Varšava
| Varšava | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||
| ||||||||||
  Varšava | ||||||||||
| Koordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E / 52.23222°N 21.00361°EKoordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E / 52.23222°N 21.00361°E | ||||||||||
| Valsts |
 Polija | |||||||||
| Vojevodiste | Mazovijas vojevodiste | |||||||||
| Apriņķis | pilsēta ar apriņķa tiesībām | |||||||||
| Pilsētas tiesības | 13. gadsimtā | |||||||||
| Platība | ||||||||||
| • Kopējā | 517,24 km2 | |||||||||
| Maks. augstums | 121 m | |||||||||
| Min. augstums | 78 m | |||||||||
| Iedzīvotāji (2019)[1][2][3] | ||||||||||
| • kopā | 1 790 658 | |||||||||
| • blīvums | 3 381,2/km² | |||||||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||||||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |||||||||
| Mājaslapa |
www | |||||||||
| Oficiālais nosaukums: Varšavas vēsturiskais centrs | ||||||||||
| Tips | Kultūra | |||||||||
| Kritērijs | ii, iv | |||||||||
| Iekļauts | 1980 | |||||||||
| Aizsardzības nr. | 30 | |||||||||
| Valsts |
Polija | |||||||||
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika | |||||||||
 Varšava Vikikrātuvē | ||||||||||
Varšava (poļu: Warszawa) ir Polijas galvaspilsēta no 1596. gada, lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
13. gadsimtā Varšava bija neliels zvejnieku ciematiņš. No 14. gadsimta — viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām. 1572. gadā pilsēta tika noslēgta Varšavas konfederācija — Polijas augstmaņu līgums par reliģisko iecietību.
1596. gadā Polijas karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1794. gadā Suvorova karaspēkam ieņemot pilsētu notika Pragas slaktiņš. 1795. gadā Varšavu anektēja Prūsija un tā kļuva par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu. 1807. gadā pilsētu ieņēma Napoleons tā kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.
No 1815. gada - Krievijā ietilpstošās Kongresa Polijas galvaspilsēta. 1830 .gada novembrī Varšava sākās Novembra sacelšanās.
1918. gadā tā kļuva par neatkarīgas Polijas galvaspilsētu. 1920. gadā Poļu-padomju kara laikā ap pilsētu notiek smagas kaujas, kurās uzvar Polijas karaspēks.
Otra pasaules kara pirmajā dienā - 1939. gada 1. septembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu. No 1939. gada Varšava bija ģenerālgubernatūras sastāvā. No 1943. gada 18. janvāra līdz 16. maijam - Varšavas geto sacelšanās, no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim - Varšavas sacelšanās. 1944. gads oktobrī Sarkanā armija ienāca gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. 1945. gada notika diskusijas vai galvaspilsētu vispār vērts atjaunot. Pēckara gados tiek atjaunota daļa vecpilsētas, tomēr lielākā daļa no apbūves ir no jauna uzcelta.
1995. gadā pilsētā sāka darboties metro.
Varšavas centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1980. gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Varšava iekļauta sarakstā, jo 1944. gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Mūsdienās vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII gs. līdz XX gs.) rekonstrukcijai no drupām.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Varšavā dzimuši:
- Zbigņevs Bžeziņskis (Zbigniew Brzezinski; 1928—2017) — ASV politiķis;
- Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek; 1932—2008) — politiķis;
- Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński; 1949) — politiķis;
- Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński; 1949—2010) — politiķis;
- Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski; 1941—1996) - kinorežisors;
- Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie; 1867—1934) — fiziķe;
- Kazimežs Kuratovskis (Kazimierz Kuratowski; 1896—1980) - matemātiķis;
- Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot; 1924—2010) — matemātiķis;
- Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам; 1891—1938) — krievu dzejnieks;
- Konstantīns Rokosovskis (Константин Константинович Рокоссовский; 1891—1938) — PSRS maršals;
- Irēna Sendlera (Irena Sendler; 1910—2008) — ebreju glābēja;
- Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński; 1882—1969) — matemātiķis;
- Alfrēds Tarskis (Alfred Tarski; 1901—1983) — loģiķis;
- Kaja (Kayah, īstajā vārdā Katarzyna Szczot; 1967) — dziedātāja.
- Miķelis Goppers (1908-1996) — grāmatizdevējs.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700. gada līdz mūsdienām.
| Gads | Iedz. |
|---|---|
| 1700 | 30 000 |
| 1792 | 120 000 |
| 1800 | 63 400 |
| 1830 | 139 700 |
| 1850 | 163 600 |
| 1882 | 383 000 |
| 1900 | 686 000 |
| 1925 | 1 003 000 |
| 1939 | 1 300 000 |
| 1945 | 422 000 |
| 1956 | 1 000 000 |
| 1960 | 1 139 200 |
| 1970 | 1 315 600 |
| 1975 | 1 436 100 |
| 1980 | 1 596 100 |
| 1990 | 1 611 800 |
| 2002 | 1 707 100 |
| 2004 | 1 676 600 |
| 2005 | 1 694 825 |
| 2006 | 1 700 536 |
Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Povonzku kapsēta (Cmentarz Powązkowski w Warszawie)
- Varšavas Jaunā pilsēta (Nowe Miasto (Warszawa))
- Varšavas Karaļu ceļš (Trakt Królewski w Warszawie)
- Varšavas Svētā krusta bazilika (Bazylika Świętego Krzyża w Warszawie)
- Varšavas ūdens filtru stacija (Zespół Stacji Filtrów w Warszawie)
- Varšavas Vecā pilsēta (Stare Miasto w Warszawie)
- Vilanovas pils (Pałac w Wilanowie)
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Varšavas Jaunā pilsēta (Tirgus laukums)
Varšavas Karaļu ceļa daļa (Novi Svjontas iela)
Varšavas pazemes ūdens filtri
Varšavas Svētā krusta bazilika
Varšavas Vecā pilsēta
Vilanovas pils
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varšava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Varšavas Svētā krusta bazilika
- Vilanovas pils
| ||||||||||
|