Vikipēdijas diskusija:Tulkošana
Dead-end pages - Lapas bez linkiem varianti: Tupiki (Tupiku vietā strupceļi)--Feens 22:26, 30 Nov 2004 (UTC)
Sysop, System operator - tas ir tas pats, kas "administrators", piedavaju iztikt ar vienu terminu "administrators". 69.157.81.65 22:48, 2 Dec 2004 (UTC)
Namespace - vārdtelpa? 69.157.81.65 22:55, 2 Dec 2004 (UTC)
Brouse, Brouser
[labot pirmkodu]burtiski tas nozīmē - šķirstīt, meklēt. Tādēļ visprecīzāk tam atbilst ieskāt, kas nozīmē - meklēt šķirstot.
- Gribēju pateikt paldies par kādu prieka stariņu šajā drūmajā ziemas dienā. Lasīt iespējamo latviskojumu sarakstu jau tā bija izprieca par visu naudu, bet "ieskāt" kā nopietns ieteikums "browse" tulkojumam mani gandrīz noveda līdz smieklu asarām. Starp citu, "ieskāt" nenozīmē vis "meklēt šķirstot", bet gan "maigi kasīt galvu vai kažoku" (dažkārt pērtiķu gadījumā meklējot sāls plēksnītes)... --Tail 21:55, 8 martā, 2005 (UTC)
Ieteikumi par pārtulkoto
[labot pirmkodu]Linki uz šejieni -> Norādes uz šo rakstu Pēdējās izmaiņas - (atšķ) un (vēst) uz pilniem vārdiem, tāpat vēstures lapā (pašr) (iepr). Latviešu valoda ir 'garāka' par angļu valodu, jārēķinās, ka ja teiciens ir par 20-30% garāks, tad tas ir ok. Vēl, ja patur peles kursoru uz kādas pārtulkotās saites, tad parādās dzeltenais tooltip, kas ir angliski - tos var arī nomainīt ?
- Hmm, neesmu drošs, ka pareizi sapratu tavus ieteikumus.
- Par tiem "linkiem" - sākumā rakstīju "linki", bet vēlāk mainīju domas un šur tur ir "saites". Domāju, ka arī "norādes" der kā sinonīms. Kā redzi, jau nomainīju pret "Norādes uz šo rakstu".
- Par apr, vēst, iepr, pašr. Vai tu ar to domā, ka vajadzētu rakstīt pilniem vārdiem? Man nebūtu nekas pret, vienīgi domāju, ka tas lieki piepildītu ekrāna laukumu, it sevišķi, ja lapu aplūko ar mazu izšķirtspēju (vai arī burtu izmērs ir liels). Jau tagad es kaut kur Wikipēdijas tulkojumā manīju kādu lapu, kur tie latviešu valodas garie vārdi bija "izkārtojušies" diezgan neveikli. Ok, ja man tagad izdosies atrast, nomainīšu uz pilniem vārdiem - tad jau redzēs, kā būs.
- Par tooltip. Esmu tos pārtulkojis, bet jāteic, ka man neviens no tiem nav dzeltens ;) Atvēru Wikipēdiju ar Internet Explorer un kā neiegājušam lietotājam arī man tos tooltip rādīja angliski, bet, kad iegāju iekšā, tie ir latviski. Šobrīd nepateikšu, kāpēc tā.
- Ja "krīt acīs" vēl kāds neveikls tulkojums, dod ziņu.
- --[[User:Juzeris|Jūzeris(@)]] 21:58, 21 Dec 2004 (UTC)
Pēdējās izmaiņas
[labot pirmkodu]Deletion log un Upload log ziņojumi Pēdējo izmaiņu lapā vēl joprojām ir angliski. --Pet 12:20, 6 Jan 2005 (UTC)
History: vēsture vai varbūt hronoloģija?
[labot pirmkodu]Itāļu Vikipēdijā smēlos ideju - saite, kas mums šobrīd ir zem vārda "vēsture", viņiem ir Cronologia. Kā būtu nomainīt "vēsture" pret "hronoloģija"? Manuprāt, tas būtu precīzāk.
--Jūzeris | m? 18:11, 22 martā, 2005 (UTC)
- Laba doma - "hronoloģija", manuprāt, būtu superprecīzi!
