Varšava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Varšava
Karaļa pils (augšā pa kreisi), Vecpilsētas Tirgus laukums (augšā pa labi), Polijas prezidenta pils (apakšā pa kreisi), Vilanovas pils (apaksā pa labi)
Flag of Varšava
Karogs
Varšava
Ģerbonis
Varšava
Red pog.png
Varšava
Koordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E / 52.23222, 21.00361
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Mazovijas vojevodiste
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības XIII gs.
Platība
 - Kopējā 517 24 km²
Augstums vjl 100 m m
Iedzīvotāji (2012)
 - kopā 1 711 324
 - blīvums Expression error: Unrecognized punctuation character " ",/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.um.warszawa.pl/
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Varšavas vēsturiskais centrs
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
UNESCO reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana 1980 (4. sesija)

Varšava (poļu: Warszawa) ir Polijas galvaspilsēta no 1596. gada, lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimtā Varšava bija neliels zvejnieku ciematiņš. No 14. gadsimta - viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām. 1572. gadā pilsēta tika noslēgta Varšavas konfederācija - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci.

1596. gadā Polija karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1794. gadā Suvorova karaspēkam ieņemot pilsētu notika Prāgas slaktiņš. 1795. gadā Varšavu anektēja Prūsija un tā kļuva par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu. 1807. gadā pilsētu ieņēma Napoleons tā kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.

No 1815. gada - Krievijā ietilpstošās Kongresa Polijas galvaspilsēta. 1830 .gada novembrī Varšava sākās Novembra sacelšanās.

1918. gadā tā kļuva par neatkarīgas Polijas galvaspilsētu. 1920 .gadā Poļu-padomju kara laikā ap pilsētu notiek smagas kaujas, kurās uzvar Polijas karaspēks.

Otra pasaules kara pirmajā dienā - 1939. gada 1. septembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu. No 1939. gada Varšava bija ģenerālgubernatūras sastāvā. No 1943. gada 18. janvāra līdz 16. maijam - Varšavas geto sacelšanās, no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim - Varšavas sacelšanās. 1944. gads oktobrī Sarkanā armija ienāca gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. 1945. gada notika diskusijas vai galvaspilsētu vispār vērts atjaunot. Pēckara gados tiek atjaunota daļa vecpilsētas, tomēr lielākā daļa no apbūves ir no jauna uzcelta.

1995. gadā pilsētā sāk darboties metro.

Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Varšava iekļauta sarakstā, jo 1944. gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII gs. līdz XX gs.) rekonstrukcijai no drupām.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varšavā dzimuši:

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700. gada līdz mūsdienām.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.
1700 30 000
1792 120 000
1800 63 400
1830 139 700
1850 163 600
1882 383 000
1900 686 000
1925 1 003 000
1939 1 300 000
1945 422 000
1956 1 000 000
1960 1 139 200
1970 1 315 600
1975 1 436 100
1980 1 596 100
1990 1 611 800
2002 1 707 100
2004 1 676 600
2005 1 694 825
2006 1 700 536


Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Varšava