Zīlēšanas kaulu raksts

Zīlēšanas kaulu raksts
Tips	logogrāfiska rakstība
Valodas	senķīniešu
Laika periods	Ķīnas bronzas laikmets
Raksta virziens	no augšas uz leju un kolonnas no labās uz kreiso
Atvasinātās; sistēmas	Ķīniešu raksts
	; Šanu dinastijas laika raksts
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Zīlēšanas kaulu raksts vai dzjaguveņs (vienkāršotā ķīniešu: 甲骨文, piņjiņs: jiǎgǔwén — 'čaulu un kaulu raksts') ir senākais no zināmajiem ķīniešu rakstības veidiem, faktiski tās priekštecis.^[1] Rakstība lietota 2. tūkstošgades p.m.ē. beigu daļā. Līdz šim ir atrasti ap 150 000 raksta paraugu, no kuriem lielākā daļa nāk no vēsturiskās Šanu dinastijas galvaspilsētas Iņsjui (殷墟, Yīnxū) netālu no Aņjanas Henaņas provincē.

Atklāšana

Pirmos rakstu paraugus 1899. gadā senās galvaspilsētas izrakumos atklāja ķīniešu zinātnieki Liu E un Vans Ižuns. 1914. gadā uzraksti tika daļēji atšifrētu un pēc tajos atklātajiem valdnieku vārdiem kļuva iespējams noteikt rakstu vecumu.

Atrastie raksta paraugi apraksta piromantiskos pareģojumus (zīlēšana vai pareģošana, kas pamatojas uz uguns vai liesmas vērošanu) deviņiem Šanu dinastijas valdniekiem, sākot ar U Dinu, kura valdīšanas laiks bija ap 1250.—1200. gadiem p.m.ē. Radioaktīvā oglekļa datēšana šos paraugus attiecināja uz 1254.–1197. gadiem p.m.ē. ±10 gadi.

Terminoloģija

Atrastie uzrakstu paraugi veikti lielākoties uz bruņurupuču čaulām un citu dzīvnieku kauliem. Termins cēlies no amerikāņu misionāra Frenka Čelfenta (Frank H. Chalfant, 1862–1914) 1906. gadā izdotās grāmatas «Agrīnā Ķīnas rakstība» (Early Chinese Writing), no kurienes tas 1930. gados pārcēlies ķīniešu izdevumos. Līdz tam ķīniešu autori lietoja dažādus terminus, kas lielākoties bija balstīti uz atradumu vietu Jiņsjui un biežāk lietotais bija «Jiņsjui zīlēšanas teksti» (殷墟卜辭, Yīnxū bǔcí).

Raksta struktūra

Raksta struktūra lielākoties piktogrāfiska. Laika gaitā naturālistiskos zīmju elementus pakāpeniski nomainīja stilizētāki ar taisnām līnijām, bet kompleksāki un sarežģītāki. Pašu rakstu saturs lielākoties nemainījās — tas iekļāva datumu, zīlnieka vārdu, jautājumu, atbildi un atzīmi par izpildīšanu.

Kopā uz zīlēšanas kauliem atrastas ap 5000 dažādas rakstu zīmes, no kurām ap 1500 var atrast saistību ar mūsdienu ķīniešu rakstzīmēm.

Atsauces

↑ Nacionālā enciklopēdija: ķīniešu valodas rakstība

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zīlēšanas kaulu raksts.

[1] Nacionālā enciklopēdija: ķīniešu valodas rakstība

[1]