- --Tail 12:25, 25 martā, 2005 (UTC)
"List of"
[labot pirmkodu]Tas gan nav par interfeisu, bet gan par pašu rakstu tulkošanu. Man ienāca prātā ideja, ka neskaitāmos angļu Vikipēdijas rakstus list of blablabla latviski varētu tulkot kā blablabla uzskaitījums (piemēram, Spānijas karaļu uzskaitījums). Jo burtiskais tulkojums (blablabla saraksts vai Spānijas karaļu saraksts) man jau sen kremt kā "neforšs" tulkojums. Tad nu beidzot atradu tādu tulkojumu, kas man patīk. Iespējams, ka tas jau ir izmantots kaut kur LV Vikipēdijā, es tikai gribēju to ideju piefiksēt. --Jūzeris | m? 07:42, 25 maijā, 2005 (UTC)
- Vēl domāju par Tavu priekšlikumu. Neko labāku pagaidām neesmu izgudrojis. :) --Feens 19:28, 25 maijā, 2005 (UTC)
- Man savukārt tieši "uzskaitījums", cik vien to redzu, kremt kā "neforšs" tulkojums. Pa miglu atceros, ka latviešu valodas stundās to minēja kā nepareizu. "Uzskaitījums", ja vispār tiek lietots, ir domāts kā numurēts saraksts. Tāds, kura elementiem ir numuri un tie šajā sarakstā ir pietiekami nozīmīgi. Un asociējas vairāk ar kaut kādu skaitīšanu, pašu uzskaitīšanas darbību (cilvēks kaut ko uzskaita). Manuprāt, "saraksts" šajā gadījumā sanāk ne tikai burtisks "list of" tulkojums, bet arī ļoti piemērots. Manām ausīm ļoti patīk tieši "saraksts". :) --knakts 13:05, 1 augustā, 2006 (UTC)
Iesaku iemest aci un sadarboties ar termini.laka.lv. Reizēm tur ir jēdzīgas diskusijas par terminiem.
Pieteikšanās / Ieiešana
[labot pirmkodu]Vai mēs jēdzieniem "log in/out" atstājam "ieiet/iziet", vai izmantojam oficiālo tulkojumu "pieteikties/atteikties"? Man pašam oficiālais variants nesagādā pilnīgi nekādas problēmas (esmu to izmantojis arī citur) un liekas pietiekami sakarīgs (piemēram, kad kāda persona ierodas darbā, uz sapulci, uz kopā vākšanos kādam pasākuma u.tml., tā piesakās organizatoram, ka ir atnākusi). Vienīgā problēma, kas šeit ir, ir pārpratumi, kas var rasties ar komandu "atteikties" - proti, var rasties iespaids, ka komanda izdzēš lietotāja kontu vispār. Kādas ir jūsu domas? --knakts 10:02, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Manuprāt, pašreizējā versija ir ievērojami labāka (par šo latviskojumu vispār neesmu neko augstās domās). Pirmkārt, ja arī pēc atnākšanas var "pieteikties", pirms aiziešanas tomēr neviens nemēdz "atteikties". Otrkārt, "pieteikties" nozīmē "paziņot par savu ierašanos vai gatavību ko darīt", kas Vikipēdijai absolūti neatbilst, jo nevienam netiek paziņots, ka kāds ir iegājis sistēmā. --Tail 12:54, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Par "pirmkārt". Nu, ja tā tomēr dara (un Vikipēdijā tāda iespēja acīmredzami mums ir), tad vienkārši lieto to pašu "pieteikties", proti, piesakās, ka iet prom. Skaidrības labad te būtu tātad labāk lietot "atteikties". Par "otrkārt". Vikipēdijai termins "pieteikties" atbilst tikpat labi kā jebkurai citai sistēmai ar autorizāciju, proti, paziņots par ierašanos tiek datorsistēmai.
