Varšava
| Varšava | |||
| Karaļa pils (augšā pa kreisi), Vecpilsētas Tirgus laukums (augšā pa labi), Polijas prezidenta pils (apakšā pa kreisi), Vilanovas pils (apaksā pa labi) | |||
|
|||
 Varšava
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Mazovijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Pilsētas tiesības | XIII gs. | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 517 24 km² | ||
| Augstums vjl | 100 m m | ||
| Iedzīvotāji (2012) | |||
| - kopā | 1 711 324 | ||
| - blīvums | Expression error: Unrecognized punctuation character " ",/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://www.um.warszawa.pl/ | |||
| Varšavas vēsturiskais centrs | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | ii, iv |
| UNESCO reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
| Iekļaušanas vēsture | |
| Iekļaušana | 1980 (4. sesija) |
Varšava (poļu: Warszawa) ir Polijas galvaspilsēta no 1596. gada, lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.
Satura rādītājs
Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
13. gadsimtā Varšava bija neliels zvejnieku ciematiņš. No 14. gadsimta - viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām. 1572. gadā pilsēta tika noslēgta Varšavas konfederācija - Polijas augstmaņu līgums par reliģisko toleranci.
1596. gadā Polija karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1794. gadā Suvorova karaspēkam ieņemot pilsētu notika Prāgas slaktiņš. 1795. gadā Varšavu anektēja Prūsija un tā kļuva par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu. 1807. gadā pilsētu ieņēma Napoleons tā kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.
No 1815. gada - Krievijā ietilpstošās Kongresa Polijas galvaspilsēta. 1830 .gada novembrī Varšava sākās Novembra sacelšanās.
1918. gadā tā kļuva par neatkarīgas Polijas galvaspilsētu. 1920 .gadā Poļu-padomju kara laikā ap pilsētu notiek smagas kaujas, kurās uzvar Polijas karaspēks.
Otra pasaules kara pirmajā dienā - 1939. gada 1. septembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu. No 1939. gada Varšava bija ģenerālgubernatūras sastāvā. No 1943. gada 18. janvāra līdz 16. maijam - Varšavas geto sacelšanās, no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim - Varšavas sacelšanās. 1944. gads oktobrī Sarkanā armija ienāca gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. 1945. gada notika diskusijas vai galvaspilsētu vispār vērts atjaunot. Pēckara gados tiek atjaunota daļa vecpilsētas, tomēr lielākā daļa no apbūves ir no jauna uzcelta.
1995. gadā pilsētā sāk darboties metro.
Varšavas centrs - UNESCO pasaules mantojuma sarakstā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
1980. gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Varšava iekļauta sarakstā, jo 1944. gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Šodien vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII gs. līdz XX gs.) rekonstrukcijai no drupām.
Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
Varšavā dzimuši:
- Zbigņevs Bžezinskis (Zbigniew Brzezinski, 1928 - ) - ASV politiķis
- Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek, 1932 - 2008) - politiķis
- Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński, 1949 - ) - politiķis
- Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński, 1949 - 2010 ) - politiķis
- Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski, 1941 - 1996) - kinorežisors
- Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie, 1867 - 1934) - fiziķe
- Kazimežs Kuratovskis (Kazimierz Kuratowski, 1896 - 1980) - matemātiķis
- Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot, 1924 - 2010) - matemātiķis
- Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам, 1891 - 1938) - krievu dzejnieks
- Irēna Sendlera (Irena Sendler, 1910 - 2008) - ebreju glābēja
- Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński, 1882 - 1969) - matemātiķis
- Alfrēds Tarskis (Alfred Tarski, 1901 - 1983) - loģiķis
Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700. gada līdz mūsdienām.
| Iedzīvotāju skaita izmaiņas | |
|---|---|
| Gads | Iedz. |
| 1700 | 30 000 |
| 1792 | 120 000 |
| 1800 | 63 400 |
| 1830 | 139 700 |
| 1850 | 163 600 |
| 1882 | 383 000 |
| 1900 | 686 000 |
| 1925 | 1 003 000 |
| 1939 | 1 300 000 |
| 1945 | 422 000 |
| 1956 | 1 000 000 |
| 1960 | 1 139 200 |
| 1970 | 1 315 600 |
| 1975 | 1 436 100 |
| 1980 | 1 596 100 |
| 1990 | 1 611 800 |
| 2002 | 1 707 100 |
| 2004 | 1 676 600 |
| 2005 | 1 694 825 |
| 2006 | 1 700 536 |
