Vimbldonas čempionāts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vimbldona)
Jump to navigation Jump to search
Vimbldonas čempionāts
Wimbledon logo.png
Grand Slam
Norises vietaLondona
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
SegumsZālāja / āra korts
Vīriešu tabula128S / 128Q / 64D
Sieviešu tabula128S / 96Q / 64D
Balvu fonds£ 11,282,710
Mājaslapa
Grand Slam turnīri

Vimbldonas čempionāts ir katra gada trešais Grand Slam turnīrs. Tas tiek spēlēts uz zālāja un ir vienlaicīgi vecākais un prestižākais tenisa turnīrs pasaulē. Kopš 1877. gada turnīrs norisinās Londonā, Anglijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Vimbldonas turnīrs, 1877. gada gravīra.

Pirmajā turnīrā, kas norisinājās 1877. gada jūlijā, piedalījās 22 dalībnieki. Sacensības turpinājās četras dienas un beidzās ar finālspēli, kas notika ceturtdien, 19. jūlijā. Uz to pulcējās aptuveni 200 skatītāju. Finālā uzvarēja vietējais iedzīvotājs Spensers Gors, kurš 27 gadu vecumā kļuva ne tikai par Visanglijas kluba čempionāta pirmo uzvarētāju, bet arī par pirmo zināmo stāstu zālāju tenisa turnīra uzvarētāju.[1]

Sākotnēji čempionāts notika tikai vīriešiem. Sieviešu vienspēļu un vīriešu dubultspēļu sacensības tika ieviestas 1884. gadā. Sieviešu dubultspēles un jauktās spēles pievienoja turnīra programmai 1913. gadā. 1937. gadā čempionāts pirmo reizi tika pārraidīts televīzijā.

Līdz 1967. gadam Vimbldonas turnīrā piedalījās tikai amatieri un šo periodu nosauca par "Amatieru ēru" (angļu: Amateur era). Kopš 1968. gada tas atvērts arī profesionāļiem un šis periods ieguva nosaukumu "Atklātā ēra" (Open era).

Norises vieta un termiņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vimbldonas turnīrs notiek Visanglijas zālāja tenisa un kroketa kluba (angļu: All England Lawn Tennis & Croquet Club, AELTC) teritorijā Vimbldonā (Londona). Vimbldonas kluba teritorija, ieskaitot autostāvvietas, pārsniedz 42 akrus (17 ha),[2] no kuriem 13,5 akri aizņem čempionāta korti un apkārtējā infrastruktūra.[3]

Korti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad 1970-to gadu otrajā pusē ASV atklātā čempionāta spēles sāka spēlēt grunts un pēc tam cietā (hard) segumu kortos un 1988. gadā atklātā Austrālijas čempionāta — mākslīgā seguma kortos, Vimbldonas turnīrs palika vienīgais no Gran Slam turnīriem, kas notiek zālāja kortos.[4] Kompleksa teritorijā izvietots 41 zālāja korts, no kuriem 19 izmanto Vimbldonas turnīra norisei. Tie ir Centrālais korts un korti ar numuriem no 1. līdz 12. un no 14. līdz 19.[3]

Centrālais korts ar atvērtu jumtu, 2010. gads. Pa labi — karaliskā loža.

Galveno kortu sauc par Centrālo kortu (angļu: Centre Court). Centrālajā kortā parasti notiek finālspēles. Tā kā britu laika apstākļi ir grūti prognozējami un lietus nav retums, tad 2009. gadā virs turnīra centrālā korta tika uzcelts izvirzāmais jumts. Mūsdienās Centrālā korta tribīnēs var izvietoties gandrīz 15 tūkstoši skatītāju.[3] Centrālā korta dienvidu tribīnēs atrodas karaliskā loža, kurā ir 74 vietas. Tajā novietojas Apvienotās Karalistes valdošais monarhs, ja viņš pagodina ar apmeklējumu turnīra spēles, kā arī Lielbritānijas un citu valstu karaliskās ģimenes locekļi, valstu vadītāji, augstas militārās un civilpersonas, vadošo mediju pārstāvji un pazīstami spēlētāji.[5] Vaļējajā ziemeļu tribīnē izvietota starptautiskā loža ar 85 vietām, kas galvenokārt paredzētas starptautisko tenisa organizāciju pārstāvjiem.[6]

Arī 1. kortā notiek daudzas svarīgas turnīra spēles. Pirms 2019. gada turnīra notika korta rekonstrukcija, kuras laikā tika uzstādīts izbīdāmais jumts un, vienlaikus, korta ietilpība tika palielināta līdz vairāk nekā 12 300 vietām.[7] 2. un 3. kortu tribīņu ietilpība ir attiecīgi 4000 un 2000 skatītāju vietu,[8] bet visu čempionāta kortu kopējā ietilpība ir 39 tūkstoši vietu.[3]

Vimbldonas kortos nav elektrības apgaismojuma, tāpēc mači jābeidz līdz ar tumsas iestāšanos. Izņēmumi ir Centrālais un 1. korts, kur, pēc izvirzāmā jumta uzstādīšanas, mači var turpināties līdz pulksten 11 vakarā.[9]

Norises termiņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turnīra sākums, kurš Vimbldonas turnīru vēstures pirmajā posmā notika jūlijā, 1897. gadā tika pārcelts uz jūniju[8]. Ilgu laiku Vimbldonas turnīrs sākas divas nedēļas pēc Francijas atklātā čempionāta beigām, bet kopš 2015. gada pauze starp šīm divām sacensībām ir palielināta līdz trim nedēļām, un, tādējādi, pirmā spēļu diena Vimbldonā notiek jūnija pēdējā pirmdienā. Šis solis tika paredzēts, lai dotu vadošajiem spēlētājiem iespēju pielāgoties zālāja kortiem, kā arī atkopties pēc Francijas atklātā čempionāta.[10]

Turnīrs turpinās divas nedēļas, kurās tiek spēlēti septiņi apļi vienspēļu un seši pāru, kā arī junioru (zēnu, meiteņu), ielūgto veterānu un invalīdu (ratiņkrēslos) sacensības.

Vimbldonas čempionāta turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vimbldonas čempionāts sastāv no pieciem galvenajiem turnīriem, četriem junioru turnīriem un septiņiem ielūguma turnīriem.[11]

Galvenie turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieci galvenie turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:

  • Vīriešu vienspēles (128)
  • Sieviešu vienspēles (128)
  • Vīriešu dubultspēles (64)
  • Sieviešu dubultspēles (64)
  • Jauktās dubultspēles (48)

Junioru turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Četri junioru turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:

  • Zēnu vienspēles (64)
  • Meiteņu vienspēles (64)
  • Zēnu dubultspēles (32)
  • Meiteņu dubultspēles (32)

Šajā līmenī dubultspēles nenotiek.

