Zaļā obligācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Zaļā obligācija (angļu: green bond) ir finanšu instruments, ko izmanto videi un klimatam draudzīgu projektu finansēšanai.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā Eiropas Investīciju banka emitēja obligāciju, kas kļuva par pirmo fiksēto ienākumu produktu sociāli atbildīgu ieguldījumu vidū.[2] Šī klimata atbildības izpratnes obligācija (angļu: Climate Awareness Bond) struktūra tika izmantota atjaunīgo resursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes projektos. Pēcāk Pasaules Banka kļuva par pirmo pasaulē, kas 2008. gadā emitēja kā zaļo obligāciju marķētu obligāciju.[3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļās obligācijas ir veidotas, lai veicinātu ilgtspēju un atbalstītu ar klimata pārmaiņām vai vidi saistītus projektus. Īpašs uzsvars tiek likts uz projektiem, kas vērsti uz enerģijas efektīvu izmantojumu, piesārņojuma novēršanu, ilgtspējīgu lauksaimniecību, zvejniecību un mežsaimniecību, ūdens un sauszemes ekosistēmu aizsardzību, ilgtspējīgu ūdens izmantojumu un videi draudzīgu tehnoloģiju atbalstu. Zaļo obligāciju emisija nodrošina nodokļu atvieglojumus, kas padara to pievilcīgāku investoriem. Tas rada stimulu risināt svarīgus sociālus jautājumus, piemēram, klimata izmaiņas un atjaunīgos resursus. Lai kvalificētos zaļās obligācijas statusam, bieži vien tiek veikta trešās puses pārbaude, piemēram, to veic Klimata obligāciju standartu padome, kas apliecina, ka obligācija finansēs projektus, kas rada ieguvumu videi.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]