- Savukārt latviskojumi "ieiet" un "iziet" konkrētajam jēdzienam, manuprāt, nav īsti atbilstoši. Piemēram, es izmantoju sīkdatnes un nemitīgi te ienāku, te izeju dažādās Vikipēdijās, minēto komandu vispār neizmantojot. Komanda ir domāta tieši brīdim, kad lietotājs piesakās sistēmā, nevis, kad vienkārši tajā ieiet (un autorizācija, piemēram, notiek fonā). --knakts 13:07, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Šķiet, Tu neesi uztvēris manis sacītā būtību: "atteikties" ir stilistiski neveiksmīgs latviskojums. Manuprāt, ja bez tā var iztikt, to lietot nevajadzētu. Kas attiecas uz "ieiet" un "iziet", vismaz mani neinteresē, ko dara sistēma un kāda ir autorizācija; svarīgākais ir lietotājs: ja viņš vēlas sistēmā ieiet vai no tās iziet, to iespējams izdarīt ļoti vienkārši. Ja es lapā ieraudzītu "pieteikties", nodomātu, ka tam ir nozīme "reģistrēties" vai "pieteikties rakstīt", piemēram. --Tail 13:32, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Protams, ka lietotājs ir svarīgākais. Bet, manuprāt, lietotājam maldinoši termini īpaši nepalīdz. Ja lietotājs vēlas sistēmā ieiet vai no tās iziet, to patiešām ir iespējams ļoti vienkārši izdarīt. Es, piemēram, ierakstu adreses joslā Vikipēdijas adresi un - te nu es esmu, iegājis. Kad es gribu darīt kaut ko citu, tad es ierakstu jaunu adresi vai aizveru pārlūku un - esmu izgājis. Tam nav nekāda (acīmredzama) sakara ar pieteikšanās procesu un komandu "log in".
- Tam, ka Tu par šo latviskojumu neesi augstās domās, es, protams, nespēju pamatoti iebilst. --knakts 13:54, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Nedomāju, ka šie termini ir maldinoši; maldinoši drīzāk ir "pieteikties" un "atteikties", kam latviešu valodā jau ir pilnīgi citādas nozīmes. Manuprāt, pašreizējā sistēma ir vienkārša un lietotājam visnotaļ draudzīga.
- Kāpēc Tu vēlies ieviest "pieteikties"/"atteikties"? Vai terminu maiņai būtu kādas priekšrocības?
- (Tas, ka es par šo latviskojumu neesmu augstās domās, protams, ir mans viedoklis, nevis atspēkojams apgalvojums.) --Tail 14:30, 30 maijā, 2006 (UTC)
Nu, vienkārši man patīk kārtība un oficiālie termini, sevišķi, ja tie ir saprātīgi un atbilstoši (un tā bieži vien arī ir, lai gan cilvēki nelabprāt grib pieņemt to, ko ir izdomājuši citi).
Vārdam "pieteikties" latviešu valodā nozīme ir ļoti līdzīga dotajai komandai. Savukārt vārdam "atteikties" patiešām viena cita nozīme ir, tomēr kontekstā šiem vārdiem būtu atšķirīgs piesaistītā vārda locījums (pieteikties/atteikties sistēmā - atteikties no ābola).
Pašreiz lietotie vārdi "ieiet" un "iziet", pēc manām domām, savukārt latviešu valodā tiek lietoti pārāk plaši ar dažādām nozīmēm. Bieži lietoti un it kā viegli saprotami jau tie ir - ja to uzskatām par draudzīgumu lietotājam - bet tie ir pārāk nekonkrēti un tā uzreiz grūti saprast, grūti asociēt ar konkrēto situāciju. "Lietotāja ieiešana", "radās problēma ar ieiešanu", "Lai ieietu, tavam datoram ir jāpieņem sīkdatnes", "Neveiksmīga ieiešana", "Lietotājvārds tika izveidots, bet tu neesi iegājis iekšā", "Nepieciešama ieiešana", "Tev ir jāieiet, lai mainītu" - šīs visas frāzes man kaut kā liekas pārāk vispārīgas un nekonkrētas, lai atvieglotu lietotāja saprašanu par to, ko tieši tās nozīmē. --knakts 15:22, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Par asociācijām ar "pieteikties" jau minēju; "atteikties sistēmā" man šķiet ārkārtīgi mākslīgs vārdu savienojums, jo, kā jau Tu minēji, parasti "atteikties" lietvārdu piesaista ģenitīvā ar prievārdu, nekad ne lokatīvā. Ja nemaldos, Vikipēdijā jau esam par šo jautājumu runājuši (gan diezgan sen) un paralēli lietojam "ieiet" un "ieiet sistēmā", t.i., Tevis minētajos piemēros skaidrības labad jālieto "ieiet sistēmā", savukārt tikai "ieiet" var lietot tad, kad tā ir ērtāk un īsāk. --Tail 15:48, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Manuprāt, pašreiz lietotais variants ir daudz labāks. Pirmkārt, tas ir plaši lietots ne tikai vikipēdijā, bet arī daudzviet citur internetā. Otrkārt, vismaz manuprāt, vārdi "ieiet" un "iziet" nepavisam nav "nekonkrēti", gluži otrādi. Vai frāžu "neveiksmīga ieiešana", "radās problēmas ar ieiešanu" u.tml. aizstāšana ar "neveiksmīga pieteikšanās", "radās problēmas ar pieteikšanos" kaut kādā veidā "konkretizētu" situāciju? Diezin vai.
