es atļāvos neaiziet uz nākamo sesiju, bet lēnā pastaigā devos uz Varšavas vecpilsētu (vienkārši vairs fiziski nevarēju nosēdēt). Tur izrādās notika 2017. gada Varšavas maratons. Pilsēta ņudzēja no cilvēkiem. Lielu uzmanību izraisīja ātrās palīdzību mašīnas, kas visu laiku nēsājās (vēlāk ziņās uzzināju, ka viens cilvēks ir arī miris šajās sacensībās). Vienā brīdī atskārtu, ka laikam par tālu esmu aizstaigājis, jo nu jau vairs arī negribējās staigāt, bet atpakaļ bija jāmēro ļoti liels attālums.

Atgriežoties muzejā, kur notika sesijas, es pievienojos grupai, kur katram tās dalībniekam (runātājam) bija iedotas noteiktas minūtes, lai kaut ko pateiktu. Runātāji runāja par dažnedažādiem jautājumiem. Būtībā katrs izteica to, kas viņam bija vistuvākais jautājums Vikipēdijā, piemēram, čehu pārstāvis stāstīja, kā viņi veido programmu, kurā iesaista seniorus un pensionārus. Patiesībā laba doma, tikai vai Latvijā tas ir iespējams. Viņi pārsvarā sanāk kādā no bibliotēkām kopā, lai ne tikai kaut ko uzrakstītu Vikipēdijā, bet arī savā starpā patusētu. Savukārt ukraiņu pārstāvis stāstīja par to, kā viņi sadarbojas ar skolām un augstskolām un Čerņigovā veicina Vikipēdijas papildināšanu tādā veidā.

Pēc tam pievienojos sesijai Bridging the gender gap, kurā liels uzsvars tika veltīts sievietēm. Tika apskatīts jautājums, ka Vikipēdijā ir stipri mazāk rakstu par sievietēm nekā vīriešiem. Ja nemaldos, tad attiecība bija 1:6. Dažu valodu Vikipēdijās ir mazliet labāka situācija, dažās gluži pretēji — vēl sliktāk. Pievērsās arī jautājumam, ka Vikipēdijas papildinātāji galvenokārt ir vīrieši. Es ievēroju, ka šajā konferencē nospiedošā pārsvarā bija tieši vīrieši. Tika stāstīts par speciāli izveidotu Vikinometni sievietēm. Bet to domu līdz galam neuztvēru.

Grupas fotobilde

Pēc šīs sesijas sekoja grupas fotobildes uzņemšana. Un tad bija trīs opcijas. Varēja izvēlēties iet garajā ekskursijā pa Varšavu, īsajā ekskursijā vai vienkārši doties uz viesnīcu. Es izvēlējos garo ekskursiju. Tika izveidotas divas grupas, kuras devās garajā ekskursijā. Tika izrādīts Varšavas centrs, bet man vairāk interesēja kā Mārtiņš (Papuass) mācīja igaunim latviešu valodu. Igaunim ļoti labi tas starp citu padevās.

Tad sekoja neoficiālā daļa viena no Varšavas klubiem. Tajā liels uzsvars tika likts uz džezu. Tur sākumā varēja pamieloties un padzerties, bet tālāk jau sekoja dažādu jautājumu apspriešana, ne nu jau ne tik daudz saistībā ar Vikipēdiju. Es ar diez gan daudz sakomunicēju ar irāni, bulgāru, maķedonieti un vācieti. Protams arī ar pārējiem. Jo vairāk padzēramies, jo interesantāk kļuva. Vienīgi man pietrūka dejas, bet kā jau mazliet augstāk teicu, arī šeit bija nospiedošs vīriešu pārsvars.

Ejot uz viesnīcu, tika apmeklēts vēl viens klubs. Neviens vēl nemaz negribēja tik agri visu beigt. Galu galā viesnīcā ieradāmies ļoti vēlu.

Ceturtā diena (25. septembris)

Pēdējajā dienā bija ļoti grūti piecelties. Miegs nāca, bet vienalga cēlos un vēlos. Daļa no konferences dalībniekiem devās prom uz lidostām. Bet tiem, kas palika vēl uz vietas, turpat viesnīcā tika noorganizētas vēl divas mazas sesijas. Ja godīgi, atrodoties šajās sesijās, es jau vairs neiespringu. Miegs visu laiku gribēja ņemt virsroku. Starp citu es apbrīnoju vācieti, kas vēl uzstājās ar sesiju par brīvprātīgo atbalstu Vikipēdijai (Volunteer support: what makes the difference?), bet iepriekšējā vakarā turēja mums līdzi līdz pēdējam. Domāju, ka nebija viegli.

Uz pašu noslēgumu mēs vairs nepalikām, jo pusdienlaikā bija arī mūsu lidmašīna. Dodoties uz lidostu, es ar Mārtiņu sākām pārrunāt iespaidus par konferenci. Nu katrā ziņā es iesaku ikvienam vikipēdistam doties uz šādu konferenci. Skatiens uz Vikipēdiju mainās, var ieraudzīt, kas citiem dalībniekiem ir tuvāks, kas citiem vairāk interesē, kādus projektus bīda citās valstīs. Galu galā arī iepazīties vienlaikus ar dažādu tautību cilvēkiem.

Pēc pusotras stundas lidojuma bijām jau Rīgā. Šoreiz jau mācēju laicīgi tikt galā ar ausu aizkrišanu. Izkāpjot no lidmašīnas, sajutos kā Sprīdītis.

"Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš,
Un mūžīgs ceļš zem kājām.
Tas ved uz zemi laimīgo
Un – izrādās – uz mājām."