Ielūguma turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riteņķrēslu teniss

Septiņi ielūguma turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits:

  • Ielūguma kungu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs)[a]
  • Ielūguma dāmu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs)
  • Ielūguma senioru dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs)[b]
  • Vīriešu ratiņkrēslu vienspēles[12]
  • Sieviešu ratiņkrēslu vienspēles
  • Vīriešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri)[c]
  • Sieviešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri)[c]

Spēļu formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīriešu vienspēles un vīriešu dubultspēles ir piecu setu spēles (līdz trīs uzvarētiem setiem), visas pārējās spēles ir trīs setu spēles (līdz diviem uzvarētiem setiem). Līdz 2018. gada (ieskaitot), jebkurā setā, izņemot izšķirošo setu — trešo trīs setu mačā un piekto piecu setu mačā, pie rezultāta 6 pret 6 geimi, seta uzvarētāja noteikšanai spēlēja taibreiku, bet izšķirošajā setā uzvarētājam bija jāsasniedz divu geimu pārsvars. Kopš 2019. gada izšķirošā seta garums ir ierobežots, ja rezultāts kļūst 12 pret 12 tiek spēlēts taibreiks.[13][14]

Visi turnīri, izņemot ielūguma turnīrus, ir izslēgšanas turnīri. Ielūguma kungu, senioru un dāmu turnīri ir apļa turnīri.

Līdz 1921. gadam iepriekšējā gada sacensību uzvarētājiem (izņemot sieviešu un jauktās dubultspēles) tika automātiski piešķirtas vietas finālā (pēc tam saukti par Izaicinājuma raundu). Tā rezultātā daudzi uzvarētāji vairākus gadus pēc kārtas saglabāja savus titulus, jo varēja atpūsties, kamēr to pretinieks sacentās no sacensību sākuma. Kopš 1922. gada iepriekšējā gada čempioniem, tāpat kā citiem turnīra dalībniekiem, bija jāspēlē jau no turnīra sākuma.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastāvs un izloze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatturnīrā vienspēlēs gan vīriešiem, gan sievietēm piedalās 128 spēlētāji. Vīriešu un sieviešu dubultspēļu turnīros piedalās 64 pāri, bet jaukto pāru konkurencē - 48 pāri.[3] Lielākais vietu skaits pamatturnīros tiek nodrošināts spēlētājiem un pāriem, kuri Tenisa profesionāļu asociācijas (ATP) un Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) reitingos ieņem augstākās vietas. Pie tam daļa vietu ir rezervēta kvalifikācijas turnīru uzvarētājiem. Vīriešu vienspēlēs ir 16 šādas vietas, sieviešu - 12, savukārt vīriešu un sieviešu dubultspēlēs - 4. Kvalifikācijas turnīri visās šajās kategorijās notiek trīs apļos.[15] Jauktajās dubultspēlēs kvalifikācija atcelta kopš 1991. gada.[16]

Kopš 1977. gada pamatturnīros vairākas vietas tiek piešķirtas tenisistiem, kuri neietilpst reitinga līderos, ar turnīra rīkotājkomitejas lēmumu (wild card), pamatojoties uz viņu iepriekšējiem panākumiem vai ar mērķi radīt interesi skatītāju vidū. Kopš 2003. gada arī starp tenisistiem, kas pretendē wild card ir iespējamas kvalifikācijas spēles.[17] Gadījumā, ja kāds no spēlētājiem, kura tiesības uz dalību pamatturnīrā nodrošina reitings, kvalifikācijas turnīra rezultāti vai wild card, atsakās no dalības turnīrā traumas, slimības vai citu iemeslu dēļ, tad viņa vietu ieņem “laimīgais zaudētājs” (angļu: lucky loser) - viens no dalībniekiem, kurš zaudēja pēdējā kvalifikācijas kārtā.[15]

Kopš 1927. gada turnīra dalībnieki, kas tiek uzskatīti par galvenajiem pretendentiem uz augstām vietām, ar izlozes palīdzību tiek izsēti (izlozēti) turnīra režģī ar mērķi novērst favorītu tikšanos pirmajās sacensību kārtās.[18] Kopš 2001. gada vīriešu un sieviešu vienspēlēs izsēto dalībnieku skaits ir bijis 32. Sieviešu vienspēlēs, kā arī vīriešu un sieviešu dubultspēlēs izsēja notiek stingri saskaņā ar vietām, kuras reitingos aizņem atsevišķas tenisistes vai pāri. Vīriešu vienspēlēs 32 izsētie spēlētāji arī tika izvēlēti stingri pēc viņu stāvokļa ATP reitingā, taču kopš 2002. gada viņu ranga relatīvā pozīcija ir atkarīga arī no viņu panākumiem iepriekšējos gados zālienas laukumos. Šim nolūkam tiek izmantota punktu aprēķināšanas formula, kas ietver 100% punktu pašreizējā ATP reitingā, 100% punktu, kas iegūti zāles laukumos pēdējo 12 mēnešu laikā (tātad ieskaitot pagājušā gada Vimbldonas turnīru) un 75% punktu, kas gūti katra spēlētāja veiksmīgākajā zālāja turnīrā iepriekšējos 12 mēnešus.[19].

Uzvarētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vīriešu vienspēles Sieviešu vienspēles Vīriešu dubultspēles Sieviešu dubultspēles Jauktās dubultspēles
2019 Valsts karogs: Serbija Novaks Džokovičs Valsts karogs: Rumānija Simona Halepa Valsts karogs: Kolumbija Huans Sevastjans Kavals
Valsts karogs: Kolumbija Roberts Fara
Valsts karogs: Ķīnas Republika Sūveja Šī
Valsts karogs: Čehija Barbora Strīcova
Valsts karogs: Horvātija Ivans Dodigs
Valsts karogs: Ķīnas Republika Latiša Čana
2018 Valsts karogs: Serbija Novaks Džokovičs Valsts karogs: Vācija Angelika Kerbere Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiks Braiens
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džeks Soks
Valsts karogs: Čehija Barbora Krejčīkova
Valsts karogs: Čehija Kateržina Sinjakova
Valsts karogs: Austrija Aleksandrs Peja
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Nikola Melihara
2017 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Spānija Garbinje Mugurusa Valsts karogs: Polija Lukašs Kubots
Valsts karogs: Brazīlija Marselu Melu
Valsts karogs: Krievija Jekaterina Makarova
Valsts karogs: Krievija Jeļena Vesņina
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džeimijs Marijs
Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa
2016 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Endijs Marejs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa Valsts karogs: Francija Pjērs Hudžs Herbērs
Valsts karogs: Francija Nikolā Mahuts
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa
Valsts karogs: Somija Henrijs Kontinens
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Hetere Vatsone
2015 Valsts karogs: Serbija Novaks Džokovičs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa Valsts karogs: Nīderlande Žans Žuliens Rožērs
Valsts karogs: Rumānija Horja Teko
Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa
Valsts karogs: Indija Sanja Mirza
Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa
Valsts karogs: Indija Lenders Pēss
2014 Valsts karogs: Serbija Novaks Džokovičs Valsts karogs: Čehija Petra Kvitova Valsts karogs: Kanāda Vašeks Pospīšils
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džeks Soks
Valsts karogs: Itālija Sāra Erāni
Valsts karogs: Itālija Roberta Vinči
Valsts karogs: Austrālija Samanta Stosura
Valsts karogs: Serbija Nenads Zimonjičs
2013 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Endijs Marejs Valsts karogs: Francija Mariona Bartoli Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bobs Braiens
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiks Braiens
Valsts karogs: Ķīnas Republika Sūveja Šī
Valsts karogs: Ķīna Šuai Pena
Valsts karogs: Francija Kristīna Mladenoviča
Valsts karogs: Kanāda Daniels Nestors
2012 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džonatans Marejs
Valsts karogs: Dānija Frederiks Nilsens
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Līza Reimonda
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiks Braiens
2011 Valsts karogs: Serbija Novaks Džokovičs Valsts karogs: Čehija Petra Kvitova Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bobs Braiens
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiks Braiens
Valsts karogs: Čehija Kveta Peške
Valsts karogs: Slovēnija Katarina Srebotņika
Valsts karogs: Čehija Iveta Benešova
Valsts karogs: Austrija Jirgens Melcers
2010 Valsts karogs: Spānija Rafaels Nadals Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa Valsts karogs: Austrija Jirgens Melcers
Valsts karogs: Vācija Filips Pecšners
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vanja Kinga
Valsts karogs: Kazahstāna Jaroslava Švedova
Valsts karogs: Zimbabve Kāra Bleka
Valsts karogs: Indija Lenders Pēss
2009 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa Valsts karogs: Kanāda Daniels Nestors
Valsts karogs: Serbija Nenads Zimoņičs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa
Valsts karogs: Vācija Anna Lena Grēnefelda
Valsts karogs: Bahamas Marks Noulss
2008 Valsts karogs: Spānija Rafaels Nadals Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa Valsts karogs: Kanāda Daniels Nestors
Valsts karogs: Serbija Nenads Zimoņičs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa
Valsts karogs: Austrālija Samanta Stozūra
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bobs Braiens
2007 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa Valsts karogs: Francija Arno Klemāns
Valsts karogs: Francija Mihaēls Lodrā
Valsts karogs: Zimbabve Kāra Bleka
Valsts karogs: Dienvidāfrika Lizele Hūbere
Valsts karogs: Serbija Jeļena Jankoviča
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džeimijs Marijs
2006 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Francija Amēlija Moresmo Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bobs Braiens
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiks Braiens
Valsts karogs: Ķīna Ži Jaņa
Valsts karogs: Ķīna Džena Dzje
Valsts karogs: Krievija Vera Zvonareva
Valsts karogs: Izraēla Endijs Rams
2005 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa Valsts karogs: Austrālija Stefens Huss
Valsts karogs: Dienvidāfrika Veslijs Mūdijs
Valsts karogs: Zimbabve Kāra Bleka
Valsts karogs: Dienvidāfrika Lizele Hūbere
Valsts karogs: Francija Mērija Pīrsa
Valsts karogs: Indija Mahešs Bupatī
2004 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Krievija Marija Šarapova Valsts karogs: Zviedrija Jonass Bjerkmans
Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Renē Staba
Valsts karogs: Zimbabve Kāra Bleka
Valsts karogs: Zimbabve Kāra Bleka
Valsts karogs: Zimbabve Veins Bleks
2003 Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa Valsts karogs: Zviedrija Jonass Bjerkmans
Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Beļģija Kima Kleistersa
Valsts karogs: Japāna Ai Sudžijama
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Indija Leanders Paess
2002 Valsts karogs: Austrālija Leitons Hjūits Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa Valsts karogs: Zviedrija Jonass Bjerkmans
Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa
Valsts karogs: Krievija Jeļena Ļihovceva
Valsts karogs: Indija Mahešs Bupati
2001 Valsts karogs: Horvātija Gorans Ivaniševičs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Donalds Džonsons
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džereds Palmers
Valsts karogs: Austrālija Renē Staba
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Līza Reimonda
Valsts karogs: Slovākija Daniela Hantuhova
Valsts karogs: Čehija Leošs Fridls
2000 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīts Samprass Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kimberlija Po
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Donalds Džonsons
1999 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīts Samprass Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Lindsija Devenporta Valsts karogs: Indija Mahešs Bupatī
Valsts karogs: Indija Lenders Pēss
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Lindsija Devenporta
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Korina Morariu
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Līza Reimonda
Valsts karogs: Indija Lenders Pēss
1998 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīts Samprass Valsts karogs: Čehija Jana Novotna Valsts karogs: Nīderlande Pauls Hārhoiss
Valsts karogs: Nīderlande Jako Eltings
Valsts karogs: Čehija Helēna Sukova
Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Serena Viljamsa
Valsts karogs: Baltkrievija Maksims Mirnijs
1997 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīts Samprass Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
Valsts karogs: Baltkrievija Nataļja Zvereva
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džidži Fernandesa
Valsts karogs: Čehija Helēna Sukova
Valsts karogs: Čehija Cirils Suks
1996 Valsts karogs: Nīderlande Rihards Krajičeks Valsts karogs: Vācija Štefija Grāfa Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
Valsts karogs: Čehija Helēna Sukova
Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa
Valsts karogs: Čehija Helēna Sukova
Valsts karogs: Čehija Cirils Suks
1995 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīts Samprass Valsts karogs: Vācija Štefija Grāfa Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
Valsts karogs: Čehija Jana Novotna
Valsts karogs: Spānija Aranča Sančesa-Vikario
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džonatans Starks
1994 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīts Samprass Valsts karogs: Spānija Končita Martinesa Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
Valsts karogs: Baltkrievija Nataļja Zvereva
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džidži Fernandesa
Valsts karogs: Čehija Helēna Sukova
Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
1993 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīts Samprass Valsts karogs: Vācija Štefija Grāfa Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
Valsts karogs: Baltkrievija Nataļja Zvereva
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džidži Fernandesa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
1992 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Andrē Agasi Valsts karogs: Vācija Štefija Grāfa Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs
Valsts karogs: Vācija Mihaels Štihs
Valsts karogs: Baltkrievija Nataļja Zvereva
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džidži Fernandesa
Valsts karogs: Latvija Larisa Neilande
Valsts karogs: Čehija Cirils Suks
1991 Valsts karogs: Vācija Mihaels Štihs Valsts karogs: Vācija Štefija Grāfa Valsts karogs: Austrālija Džons Ficdžeralds
Valsts karogs: Zviedrija Anders Jērids
Valsts karogs: Padomju Savienība Larisa Neilande
Valsts karogs: Padomju Savienība Nataļja Zvereva
Valsts karogs: Austrālija Elizabete Seijersa
Valsts karogs: Austrālija Džons Ficdžeralds
1990 Valsts karogs: Zviedrija Stēfans Ēdbergs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Riks Līčs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džims Pjū
Valsts karogs: Čehija Jana Novotna
Valsts karogs: Čehija Helēna Sukova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Zina Garisona
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Riks Līčs
1989 Valsts karogs: Rietumvācija Boriss Bekers Valsts karogs: Rietumvācija Štefija Grāfa Valsts karogs: Austrālija Džons Ficdžeralds
Valsts karogs: Zviedrija Anders Jērids
Valsts karogs: Čehija Jana Novotna
Valsts karogs: Čehija Helēna Sukova
Valsts karogs: Čehoslovākija Jana Novotna
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džims Pjū
1988 Valsts karogs: Zviedrija Stēfans Ēdbergs Valsts karogs: Rietumvācija Štefija Grāfa Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kens Fleks
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Roberts Seguso
Valsts karogs: Rietumvācija Štefija Grāfa
Valsts karogs: Argentīna Gabriela Sabatini
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Zina Garisona
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Šērvuds Stjuarts
1987 Valsts karogs: Austrālija Pets Kešs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kens Fleks
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Roberts Seguso
Valsts karogs: Rietumvācija Klaudija Kode-Kilša
Valsts karogs: Čehoslovākija Helena Sukova
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džo Djuri
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džeremijs Beitss
1986 Valsts karogs: Rietumvācija Boriss Bekers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Zviedrija Jūakims Nīstrems
Valsts karogs: Zviedrija Matss Vilanders
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pema Šraivere
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ketija Džordana
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kens Fleks
1985 Valsts karogs: Rietumvācija Boriss Bekers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Šveice Heincs Gintharts
Valsts karogs: Ungārija Balāžs Taroci
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ketija Džordana
Valsts karogs: Austrālija Elizabete Seijersa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Austrālija Pols Maknami
1984 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīters Flemings
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pema Šraivere
Valsts karogs: Austrālija Vendija Tērnbula
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džons Loids
1983 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīters Flemings
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pema Šraivere
Valsts karogs: Austrālija Vendija Tērnbula
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Džons Loids
1982 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džimijs Konorss Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Austrālija Pīters Maknāmara
Valsts karogs: Austrālija Pols Maknami
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pema Šraivere
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ena Smita
Valsts karogs: Dienvidāfrika Kevins Karens
1981 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Krisa Everte Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīters Flemings
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pema Šraivere
Valsts karogs: Nīderlande Betija Stove
Valsts karogs: Dienvidāfrika Frū Makmilans
1980 Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs Valsts karogs: Austrālija Ivonna Gulagonga Kolija Valsts karogs: Austrālija Pīters Maknāmara
Valsts karogs: Austrālija Pols Maknami
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ketija Džordana
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ena Smita
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Treisija Austina
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Austins
1979 Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pīters Flemings
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Makinrojs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Dienvidāfrika Grīra Stīvensa
Valsts karogs: Dienvidāfrika Bobs Hjūits
1978 Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova Valsts karogs: Dienvidāfrika Bobs Hjūits
Valsts karogs: Dienvidāfrika Frū Makmilans
Valsts karogs: Austrālija Kerija Melvila Rīda
Valsts karogs: Austrālija Vendija Tērnbula
Valsts karogs: Nīderlande Betija Stove
Valsts karogs: Dienvidāfrika Frū Makmilans
1977 Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Virdžīnija Veida Valsts karogs: Austrālija Ross Keiss
Valsts karogs: Austrālija Džefs Māsterss
Valsts karogs: Austrālija Helēne Gūrleja Kolija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džoanna Rasela
Valsts karogs: Dienvidāfrika Grīra Stīvensa
Valsts karogs: Dienvidāfrika Bobs Hjūits
1976 Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Krisa Everte Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Braiens Gotfrīds
Valsts karogs: Meksika Rauls Ramiress
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Krisa Everte
Valsts karogs: Francija Fransuāza Dira
Valsts karogs: Austrālija Tonijs Ročs
1975 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Arturs Ešs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vits Gerulaitis
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sendijs Maiers
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Enna Kiumura
Valsts karogs: Japāna Kadzuko Savamacu
Valsts karogs: Austrālija Mārgarita Korta
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mārtijs Rīsens
1974 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džimijs Konorss Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Krisa Everte Valsts karogs: Austrālija Džons Ņūkombs
Valsts karogs: Austrālija Tonijs Ročs
Valsts karogs: Austrālija Ivonna Gulagonga Kolija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pegija Mičele
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Austrālija Ouens Deividsons
1973 Valsts karogs: Čehoslovākija Jans Kodešs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džimijs Konorss
Valsts karogs: Rumānija Ilie Nestase
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rozmarija Kasalsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Austrālija Ouens Deividsons
1972 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Stens Smits Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga Valsts karogs: Dienvidāfrika Bobs Hjūits
Valsts karogs: Dienvidāfrika Frū Makmilans
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Nīderlande Betija Stove
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rozmarija Kasalsa
Valsts karogs: Rumānija Ilie Nestase
1971 Valsts karogs: Austrālija Džons Ņūkombs Valsts karogs: Austrālija Ivonna Gulagonga Valsts karogs: Austrālija Rojs Emersons
Valsts karogs: Austrālija Rods Leivers
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rozmarija Kasalsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Austrālija Ouens Deividsons
1970 Valsts karogs: Austrālija Džons Ņūkombs Valsts karogs: Austrālija Mārgarita Korta Valsts karogs: Austrālija Džons Ņūkombs
Valsts karogs: Austrālija Tonijs Ročs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rozmarija Kasalsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rozmarija Kasalsa
Valsts karogs: Rumānija Ilie Nestase
1969 Valsts karogs: Austrālija Rods Leivers Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Enna Heidona-Džonsa Valsts karogs: Austrālija Džons Ņūkombs
Valsts karogs: Austrālija Tonijs Ročs
Valsts karogs: Austrālija Mārgarita Korta
Valsts karogs: Austrālija Džūdija Tegarta-Daltone
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Enna Heidona-Džonsa
Valsts karogs: Austrālija Freds Stolle
1968 Valsts karogs: Austrālija Rods Leivers Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga Valsts karogs: Austrālija Džons Ņūkombs
Valsts karogs: Austrālija Tonijs Ročs
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Rozmarija Kasalsa
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga
Valsts karogs: Austrālija Mārgarita Korta
Valsts karogs: Austrālija Kens Fletčers
↑ Atklātā ēra ↑