- Turklāt vārda "atteikties" lietojums ar lokatīvu, manuprāt, ir vardarbība pret valodas sistēmu...
- Tiesa, meklējot TTC lapā, izdevās atrast tikai terminus "pieteikšanās" (login) un "atteikšanās" (logoff, logout), proti, darbības vārdus "pieteikties" vai "atteikties" tur neatradu.
- Vēl varbūt vērts atgādināt, ja nu kas, ka oficiālā terminoloģija - par laimi - mums nav saistoša. --Dekaels 16:26, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Dekael, nu ir vārdi "ieiet" un "iziet" vispārīgāki. Padomā mazliet. Piemēram, brīdinājums "Uzmanību: tu neesi iegājis." Te uzreiz prasās klāt papildjautājums - kur iegājis? Un, paldies par atgādinājumu, es neesmu teicis, ka mums jelkas vispār būtu saistošs (kāda laime!). Es vienkārši oficiālajiem terminiem dodu priekšroku. Un, lai kā arī varbūt nezinātājam neliktos, nu nav viņi vienkārši no zila gaisa pagrābti.
- Darbības vārdu veidošana no esošiem lietvārdiem, manuprāt, ir pietiekami saprotama. Ja ne tā, tad vismaz paskaties uz angļu valodas variantiem (skatos, visi cenšas pēc tās vadīties) - tie ir praktiski vienādi. Ja lietvārdam atbilstošos darbības vārdus izvēlētos dažādus, manuprāt, cilvēku neizpratne būtu vēl lielāka.
- Ja tik dikti nepatīk "pieteikšanās", vēl viens pietiekami precīzs un populārs variants būtu "pieslēgties". Es domāju, tas mums varētu patikt labāk? :) --knakts 13:19, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Hmm, un vai brīdinājums "Uzmanību: tu neesi pieteicies!" kaut kādā veidā būtu konkrētāks? Domāju, lietotāju tas mulsinātu daudz vairāk.
- Latviešu valodā - atšķirībā no tās pašas angļu valodas - darbības vārdu darināšana no lietvārdiem ir stipri vien mazāk izplatīta un visnotaļ ierobežota parādība.
- "Pieslēgšanās", manuprāt, ir vēl nepieņemamāks variants - kāda tad būtu pretējā darbība? "Atslēgšanās"?... --Dekaels 22:07, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Jā, "Uzmanību: tu neesi pieteicies!" būtu konkrētāks, jo "pieteicies" ir ar šaurāku nozīmi, it sevišķi konkrētajā vidē. Un lietotājs zinātu, ka viņam vispirms jāsaprot, ko nozīmē "pieteicies", nevis būtu radies iespaids, ka teikums it kā saprasts, vienkārši teicējs nav pateicis visu nepieciešamo informāciju. Par pārpratumiem runājot (ka šīs vienas vides ietvaros vārds var nozīmēt dažādas lietas) - piemēram, kad es atveru Vikipēdiju un redzu komandu "Ieiet", man tā var likties neloģiska, jo es taču jau esmu ienācis! Kāpēc man vēl būtu jāpalaiž attiecīga komanda? (Es nesaku, ka tā ir liela, aktuāla problēma; tas viss vienkārši ir skaidrības jautājums.)
