Viršana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ūdens vārās.

Viršana jeb vārīšanās ir process, kurā viela no šķidrās fāzes pāriet gāzveida fāzē. Viršanas temperatūra ir stipri atkarīga no spiediena, tāpēc, ka tvaiku tilpums parasti ir ievērojami lielāks par iztvaicētā šķidruma tilpumu. Konstantā spiedienā tīras vielas viršanas temperatūra ir konstanta. Viršanas temperatūrā vielas tvaiku spiediens kļūst vienāds ar apkārtējās atmosfēras spiedienu. Tāpat kā citu fāzu pāreju apstākļos, nemainīgā spiedienā, viršanas procesa laikā saglabājas konstanta temperatūra. Tīru šķidrumu dažreiz ir iespējams pārkarsēt virs vārīšanās temperatūras, tāds šķidrums ir metastabils un ārēju iedarbību ietekmē var sākt vārīties ļoti strauji. Šķidruma pāreja gāzveida fāzē notiek arī temperatūrās, kas ir zemākas par viršanas temperatūru, tikai iztvaikošana notiek no atklātas virsmas (neveidojas tvaika burbuļi šķidruma iekšienē).

Viršanai pretējais process ir kondensācija. Tā ir gāzes pāreja šķidrajā fāzē. Kondensācijas siltumefekts ir tāds pats, kā viršanas siltumefekts, tikai ar pretēju zīmi.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]