Tagadējie čempioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finanses un balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizatora ienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka Visanglijas kroketa un zālāja tenisa kluba pirmais čempionāts 1877. gadā notika, lai savāktu naudu par laukumu izlīdzināšanas aprīkojumu,[20] un tas ienesa apmēram desmit mārciņu lielu peļņu no dalības un ieejas maksām. Pēc tam turnīrs turpināja gūt peļņu tā organizatoriem katru gadu, izņemot 1895. gadu, kad grāmatvedības grāmatās tika reģistrēti zaudējumi — 33 mārciņas[21] (šis bija gads ar gandrīz rekordzemo dalībnieku skaitu vīriešu vienspēlēs — tikai 18 cilvēki, sieviešu turnīrā piedalījās tikai 9 dalībnieces[22]). 19. gs. 90. gadi bija laiks, kad mazinājās interese par Vimbldonas turnīru, un peļņa, kas iepriekšējā desmitgadē vidēji bija 500 mārciņas gadā, no 1892. līdz 1901. gadam samazinājās līdz 180 mārciņām gadā.[21]

Līdz 1906.gadam Visanglijas klubs bija vienīgā organizācija, kas rīkoja Vimbldonas turnīru; kopš 1906. gada turnīra organizēšanas komitejā tika iekļauti Lielbritānijas Zālāja tenisa asociācijas (Lawn Tennis Association (ALT)) pārstāvji, un kopš 1922. gada, kad turnīrs pārcēlās uz jaunu vietu, starp abām struktūrām pastāv oficiāla vienošanās, saskaņā ar kuru ALT saņem ieņēmumus no čempionāta. No 1922. līdz 1939. gadam turnīra vidējā gada peļņa bija aptuveni 10 tūkstoši mārciņu, un 1933. gadā tā pārsniedza 16 tūkstošus.[21]