- Jā, pretējā darbība būtu "atslēgšanās" ("atslēgt" kaut ko no sistēmas). Kāda problēma? :)--knakts 11:12, 1 jūnijā, 2006 (UTC)
- Manuprāt, nav nekādas vajadzības padarīt Vikipēdiju par apsmieklu (es par "atslēgšanos"...). --Tail 16:04, 1 jūnijā, 2006 (UTC)
- Protams, protams, ka nekādas vajadzības nav padarīt par apsmieklu. Man vienkārši likās, ka te ir iespējama argumentēta diskusija. Starp citu, nez kāpēc latviešu lokalizācijas komanda tieši šo variantu ir atzinusi par "login/logout" tulkojumu. --knakts 19:01, 1 jūnijā, 2006 (UTC)
- Kas ir "latviešu lokalizācijas komanda"? Tas nu tiešām nav kritērijs.
- Nevar būt, ka Tev neliekas, ka vārdam "atslēgties" sarunvalodā ir pietiekami specifiska (un izplatīta) nozīme, lai to ārpus konteksta lieki nelietotu. --Tail 22:35, 1 jūnijā, 2006 (UTC)
- Jā, ir. Ja es pareizi nojaušu, tad domāta ir nozīme "zaudēt samaņu"? Jā, tas būtu viens pretarguments. Bet nedomāju, ka tas ir tik ļoti smieklīgi. Kaut vai tāpēc, ka "atslēgties" šādi tiek lietots tieši sarunvalodā. Vēl "atslēgties" tiek lietots, piemēram, tādos teikumos kā "atslēgties no darba un atpūsties". Jebkurā gadījumā, manuprāt, nozīmes ir pietiekami tuvas, lai nebūtu īpašu pārpratumu.
- "Latviešu lokalizācijas komanda" ir (skat. saiti) cilvēki, kas nodarbojas ar programmu latviskošanu. Es pieņemu, ka līdz ar to, pirmkārt, viņiem ir pietiekami liela pieredze šajos jautājumos; otrkārt, viņi savās diskusijās noteikti ir lietojuši vērā ņemamus pamatojumus; treškārt, viņu lietotie termini tiek ieviesti daudzās programmās, līdz ar to kļūst/kļūs pietiekami populāri. Tā ka, manuprāt, tas tomēr ir kaut cik nozīmīgs kritērijs.
- Bet ja jau ir tik lielas psiholoģiskas problēmas pieņemt jaunu terminu, lai jau paliek "ieiet", "iziet". Nav jau tas man dzīvības un nāves jautājums. --knakts 23:12, 1 jūnijā, 2006 (UTC)
- Atvaino, bet te nav gluži runa par "psiholoģiskām problēmām pieņemt jaunu terminu" - ir iebildumi galvenokārt pret šo "jauno terminu" stilistisko neveiklību. Turklāt jāatgādina, ka - protams, cik vien man zināms - nevienam lietotājam līdz šim nav bijis sarežģījumu ar terminiem "ieiet/iziet".
- Savukārt par "Latviešu lokalizācijas komandas" kompetenci un latviešu valodas stila izjūtu liecina jau tās nosaukumus vien... Lai gan - varbūt tas ir komisks apzināti? --Dekaels 21:01, 2 jūnijā, 2006 (UTC)
- Es atvainojos, ka uz savu roku iztulkoju šīs komandas nosaukumu. Viņu nosaukums ir "Latvian localisation team". Un katram mums, protams, sava stila izjūta ir tuvāka.
- Vēlreiz pateikšu, kur es saskatu problēmu (ne tik lielu, lai vairs daudz iebilstu, bet tomēr). "Ieiet/iziet" var attiekties uz daudzām dažādām lietām. Lietotājs var ieiet Vikipēdijā, var ieiet kādā konkrētā lapā, savā lietotāja lapā, savās opcijās, var ieiet kādā programmā ārpus interneta pārlūka, var ieiet kādā datora kontā vai ieiet datorā, "ieiet internetā", ieiet sistēmā. Ar šo es vienkārši gribu pateikt, ka minētie vārdi ir pārāk vispārīgi, lai būtu labi termini. Ja konkrētas sistēmas administratoriem tie labi patīk, tad, protams, var lietot, bet katrā ziņā kā oficiālu terminu to diez vai varētu lietot. Terminiem ir jābūt konkrētākiem.
