Varšava

Varšava
Varšava;
	; ; ; ;
; Karogs	; Ģerbonis
	Varšava
	Koordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E / 52.23222°N 21.00361°EKoordinātas: 52°13′56″N 21°00′13″E / 52.23222°N 21.00361°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Mazovijas vojevodiste
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	13. gadsimtā
Platība
• Kopējā	517,24 km2
Maks. augstums	121 m
Min. augstums	78 m
Iedzīvotāji (2016)
• kopā	1 748 916
• blīvums	3 381,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.um.warszawa.pl
	UNESCO Pasaules mantojuma objekts
	Oficiālais nosaukums: Varšavas vēsturiskais centrs
Tips	Kultūra
Kritērijs	ii, iv
Iekļauts	1980
Aizsardzības nr.	30
Valsts	Polija
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika
	Varšava Vikikrātuvē

Varšava (poļu: Warszawa) ir Polijas galvaspilsēta no 1596. gada, lielākais ekonomikas un izglītības centrs valstī. Atrodas pie Vislas upes. Pilsētā 66 augstskolas un vairāk kā 30 teātri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimtā Varšava bija neliels zvejnieku ciematiņš. No 14. gadsimta — viena no Mazovijas hercoga pilsētiņām. 1572. gadā pilsēta tika noslēgta Varšavas konfederācija — Polijas augstmaņu līgums par reliģisko iecietību.

1596. gadā Polija karalis Sigismunds III Vāsa pārcēla valsts galvaspilsētu no Krakovas uz Varšavu. 1794. gadā Suvorova karaspēkam ieņemot pilsētu notika Prāgas slaktiņš. 1795. gadā Varšavu anektēja Prūsija un tā kļuva par Jaunās Austrumprūsijas (Neu-Ostpreussen) provinces galvaspilsētu. 1807. gadā pilsētu ieņēma Napoleons tā kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu.

No 1815. gada - Krievijā ietilpstošās Kongresa Polijas galvaspilsēta. 1830 .gada novembrī Varšava sākās Novembra sacelšanās.

1918. gadā tā kļuva par neatkarīgas Polijas galvaspilsētu. 1920. gadā Poļu-padomju kara laikā ap pilsētu notiek smagas kaujas, kurās uzvar Polijas karaspēks.

Otra pasaules kara pirmajā dienā - 1939. gada 1. septembrī vācu aviācija bombardēja pilsētu. No 1939. gada Varšava bija ģenerālgubernatūras sastāvā. No 1943. gada 18. janvāra līdz 16. maijam - Varšavas geto sacelšanās, no 1944. gada 1. augusta līdz 2. oktobrim - Varšavas sacelšanās. 1944. gads oktobrī Sarkanā armija ienāca gandrīz pilnīgi nopostītā pilsētā. 1945. gada notika diskusijas vai galvaspilsētu vispār vērts atjaunot. Pēckara gados tiek atjaunota daļa vecpilsētas, tomēr lielākā daļa no apbūves ir no jauna uzcelta.

1995. gadā pilsētā sāka darboties metro.

Varšavas centrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā Varšavas centru iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Varšava iekļauta sarakstā, jo 1944. gada augustā, Varšavas sacelšanās laikā, vairāk kā 85% no Varšavas vēsturiskā centra tika nopostīti. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika pedantiski atjaunota. Mūsdienās vecpilsēta ir lielisks paraugs vispārīgai vēsturisko celtņu (no XII gs. līdz XX gs.) rekonstrukcijai no drupām.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varšavā dzimuši:

Zbigņevs Bžezinskis (Zbigniew Brzezinski; 1928—2017) — ASV politiķis;
Broņislavs Geremeks (Bronisław Geremek; 1932—2008) — politiķis;
Jaroslavs Kačiņskis (Jarosław Kaczyński; 1949) — politiķis;
Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński; 1949—2010) — politiķis;
Kšištofs Keslovskis (Krzysztof Kieślowski; 1941—1996) - kinorežisors;
Marija Kirī (Maria Skłodowska-Curie; 1867—1934) — fiziķe;
Kazimežs Kuratovskis (Kazimierz Kuratowski; 1896—1980) - matemātiķis;
Benuā Mandelbrots (Benoît Mandelbrot; 1924—2010) — matemātiķis;
Osips Mandelštams (Осип Эмильевич Мандельштам; 1891—1938) — krievu dzejnieks;
Konstantīns Rokosovskis (Константин Константинович Рокоссовский; 1891—1938) — PSRS maršals;
Irēna Sendlera (Irena Sendler; 1910—2008) — ebreju glābēja;
Vaclavs Serpiņskis (Wacław Sierpiński; 1882—1969) — matemātiķis;
Alfrēds Tarskis (Alfred Tarski; 1901—1983) — loģiķis;
Kaja (Kayah, īstajā vārdā Katarzyna Szczot; 1967) — dziedātāja.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits Varšavā no 1700. gada līdz mūsdienām.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads	Iedz.
1700	30 000
1792	120 000
1800	63 400
1830	139 700
1850	163 600
1882	383 000
1900	686 000
1925	1 003 000
1939	1 300 000
1945	422 000
1956	1 000 000
1960	1 139 200
1970	1 315 600
1975	1 436 100
1980	1 596 100
1990	1 611 800
2002	1 707 100
2004	1 676 600
2005	1 694 825
2006	1 700 536