Pat pirmajā pēckara gadā Vimbldonas turnīrs joprojām bija rentabls uzņēmums, lai gan togad organizatori no tā saņēma tikai 750 mārciņas tīro peļņu - pārējie ieņēmumi tika izmantoti, lai atjaunotu fondus, kas iztukšojās sešos gados, kad čempionāts netika rīkots. Tomēr turpinājumā ienākumi atkal strauji pieauga, jau piecu gadu periodā no 1946. līdz 1950. gadam vidēji gadā sasniedzot 14 tūkstošus, nākamajos piecos gados - 43 tūkstošus un 70. gadu sākumā tuvojoties 80 tūkstošiem gadā [124]. Izaugsme palēninājās pagājušā gadsimta 60. gadu beigās sakarā ar ienākšanu atklātajā laikmetā: ja 1967. gadā neto peļņa bija aptuveni 55 tūkstoši, tad gadu vēlāk, ņemot vērā 26 tūkstošu mārciņu izmaksu naudas balvu veidā dalībniekiem, ALT ieguva tikai 36 tūkstošus mārciņu. Tomēr spēcīgāko profesionāļu atgriešanās dēļ Vimbldonas tiesās īslaicīgais ienākumu kritums tika ātri pārvarēts, un jau 1969. gadā ALT pat pēc balvu naudas atskaitīšanas saņēma vairāk nekā 90 tūkstošus mārciņu.[23]

Turpinājumā ieņēmumi turpināja strauji augt, tāpēc 20. gadsimta pēdējā desmitgadē turnīra rīkotāju peļņa sasniedza aptuveni 250 miljonus mārciņu, no kurām ievērojama daļa tika iegūta, pārdodot tiesības uz televīzijas pārraidēm.[24] Līdz jaunā gadsimta otrās desmitgades sākumam gada peļņa no turnīra pārsniedza 30 miljonus sterliņu mārciņu, taču Zālāja tenisa asociācija tika asi kritizēta par neveiksmīgo šo līdzekļu ieguldīšanu, kas kopumā neved pie Lielbritānijas tenisa progresa.[25].

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīriešu (priekšplānā) un sieviešu vienspēļu čempionu kausi

Sākot ar Vimbldonas turnīra pirmo izspēli, tā uzvarētājs savā rīcībā uz gadu ieguva sudraba kausu, kas tolaik maksāja 25 ginejas. Pirmais kauss (nosaukts par godu tā dibinātājam par laikraksta Field kausu, angļu: The Field Cup) pārgāja Viljama Renšova mūžīgā īpašumā, kurš 1883. gadā kļuva par pirmo trīskārtēju Visanglijas kluba čempionu. Nākamajā gadā klubs nodibināja jaunu ceļojošo balvu 50 gineju vērtībā, bet pēc trim gadiem arī šī balva nonāca Renšova īpašumā. 1887. gada reglamenta punkts, saskaņā ar kuru spēlētājs, kas trīs reizes kļuvis par uzvarētāju, saņem kausu uz visiem laikiem, tika atcelts, un tajā gadā iegādāto apzeltīto sudraba kausu 100 gineju vērtībā turpina pasniegt līdz šim brīdim. Kausa augstums ir 18 collas (45,7 cm), diametrs — 7 ½ collas (19 cm). Kauss glabājās kluba muzejā, bet čempions savā īpašumā iegūst samazinātu balvas kopiju (kopš 2006. gada ¾ pilnā apmērā). Uz oriģinālā kausa iegravēti visi vīriešu vienspēļu čempioni vārdi līdz 2009. gadam, un pēc tam viņam tika izgatavots paliktnis, uz kura turpina iegravēt jauno čempionu vārdus.[26]

Uzvarētājai sieviešu turnīrā pasniedz apaļu sudraba šķīvi, kura diametrs ir 18 ¾ collas (47,6 cm). Šo šķīvi, kura nosaukums ir Venus Rosewater Dish, pasniedz sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāja kopš tā norises sākuma 1884. gadā. Pēc apbalvošanas ceremonijas šķīvis atgriežas Visanglijas kluba muzejā, bet čempione saņem tā samazinātu kopiju. Kopijas diametrs no 1949. līdz 2006. gadam bija 8 collas, no 2007. gada — 14 collas. Uz oriģinālā šķīvja ir iegravēti gadi un visu sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāju vārdi.[27][26]

Tods Vudbridžs ar kausu par uzvaru vīriešu dubultspēļu turnīrā 2004. gadā.

Vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētāju kauss ir vecākā šobrīd esošā balva. To 1879. gadā nodibināja Oksfordas Universitātes Zālāju un tenisa klubs un 1884. gadā ar minimālām dizaina izmaiņām pārsūtīja uz Visanglijas klubu. Balva, kas izgatavota no tīra sudraba un kuras vērtība tās izgatavošanas gadā bija 60 ginejas, ir bļoda ar divām osām, tās augstums ir 9 collas un diametrs — 11 collas. Kopš 1937. gada tiek piešķirta papildu balva ar līdzīgu dizainu, bet atšķirīgu gravējumu.[28]

Kentas hercogienes 1949. gadā apstiprinātā balva par uzvaru sieviešu dubultspēļu turnīrā ir kauss ar vāku un diviem rokturiem, 17 collu augsts un 4½ collas diametrā pamatnē un 6 collas augšējā malā.

Jaukto uzvarētāju kausu 1949. gadā izveidoja 1902. un 1906. gada dubultspēļu čempiona Sidnija Hovarda Smita ģimene. Tā ir no tīra sudraba izgatavota krūze ar diviem rokturiem un vāku uz augstas kājas, tās augstums ir 17 collas, diametrs pamatnē — 5½, bet augšējā malā 6½ collas. 2001. gadā Visanglijas klubs pasūtīja divas balvas, kas bija identiskas 1949. gadā nodibinātajām balvām, lai apbalvošanas ceremonijas laikā katram no uzvarētājiem tiktu piešķirts atsevišķs kauss. Kopš 1987. gada finālistiem visās piecās kategorijās tiek pasniegti sudraba šķīvji ar Centrālās korta un Visanglijas kluba ēkas attēliem. Šķīvju diametrs, kuru piešķīra vienspēļu finālistiem, līdz 1997. gadam bija 10 collas, 1998. gadā tas tika palielināts līdz 14 collām; dubultspēļu finālisti saņem šķīvjus ar diametru 8 collas.[29] Turklāt visu kategoriju finālists tiek apbalvots ar sudraba un abi pusfinālisti ar bronzas medaļām[144]. Vimbldonas vienspēļu turnīru uzvarētāji kļūst uz mūžu par Visanglijas tenisa un kroketa kluba goda biedriem [80].[2]

Kopš 1949. gada tradicionāli Centrālajā kortā tiek apbalvoti uzvarētāji vīriešu vienspēlēs, bet kopš 1954. gada šī tradīcija ir attiecināma arī sieviešu vienspēlēs. Balvas uzvarētājiem dubultspēlēs no 1960. gadu vidus parasti tiek pasniegtas karaliskajā ložā. Visbiežāk balvas pasniedz Jorkas hercogs vai viņa sieva, bet Vimbldonas turnīru vēsturē vairākas reizes uzvarētājus apsveicis arī valdošais monarhs (Džordžs VI un vēlāk Elizabete II), cits karaliskās ģimenes loceklis vai īpaši pieaicināta slavenība.[30]