- Interesanti, kāpēc angļu valodā ir "log in", nevis "go in"? Ja iedomājamies, ka tāda "log in" vēl nav, pilnīgi pieņemu, ka stilistiski jaukāk noteikti izklausītos "go in", jo tas vienkārši ir valodā bieži lietots vārds. Un tomēr cilvēki ir devuši priekšroku precīzumam, nevis ātrai uztverei, kas varētu novest pie divdomībām un nesaprašanas.
- Tas, ka līdz šim neviens nav runājis par problēmām ar minēto latviskojumu, nebūt nenorāda, ka tas ir visveiksmīgākais, kas iespējams. Manuprāt, tas nesagādā problēmas vien tāpēc, ka lietotājiem ir pietiekami daudz pieredzes citās līdzīgās situācijās un viņi zina, ka interneta vietnēs bieži vien var ar konkrētu komandu pieteikties un kādu labumu tas dod. Un ir zināms, ka dažādās vietnēs to nodēvē dažādi. --knakts 21:46, 2 jūnijā, 2006 (UTC)
- "Lūdzu, iespējo savā pārlūkā sīkdatnes un tad nāc iekšā ar savu lietotājvārdu un paroli." --knakts 19:14, 7 jūnijā, 2006 (UTC)
Sākumburti un pieturzīmes
[labot pirmkodu]Gribēju noskaidrot dažus sīkumus par latviskošanu. Pirmkārt, par lielajiem sākumburtiem. Kuros gadījumos liekam lielo un kuros - mazo sākumburtu? Man jau patiktu, ja lielos burtus nelietotu bez vajadzības. Skatos, ka LV saskarnē, piem., "diskusija", "manas izvēles", "mans devums" u.c. saites uz lapām ir ar mazajiem burtiem, tomēr izvēļu lapā visu sadaļu nosaukumi ir ar lielajiem burtiem un konkrētās izvēles arī ir ar lielajiem.
Otrkārt, par beigu pieturzīmēm. Tās visas izvēles var vai nevar uzskatīt par teikumiem? Ja var, vai beigās nevajadzētu likt pieturzīmes (punktus).
Latviskojamās frāzes varētu dalīt kā? Ir saites uz kaut kādām lapām (piem., "mans devums") (komandas? - atvērt tādu un tādu lapu); ir izvēļu lapa ar sadaļām, kurām ir virsraksti; ir konkrētas atķeksējamās izvēles; ir frāzes, kas parādās nolaižamajās izvēlnēs, ir pogas. Ir paziņojumi, kas parādās pēc kaut kādas veiktas darbības un jautājumi (tiem, manuprāt, pilnīgi droši var likt beigu pieturzīmi). Kādi veidi vēl ir un kā katram no tiem rakstīt sākumburtus un beigu pieturzīmes? --knakts 10:50, 30 maijā, 2006 (UTC)
- Būtu ļoti patīkami, ja kāds izteiktu viedokli arī šajā jautājumā. :) --knakts 13:20, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Nu, šobrīd man nav īsti viedokļa, bet komentārs gan. :)
- Tulkojot es vadījos pēc "čuja". :) Domāju, ka beigu pieturzīmes vajag tikai tur, kur ir pilni teikumi, t.i. kaut kādos paziņojumos.
- Ir, piemēram, dažādu reģistru lapas (pie kā varētu pieskaitīt arī pēdējās izmaiņas), kur prasās tomēr punkts beigās.
- Latviskojami ir arī, piem., e-pasti ar jaunām parolēm, kur lietoju lv burtus bez diakritiskajām zīmēm, jo vēl aizvien reizēm gadās e-pasta sistēmas, kas tās neatpazīst), tomēr punktus, protams, vajag.
- Par lielajiem burtiem arī es esmu kasījis pakausi un šur tur vēl aizvien ir nekonsekvence (skat., piem., devuma lapu). Nez, vietām tiešām prasās visu vienādot un rakstīt mazajiem burtiem.
- Vēl iesaku padomāt, ko darīt ar, piemēram, pārvietošanas reģistrā sastopamo:
- 22:10, 9 maijā, 2006 Juzeris "Anghorvata" pārdēvēju par "Angkorvata".
