Vītenis

**Vītenis**
*Vytenis / Віцень*
Vītenis; Vytenis / Віцень
	Lietuvas valdnieka Vīteņa attēls grāmatā Ģenealoģija (Sapeha, 1709)
Lietuvas dižkunigaitis
	ap 1295. gadu — 1316. gads
Priekštecis	Butvīds
Pēctecis	Ģedimins
Dzimis	ap 1260; Lietuva
Dzīvoja	Kernaves pilī
Miris	ap 1316; Lietuva
Dzīvesbiedre	Vikinda
Bērni	Žvelgutis
Dinastija	Ģedimina dinastija
Tēvs	Butvīds
Reliģija	Baltu reliģija

Vītenis (lietuviešu: Vytenis, baltkrievu: Віцень, latīņu: Vithenus, dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis. Viņa valdīšanas laikā Lietuvas valsts pārvarēja iekšējo nestabilitāti un savienībā ar Rīgas pilsētu 1298. gada 1. jūnija kaujā pie Turaidas kopā ar Rīgas arhibīskapa vasaļiem sakāva Livonijas ordeņa karaspēku un nogalināja tā mestru Brūno.

Vārda cilme

Personvārds Vītenis ir cēlies no saknes vyt- (vyt/vyd "redzēt") – “redzošais” vai "tas, kas daudz redz".^[1]

Izcelsme

Duisburgas Pētera hronikas notikumu aprakstā par 1291. gadu ir minēts, ka Vītenis bijis Lietuvas ķēniņa Pukuvera jeb Butvīda (Pucuwerus rex Lethowie) dēls, ko tēvs sūtījis karagājienā pret poļiem uz "Bristenes (Brestas) zemi", kur Kujāvijas kņazi Kazimirs (Casimirus) un Vladislavs Elkonītis (Lochoto) vērsās pēc palīdzības pie Prūsijas mestra Meinharda:

Pucuwerus rex Lethowie eciam hoc anno filium suum Vithenum cum magno exercitu misil versus Poloniam ad terram Bristensem et post multa damna ibidem facta in occisione et capcione hominum incendio et rapina, Casimirus et Lochoto duces Polonie anxii de salute suorum supplicaverunt fratri Menekoni magistro Prussiae prosubsidio.

Dzīvesgājums

Vīteņa rezidence - Kernaves pilskalnu komplekss mūsdienās.

Vīteņa valdīšana sakrita ar Lietuvas militārā spēka pieaugumu, un viņš spēja apvienot lietuviešus karagājieniem pret Livonijas ordeni ziemeļos, pret Galīcijas-Volīnijas kņaziem dienvidos un Vācu ordenim pakļautajām prūšu zemēm rietumos.

Kā Lietuvas ķēniņš Vītenis (rex Vithenus) pirmo reizi pieminēts 1296. gada notikumu aprakstā Duisburgas Pētera hronikā, kad viņš ar daudzskaitlīgu lietuviešu karaspēku (cum multitudines copiosa Lethowinorum) iebruka Livonijas ordeņa zemēs:^[2]

Eodem anno et tempore, quo reges solent procedere ad bella, rex Vithenus cum multitudine copiosa Lethowinorum pugnaturus contra fratres intravit terram Lyvonie.

Livonijas pilsoņu kara laikā 1298. gadā Vītenis atkārtoti iebruka Livonijā un kopā ar Rīgas pilsētas karaspēka devās uz ordeņa galveno pili Vīlandē, tomēr apmierinājās ar ordeņa Karkuses pils (Carthusen) nopostīšanu netālu no tagadējās Karksi-Nuijas pilsētas Igaunijas dienvidu daļā.^[3] Atceļā pie Turaidas Livonijas mestra Brūno vadītie ordeņa brāļi uzbruka Vīteņa karaspēkam, bet tika smagi sakauti. Līdz pat Vīteņa nāvei pie Rīgas atradās lietuviešu karaspēka nometne ar apmēram 1000 karavīriem, ko dēvēja par "Lietuviešu pili" un lietuvieši turēja savās rokās Daugavas ūdensceļu līdz Dinaburgai, no 1307. gadā līdz pat Polockai, kura pirms tam atradās lietuviešiem draudzīgā Rīgas arhibīskapa kontrolē (1290-1307). 1312. gadā Vītenis ielūdza Rīgas franciskāņu klostera mūkus apmesties Navahrudakā.^[4]

Pēc uzvaras pār Livonijas ordeni Vītenis atsāka uzbrukumus Vācu ordeņa zemēm Prūsijā. Ir izskaitļots, ka ķēniņa Vīteņa valdīšanas laikā lietuvieši 11 reizes devās karagājienos uz Prūsijas zemēm^[5], savukārt Vācu ordenis apmēram 20 reizes iebruka Žemaitijas zemē. ^[6]. 1311. gadā Vīteņa vadītais karaspēks cieta sakāvi pie Rastenburgas pils (tagad - Kentšina Polijā), bet 1314. gadā atvairīja ordeņa uzbrukumu Grodņas cietoksnim.

Pēdējo reizi hronikā ķēniņš Vītenis pieminēts 1315. gada rudenī, kad viņš nesekmīgi mēģināja ieņemt Kristmēmeles pili (tagad - netālu no Skirsnemunes Lietuvā) Nemunas labajā krastā.

Leģenda stāsta, ka ķēniņu Vīteni ir nospēris zibens, kas pagānu mitoloģijā bijusi laba zīme, jo tikusi uzskatīta par dieva Pērkona gribu. Pēc citas versijas Vīteni nogalinājis viņa sāncensis Ģedimins.^[7]

Atsauces

↑ «kudikiuvardai.lt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 24. jūlijā.
↑ Hirsch, Theodor; Max Töppen, Ernst Strehlke. Scriptores rerum Prussicarum: Die Geschichtsquellen der preussischen Vorzeit. S. Hirzel, 1861.
↑ Karkuses pils
↑ Rowell, C. S. Lithuania Ascending: A Pagan Empire Within East-Central Europe, 1295-1345. Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series. Cambridge University Press. 1994, pp. 55–59.
↑ Edvardas Gudavičius, Rokas Varakauskas. "Vytenis". In: Vytautas Spečiūnas. Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, pp. 32–33.
↑ Rowell, C. S. Lithuania Ascending, 63
↑ Simas Sužiedėlis, ed. "Vytenis". Encyclopedia Lituanica. VI. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. 1970-1978; pp. 221–222

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vītenis.

Ģedimina dzimtas valdnieks
Priekštecis: Butvīds	Lietuvas dižkunigaitis ap 1295 — ap 1316	Pēctecis: Ģedimins

[1] «kudikiuvardai.lt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 24. jūlijā.

[2] Hirsch, Theodor; Max Töppen, Ernst Strehlke. Scriptores rerum Prussicarum: Die Geschichtsquellen der preussischen Vorzeit. S. Hirzel, 1861.

[3] Karkuses pils

[4] Rowell, C. S. Lithuania Ascending: A Pagan Empire Within East-Central Europe, 1295-1345. Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series. Cambridge University Press. 1994, pp. 55–59.

[5] Edvardas Gudavičius, Rokas Varakauskas. "Vytenis". In: Vytautas Spečiūnas. Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, pp. 32–33.

[6] Rowell, C. S. Lithuania Ascending, 63

[7] Simas Sužiedėlis, ed. "Vytenis". Encyclopedia Lituanica. VI. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. 1970-1978; pp. 221–222

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]