Naudas balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Visanglijas kluba pirmā čempionāta tika noteiktas divas balvas - “zelta” uzvarētājam un “sudraba” finālistam.[31] Pirmās balvas vērtība bija 12 ginejas, otrās — 7 ginejas; par trešo vietu tika piešķirta balva trīs gineju vērtībā.[32]

Līdz 1881. gadam dalībnieki, kuri turnīrā ieņēma vietas tūlīt pēc uzvarētājiem (līdz piektajai, sestajai vai astotajai vietai ieskaitot) saņēma atpakaļ savu dalības iemaksu.[33] Pēc tam turnīrs ilgu laiku tika uzskatīts par tīri amatierisku, un tā dalībnieki oficiāli ar naudu netika atalgoti; 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmito gadu pirmajā pusē, no vienas puses, tas noveda pie regulāras labāko spēlētāju aizplūšanas profesionālajā tūrē, un, no otras puses, uz situācijas attīstību, kurā labākie spēlētāji par piedalīšanos saņēma pienācīgas naudas summas, bet nevis kā naudas balvas, bet kā ceļa, uzturēšanās un citu vajadzību “kompensāciju”. Žurnālisti šo status quo nosauca par "viltus amatierismu" (angļu: shamateurism).[34]

Situācija mainījās pēc atklātās ēras sākuma, kad spēlētāju naudas balvas kļuva oficiālas. Pirmajā atklātajā Vimbldonas čempionātā naudas balvu kopsumma bija 26 150 mārciņas, no kurām divus tūkstošus saņēma čempions vīriešu vienspēlēs, bet 750 - sieviešu čempione. Tomēr katrs dalībnieks vismaz kaut ko saņēma, ieskaitot zaudētājus pirmajā kārtā (50 mārciņas vīriešiem un 25 sievietēm). Šīs summas bija pieticīgas salīdzinājumā ar drīzumā notikušo ASV atklāto čempionātu, taču atšķirība bija tā, ka naudas balvas ASV tika saņemtas no sponsoriem, savukārt Anglijas Zālāju tenisa asociācija dalīja spēlētājiem savus turnīra ieņēmumus.[35] Turpmāk balvu maksājumi Vimbldonā strauji pieauga un tikai astoņos gados pieauga vairāk nekā sešas reizes, un sievietēm šī izaugsme bija vēl lielāka, un 1976. gada čempionei tika samaksāts 13 reizes vairāk nekā 1968. gadā — 10 tūkstoši mārciņu. 1975. gadā kopējais balvu fonds pārsniedza 100 tūkstošus mārciņu, bet nepilnus desmit gadus vēlāk, 1984. gadā - miljonu. Desmit miljonu robežu pārsniedza 2005. gadā [133].[36].

Vimbldonas turnīra uzvarētāji vīrieši kopš 1968. gada saņēma vairāk naudas naudas nekā sievietes. Tikai 2007. gadā asas kritikas rezultātā par šo noteikumu pirmo reizi Vimbldonas vēsturē (un vēlāk arī visos pārējos “Grand Slam” turnīros) tika nolemts izlīdzināt naudas balvu vīriešiem un sievietēm - abu kategoriju atsevišķu pasākumu uzvarētāji saņēma 700 000 sterliņu mārciņu.[37]. Tas notika gadu pēc līdzīga soļa Francijas atklātajā čempionātā un 34 gadus pēc vienlīdzīgu balvu izmaksas sākuma ASV atklātajā čempionātā (Austrālijas atklātajā čempionātā naudas balvas oficiāli izlīdzināja 2001. gadā).[38].

Ievērojams Vimbldonas balvu fonda pieaugums notika 2012. un 2013. gadā (attiecīgi par 10 un 40 procentiem). Papildu finansējuma lielākā daļa tika piešķirta, lai palielinātu naudas balvu spēlētājiem, kuri izstājās no cīņas pirmajos apļos un kvalifikācijas turnīrā.[39].

2013. gadā turnīra kopējais balvu fonds pārsniedza 20 miljonus sterliņu mārciņu.[40] 2014. gadā tas sasniedza 25 miljonus sterliņu mārciņu, un 2017. gadā pārsniedza 30 miljonus robežu, bet 2019. gadā bija 38 miljoni.[41]

Spēlētāju naudas balvas 2019. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Naudas balvu summas uzrādītas mārciņās. Dubultspēlēm uzrādīta abu spēlētāju naudas balvu summa.[42]

Kārta Vienspēles Vīriešu un sieviešu dubultspēles Jauktās dubultspēles
Kvalifikācijas 1. kārta 7 000
Kvalifikācijas 2. kārta 13 250
Kvalifikācijas 3. kārta 22 500
1. kārta (vienspēles) 45 000
2. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles) 72 000 12 000 1750
3. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles) 111 000 19 000 3500
Astotdaļfināls 176 000 32 000 7000
Ceturtdaļfināls 294 000 67 000 14 500
Pusfināls 588 000 135 000 29 000
Finālists 1 175 000 270 000 58 000
Čempions 2 350 000 540 000 116 000

Ranga punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par dalību čempionātā un ieņemtu attiecīgo vietu, vīrieši ATP rangā un sievietes WTA rangā saņem šādu punktu skaitu:

Notikums W F SF QF 4R 3R 2R 1R
Vienspēles Vīrieši 2000 1200 720 360 180 90 45 10
Sievietes 2000 1300 780 430 240 130 70 10
Dubultspēles Vīrieši 2000 1200 720 360 180 90 0
Sievietes 2000 1300 780 430 240 130 10

Tradicijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vimbldona tradicionālās krāsas ir zaļa un violeta, bet tenisistu formai jābūt gandrīz pilnīgi balta. Oficiālā definīcija turnīra noteikumos prasīja kopš 1963. gada "pārsvarā baltu" formu, bet kopš 1995. gada - "gandrīz pilnīgi baltu". Kopš 2014. gada definīcija ir kļuvusi konkrētāka un pieprasa, lai krāsas, kas nav baltas, būtu norobežotas ar apmali līdz vienam centimetram uz apkakles vai pie piedurkņu un šortu malām.

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši kopš 1877. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rekords Ēra Tenisists (-i) Skaits Gads
Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu pirms 1968: Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Viljams Renšovs[43] 7 1881–1886, 1889
atklātajā ērā: Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers[44] 8 2003–2007, 2009, 2012, 2017
Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu pēc kārtas pirms 1968: Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Viljams Renšovs[d] 6 1881–1886
atklātajā ērā: Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs
Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers
5 1976–1980
2003–2007
Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu pirms 1968: Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Redžinalds Dohertijs
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lorenss Dohertijs
8 1897–1901, 1903–1905
atklātajā ērā: Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs 9 1993–1997, 2000 (ar Marku Vudfordu), 2002–2004 (ar Jonasu Bjerkmanu)
Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu pēc kārtas pirms 1968: Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Redžinalds Dohertijs
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lorenss Dohertijs[43]
5 1897–1901
atklātajā ērā: Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs
Valsts karogs: Austrālija Marks Vudfords
5 1993–1997
Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu pirms 1968: Valsts karogs: Austrālija Kens Flečers[43]
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Viks Seišass[43]
4 1963, 1965–1966, 1968 (ar Mārgarita Korta)
1953–1956 (3 ar Dorisu Hārtu, 1 ar Šērliju Friju)
atklātajā ērā: Valsts karogs: Austrālija Ouens Deividsons[43]
Valsts karogs: Indija Leanders Paess
 