- Tur un citos reģistros, iespējams, vajadzētu tomēr "pārdēvēja", vai kā nu kurā reģistrā vajag. --Jūzeris 20:27, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Es tagad sāku domāt, vai tomēr visu komandu/saišu nosaukumus nevajadzētu konsekventi rakstīt tieši ar lielajiem sākumburtiem. Faktiski jau arī pašlaik tās komandas, kas ir augšpusē: "diskusija", "izmainīt šo lapu", "hronoloģija" u.c., ir rakstītas ar lielo sākumburtu, vienkārši formatējums ir uztaisīts tāds, kas tos parāda kā mazos burtus. Ja tā padomā, visur tomēr navigācijas izvēlnēs un izvēlnēs dažādās datorprogrammās u.tml. parasti saišu (nodaļu, izvēļņu komandu) nosaukumus raksta ar lielo burtu. Turklāt, ja šīs komandas saraksta visas vienā rindā, rodas problēma noteikt, vai tās veido vienu teikumu, vai ir uztveramas atsevišķi (un tieši kuri vārdi veido vienu komandu). Pieturzīmes es, saprotams, ieteiktu pēc šādām komandām nelikt. To pašu es attiecinātu arī uz pogu nosaukumiem - ar lielajiem sākumburtiem un bez pieturzīmēm. Šajā gadījumā par komandām varētu uztvert vispār visas saites, kas sastāv tikai no (mērķa) lapas nosaukuma. Tai skaitā visas saites īpašo lapu sarakstā (tātad - kā jau ir tagad: ar lielo burtu un bez pieturzīmēm).
- Varētu to pašu attiecināt arī uz opcijām, lai gan par tām neesmu tik drošs - tik ļoti tās tomēr izskatās pēc teikumiem. :) Pēc teikumiem, kuriem vienkārši pielikts blakus lodziņš, kurā var ielikt ķeksīti vai ierakstīt iztrūkstošo teikuma daļu. --knakts 18:33, 6 jūnijā, 2006 (UTC)
Pirmskats
[labot pirmkodu]Ierosinu (saskarnes vajadzībām) pārsaukt pirmskatu par priekšskatu. Pirmkārt, oficiālais "preview" latviskojums ir "priekšskatījums". "Priekšskats", manuprāt, būtu ērtāk lietojams īsuma dēļ un šajā vidē taču nebūtu pārpratuma problēmu ar jēdzienu "skats no priekšas". Bet, protams, var arī "priekšskatījums".
Otrkārt, "pirmskats", manuprāt, nav tik precīzs variants, jo norāda vairāk uz kaut ko sākotnēju, pirmo variantu. Proti, drīzāk skats tam, kāda lapa izskatījusies sākotnēji, nevis tam, kāda tā izskatīsies izmainīta. Piemēram vēl varētu minēt terminu "pirmkods" - "source code". --knakts 13:36, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Ja nemaldos, "pirmskatu" izvēlējos tāpēc, ka to vieglāk izrunāt, bet, jā - piekrītu, ka priekšskatījums ir atbilstošāks. --Jūzeris 20:10, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Par "priekšskatu" - var piekrist. --Dekaels 22:08, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Arī piekrītu, maiņa būtu pamatota. --Tail 16:06, 1 jūnijā, 2006 (UTC)
Faili
[labot pirmkodu]Iesaku pārdēvēt Faili par Attēli. Ja vienīgā vieta, kur šis vārds parādās, tiešām ir izvēļu sadaļas virsrakstā, tad, manuprāt, tur piemērotāk būtu ierakstīt "Attēli". Iespējams, tā ir programmatūras izstrādātāju kļūda. --knakts 15:23, 31 maijā, 2006 (UTC)
- Iespējams, izstrādātāji paredzējuši, ka tai sadaļā varētu būt arī kādas izvēles, kas attiecas arī uz kādu specifisku failu attēlošanu, bet šobrīd "Attēli" daudz piemērotāks apzīmējums, protams. --Jūzeris 20:12, 31 maijā, 2006 (UTC)
Namespaces
[labot pirmkodu]Visas izņemot media un special tika pārtulkotas saskaņā ar esošo versiju. (skatīt [1]) -Yyy 14:36, 26 jūnijā, 2006 (UTC)