4 1967, 1971, 1973–1974 (ar Billiju Džīnu Kingu)
1999 (ar Līzu Reimondu), 2003 (ar Martinu Navrātilovu), 2010 (ar Karu Bleku), 2015 (ar Martinu Hingisu)
Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles) pirms 1968: Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lorenss Dohertijs[43] 13 1897–1906 (5 vienspēles, 8 dubultspēles)
atklātajā ērā: Valsts karogs: Austrālija Tods Vudbridžs 10 1993–2004 (9 dubultspēles, 1 jauktā dubultspēle)

Sievietes kopš 1884. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rekords Ēra Tenisiste (-es) Skaits Gads
Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu pirms 1968: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Helēna Vilsa 8 1927, 1928, 1929, 1930, 1932, 1933, 1935, 1938
atklātajā ērā: Valsts karogs: Čehija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova[43] 9 1978, 1979, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1990
Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu pēc kārtas pirms 1968: Valsts karogs: Francija Sjūzena Lenglena 5 1919, 1920, 1921, 1922, 1923
atklātajā ērā: Valsts karogs: Čehija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova 6 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987
Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu pirms 1968: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Elizabete Raiana[43] 12 1914 (ar Agnesi Mortoni), 1919, 1920, 1921, 1922, 1923, 1925 (ar Sjūzenu Lenglenu), 1926 (ar Mēriju Braunu), 1927, 1930 (ar Helēnu Vilsu), 1933, 1934 (ar Simonu Matjē)
atklātajā ērā: Valsts karogs: Čehija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova 7 1976 (ar Krisu Everti), 1979 (ar Billiju Džīnu Kingu), 1981, 1982, 1983, 1984, 1986 (ar Pemu Šriveri)
Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu pēc kārtas pirms 1968: Valsts karogs: Francija Sjūzena Lenglena
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Elizabete Raiana
5 1919, 1920, 1921, 1922, 1923
atklātajā ērā: Valsts karogs: Čehija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pema Šrivere

Valsts karogs: Padomju Savienība/Valsts karogs: Baltkrievija Nataļja Zvereva

4 1981, 1982, 1983, 1984
 
1991 (ar Larisu Neilandi), 1992, 1993, 1994 (ar Džidži Fernandesu)
Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu pirms 1968: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Elizabete Raiana[43] 7 1919, 1921, 1923 (ar Rendolfu Likitu), 1927 (ar Frenku Hanteru), 1928 (ar Patriku Spenu), 1930 (ar Džeku Krofordu), 1932 (ar Enrike Maieru)
atklātajā ērā: Valsts karogs: Čehija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova 4 1985 (ar Pols Maknāmi), 1993 (ar Marku Vudfordu), 1995 (ar Džonatanu Starku), 2003 (ar Leanderu Paesu)
Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles) pirms 1968: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Elizabete Raiana 19 1914–34 (12 dubultspēles, 7 jauktās dubultspēles)
atklātajā ērā: Valsts karogs: Čehija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova 20 1976–2003 (9 vienspēles, 7 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles)
abās ērās: Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija Džīna Kinga[43] 20 1961–79 (6 vienspēles, 10 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles)

Dažādi rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rekorda plāksne par Vimbldonas turnīra vēsturē garāko spēli
Rekords Tenisists (-e, -i, -es) Lielums Gads
Visvairāk uzvarētās vīriešu vienspēles Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers 101 2001–2019 (atklātajā ērā)
Visvairāk uzvarētās sieviešu vienspēles Valsts karogs: Čehoslovākija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova 120 1973–2004 (atklātajā ērā)
Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (vīriešiem) Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs 92.72% (51–4) 1973–1981 (atklātajā ērā)
Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (sievietēm) Valsts karogs: Rietumvācija Štefija Grāfa 90.36% (75–8) 1984–1999 (atklātajā ērā)
Visvairāk finālā uzvarētie geimi Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Endijs Rodiks 39 2009
Visvairāk izspēlētie mači (vīriešiem) Valsts karogs: Francija Žans Borotra 223 1922–39, 1948–64
Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (vīrieši) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Arturs Gors[45] 30 1888–1922
Visvairāk izspēlētie mači (sievietēm) Valsts karogs: Čehija/Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Martina Navrātilova 326
Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (sievietes) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Virdžīnija Veida[46] 26 1960–1985
Visvairāk zaudētie vienspēles fināli (vīriešiem vai sievietēm) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Blanša Binglija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Krisa Everte
7 1885, 1887, 1888, 1891, 1892, 1893, 1901
1973, 1978, 1979, 1980, 1982, 1984, 1985
Uzvarētājs ar viszemāko reitingu (vīriešiem vai sievietēm) Valsts karogs: Horvātija Gorans Ivaniševičs 125 2001
Wildcard uzvarētājs (vīrietis vai sieviete) Valsts karogs: Horvātija Gorans Ivaniševičs 2001
Uzvarētāja ar viszemāko reitingu (sievietēm) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa 31
(23. izsētā)
2007
Visjaunākais čempions (vīriešu vienspēlēs) Valsts karogs: Vācija Boriss Bekers[43] 17 gadi
227 dienas
1985
Visjaunākā čempione (sieviešu vienspēles) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lotija Doda[43] 15 gadi
285 dienas
1887
Visjaunākais čempions (vīriešu dubultspēlēs) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Denniss Ralstons[43] 17 gadi
241 diena
1985
Visjaunākā čempione (sieviešu dubultspēles) Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa[43] 15 gadi
282 dienas
1996
Visvecākais čempions (vīriešiem) Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Arturs Gors[43] 41 gadi
182 dienas
1909
Uzvarētāji gan zēnu, gan vīriešu vienspēlēs Valsts karogs: Zviedrija Bjērns Borgs
Valsts karogs: Austrālija Pets Kešs
Valsts karogs: Zviedrija Stēfans Ēdbergs
Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers
1972 (zēnu), 1976–80
1982 (zēnu), 1987
1983 (zēnu), 1988, 1990
1998 (zēnu), 2003-7, 2009, 2012, 2017
Uzvarētājas gan meiteņu, gan sieviešu vienspēlēs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kārena Hance
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Enna Heidona
Valsts karogs: Šveice Martina Hingisa
Valsts karogs: Francija Amēlija Mauresmo
1960 (meiteņu), 1962
1956 (meiteņu), 1969 (ar laulību uzvārdu Džonsa)
1994 (meiteņu), 1997
1996 (meiteņu), 2006
Visgarākais vīriešu fināls pēc laika Valsts karogs: Serbija Novaks Džokovičs pret
Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers[47]
4 stundas
57 minūtes
2019
Visgarākais vīriešu mačs pēc laika Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Isners pret
Valsts karogs: Francija Nikolā Maju
11 stundas
5 minūtes
2010
Visgarākais vīriešu fināls pēc geimiem Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers pret
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Endijs Rodiks
77 geimi 2009
Visgarākais vīriešu mačs pēc geimiem Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džons Isners pret
Valsts karogs: Francija Nikolā Maju
183 geimi 2010
Visgarākais sieviešu fināls pēc laika Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Lindsija Devenporta pret
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Venusa Viljamsa
2 stundas
45 minūtes
2005
Visgarākais sieviešu mačs pēc laika Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Čanda Rubina pret
Valsts karogs: Kanāda Patrīcija Hai-Boule
3 stundas
45 minūtes[48]
1995
Visgarākais sieviešu fināls pēc geimiem Valsts karogs: Austrālija Mārgarita Korta pret
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Billija-Džīna Kinga
46 geimi 1970

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vīrieši, kuri pretendē uz ielūgumu, ir 35 gadus veci un vecāki.
  2. Vīrieši, kuri pretendē uz senioru ielūgumiem, ir 45 gadus veci un vecāki.
  3. 3,0 3,1 Ratiņkrēslu tenisistiem nav vecuma ierobežojumu.
  4. Renšova laikmetā aizstāvīgais čempions bija atbrīvots no spēlēšanas pamatturnīrā un spēlēja tikai finālā. Šī norma tika atcelta 1922. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tingay 2009, 17.—20. lpp.
  2. 2,0 2,1 «The AELTC» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-02.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Facts and Figures on frequently asked topics about The Championships» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-02.
  4. Michael Traikos. «Wimbledon’s grass the fastest, French Open clay made of pulverized bricks: Everything you need to know about Grand Slam court surfaces» (angļu). The National Post, 2014. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2020-02-02.
  5. «Royal Box» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-02.
  6. Little 2009, 434. lpp.
  7. Stuart Fraser. «Five years and £70m later, Wimbledon gets ready to unveil new No 1 Court roof». The Times (angļu), May 18 2019. Skatīts: 2020-02-02.
  8. Tim Newcomb. «Worple Road to Church Road: History of the Wimbledon grounds» (angļu). Sports Illustrated, 2016. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2020-02-02.
  9. Ben Morgan, Jonathan Prynn. «Wimbledon's Court No 1 to get retractable roof by 2019 as part of £70 million renovation» (angļu). Evening Standard, 2014. gada 12. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-06-20. Skatīts: 2020-02-02.
  10. «Wimbledon Championships moved back a week from 2015» (angļu). BBC. 2012. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2020-02-02.
  11. «Wimbledon Event Guide» (angļu). wimbledon.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. augusts. Skatīts: 2020. gada 5. februāris.
  12. «Wimbledon announces Wheelchair Tennis Singles events from 2016». www.wimbledon.com (angļu). AELTC. 2015. gada 12. jūlijs. Skatīts: 5 FEB 2020.
  13. «Wimbledon: Final set tie-breaks to be introduced in 2019». BBC Sport. 2018. gada 19. oktobris. Skatīts: 06 Feb 2020.
  14. «AELTC announces introduction of final set tie-break». Wimbledon. 2018. gada 19. oktobris. Skatīts: 06 Feb 2020.
  15. 15,0 15,1 «Qualifying» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-05.
  16. Little 2009, 40. lpp.
  17. «Wild cards» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-05.
  18. Tingay 1977, 221. lpp.
  19. «Seeds» (angļu). AELTC. Skatīts: 2020-02-05.
    Tom Tebbutt. «Explaining Wimbledon's seeding method». The Globe and Mail (angļu), 2010. gada 16. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-11. Skatīts: 2020-02-05.
  20. Tingay 1977, 13. lpp.
  21. 21,0 21,1 21,2 Tingay, 1977, 220. lpp.
  22. Tingay, 1977, 223. lpp.
  23. Tingay, 1977, 90, 93-94. lpp.
  24. Barrett, 2001, 57. lpp.
  25. Nick Harris. «Blundering LTA still squandering millions as tennis teeters from crisis to crisis». The Daily Mail (angļu), 2011. gada 25. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-27. Skatīts: 2020-02-16.
    Graham Ruddick. «Wimbledon goes for gold but tennis chiefs still net criticism». The Telegraph (angļu), 2012. gada 24. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-24. Skatīts: 2020-02-16.
    Adam Gale. «Tennis becomes a profitable player». Management Today (angļu), 2016. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2020-02-16.
  26. 26,0 26,1 «Trophies». www.wimbledon.com (angļu). AELTC. Skatīts: 3 FEB 2020.
  27. Little 2009, 235. lpp.
  28. Little 2009, 233—234. lpp.
  29. Little 2009, 235—238. lpp.
  30. Little 2009, 239—245. lpp.
  31. Tingay 1977, 17. lpp.
  32. Barrett 2001, 1. lpp.
  33. Little 2009, 246. lpp.
  34. Tingay 1977, 218. lpp.
  35. Tingay 1977, 91. lpp.
  36. «Wimbledon 2015: First round losers receive £29,000 each». The Telegraph (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-25. Skatīts: 2020-02-14.
  37. Rebecca Camber. «Equal prize money - but Wimbledon's women win game, set and cash». The Daily Mail (angļu), 2007. gada 29. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-28. Skatīts: 2020-02-14.
  38. Nadja Popovich. «Battle of the sexes: charting how women in tennis achieved equal pay». The Guardian (angļu), 2015. gada 11. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-11-11. Skatīts: 2020-02-14.
  39. Martyn Herman. «Wimbledon announce increase in prize money for losers». The Independent, 2012. gada 24. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-26. Skatīts: 2020-02-14.
    «Wimbledon announces 40 percent hike in prize money». USA Today. 2013. gada 23. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-23. Skatīts: 2020-02-14.
  40. «THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON - PRIZE MONEY» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-02. Skatīts: 2020-02-14.
  41. «Prize Money and Finance» (angļu). www.wimbledon.com. Skatīts: 2020-02-14.
  42. «THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON: PRIZE MONEY PER PROGRAMME, 2019» (angļu). The Wimbledon Championships. Skatīts: 2020-02-14.
  43. 43,00 43,01 43,02 43,03 43,04 43,05 43,06 43,07 43,08 43,09 43,10 43,11 43,12 43,13 43,14 «Wimbledon records». ESPN. 2000. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2020-02-06.
  44. Alix Ramsay. «Record eighth title for Federer» (angļu). AELTC, 2017. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2020-02-05.
  45. «Hall of Famers – Arthur Gore». www.tennisfame.com. International tennis Hall of Fame.
  46. "Wimbledon 2014: Britain's Jamie Delgado smashes record with 23rd consecutive All England Club appearance". Telegraph. 25 June 2014.
  47. «Džokovičs pēc uzvaras finālā: Federera sniegums 37 gadu vecumā ir apbrīnojams». sports.tvnet.lv/. 2019. gada 15. jūlijs. Skatīts: 2020-02-05.
  48. «Schiavone-Kuznetsova Epic is Second-Longest Ever Women's Match» (angļu). World Tennis Magazine. 2011. gada 23. janvāris. Skatīts: 5 FEB 2020.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • John Barrett. Wimbledon: The Official History of the Championships (angļu). Collins & Willow, 2001. ISBN 978-0007117079.
  • Alan Little. 2009 Wimbledon Compendium (angļu). Wimbledon, London : The All England Lawn Tennis and Croquet Club, 2009. ISBN 978-1-899039-31-9.
  • Lance Tingay. 100 Years of Wimbledon (angļu). Guinness Superlatives, 1977. ISBN 978-0900424717.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]